Bulgārija

Bulgārijas Republika Република България
Karogs Ģerbonis
Himna: Мила Родино
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Sofija 42°41′N 23°19′E / 42.683°N 23.317°E / 42.683; 23.317
Valsts valodas		bulgāru valoda
Etniskās grupas		84% bulgāri   9% turki   5% čigāni   2% citi
Valdība		Parlamentāra republika
-	Prezidents	Rumens Radevs
-	Premjerministrs	Dimitars Glavčevs
Izveidošanās
-	Viduslaiku karaliste	681. gadā
-	Pirmspēdējā neatkarīgā valsts	1422. gadā
-	Atjaunošana	1878. gadā
-	Apvienošana ar Austrumrumēliju	1885. gadā
-	Pilna suverenitāte	1908. gadā
Iestāšanās ES		2007. gada 1. janvārī
Platība
-	Kopā	110,993 km² (104.)
-	Ūdens (%)	0,3
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2011. gadā	7 351 234 (97.)
-	Blīvums	66,2/km² (139.)
IKP (PPP)		2010. gada aprēķins
-	Kopā	$96,778 miljardi[1]
-	Uz iedzīvotāju	$12 851[1]
Džini koef. (2003)		29,2 (zems)
TAI (2019)		▲ 0,816 (augsts) (56.)
Valūta		Bulgārijas leva (BGN)
Laika josla		EET (UTC+2)
-	Vasarā (DST)	EEST (UTC+3)
Interneta domēns		.bg
ISO 3166-1 kods		100 / BGR / BG
Tālsarunu kods		+359

Bulgārija (bulgāru: България), oficiāli Bulgārijas Republika (Република България) ir valsts Austrumeiropā, kas atrodas Balkānos. Eiropas Savienības dalībvalsts. Tā robežojas ar piecām citām valstīm: ziemeļos ar Rumāniju, rietumos ar Serbiju un Ziemeļmaķedoniju, dienvidos ar Grieķiju un Turciju. Austrumos to apskalo Melnā jūra. Bulgārijas platība ir 110 993 km², un tajā dzīvo aptuveni 6,44 miljoni iedzīvotāji. Valsts galvaspilsēta ir Sofija. Sofija ir arī lielākā valsts pilsēta. Nākamās lielākās pilsētas ir Plovdiva un Varna.

Pamatraksts: Bulgārijas vēsture

Bulgārija ir dibināta 7. gadsimtā un ir viena no vecākajām joprojām pastāvošajām valstīm Eiropā. Tā atradās vēsturiski nozīmīgu tirdzniecības ceļu krustpunktā. Caur šo valsti gāja tirdzniecības ceļš no Ziemeļeiropas un citām Austrumeiropas valstīm uz Vidusjūras baseina zemēm un tirdzniecības ceļš no Rietumeiropas un Centrāleiropas uz Tuvajiem Austrumiem. Pirms bulgāri izveidoja savu valsti, šajā reģionā lielā ietekme bija Senajai Grieķijai, Romas impērijai un Bizantijai. Viduslaikos gadsimtiem ilgi Bulgārijas attīstība bija atkarīga no Osmaņu impērijas. Turku elementi joprojām ir sastopami bulgāru arhitektūrā, tautas mūzikā un dejās.

Neatkarību no Osmaņu impērijas Bulgārija atguva 19. gadsimta beigās. Pēc Otrā pasaules kara Bulgārija kļuva par Padomju Savienības satelītvalsti. Pie varas nonāca komunisti. 1989. gada nogalē komunistu partija atteicās no varas monopola un 1990. gadā tika sarīkotas pirmās demokrātiskās vēlēšanas. 2004. gadā tā kļuva par NATO dalībvalsti, bet 2007. gadā — par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Pēc kontūrkartes Bulgārija atgādina taisnstūri. Ziemeļos atrodas Rumānija, ar kuru lielāko daļu no robežas veido Donavas upe. Austrumos valsti apskalo Melnā jūra, dienvidos robežojas ar Turciju un Grieķiju, dienvidrietumos — ar Ziemeļmaķedoniju, bet rietumos — ar Serbiju. Galvaspilsēta ir Sofija, kas atrodas valsts rietumos, kalnainā apvidū.

Relatīvi mazā diapazona robežās Bulgārijas ainavas ir ar pārsteidzošu topogrāfisko dažādību. Plašās zemienes mijās ar kalniem, caur kuriem upes ir izveidojušas šauras aizas. Izšķir trīs pamata fizioģeogrāfiskos reģionus: Ziemeļbulgāriju, Dienvidbulgāriju un pāreju starp šiem reģioniem.

Daļu no Ziemeļbulgārijas veido Donavas zemienes, kas galvenokārt ir purvainas. Uz dienvidiem sākas Balkānu kalni (Stara Planinas augstiene). Reģiona vidējais augstums ir aptuveni 200 metri virs jūras līmeņa. Augstākā virsotne šajā reģionā ir Boteva kalns (2376 metri virs jūras līmeņa).

Pārejas zonā starp Ziemeļbulgāriju un Dienvidbulgāriju atrodas Srednas Goras augstiene, Vitošas masīvs netālu no Sofijas, Augštrāķijas un Tundžas zemienes.

Dienvidbulgārijā atrodas vēl viens kalnu masīvs — Rila, kuru augstākā virsotne Musala (2925 metri virs jūras līmeņa) ir arī valsts augstākā virsotne (tā ir arī augstākā virsotne Balkānos). Vēl šajā reģionā ir Rodopi, Pirina kalni un Belasicas kalni, kā arī salīdzinoši daudz ezeru.

Bulgārijas klimats ir maigs, mēreni kontinentālais, uz dienvidiem pāriet Vidusjūras klimata ietekmē. Bulgārijas kūrortiem raksturīga patīkami silti laika apstākļi no pavasara līdz rudenim. Peldēšanās sezona ilgst no maija līdz oktobrim. Ūdens temperatūra Melnajā jūrā vasarā sasniedz 25 °С. Vidējā gaisa temperatūra maijā ir 20 °С, jūnijā un septembrī 25 °С, jūlijā un augustā 26-28 °С.

Pamatraksts: Bulgārijas administratīvais iedalījums

No 1987. līdz 1999. gadam Bulgārija tika iedalīta deviņos apgabalos, bet kopš 1999. gada tā ir sadalīta 28 apgabalos. Visu apgabalu nosaukumi ir tieši tādi paši, kā to galvaspilsētu nosaukumi.

Apgabals Admin. centrs Platība (km²) Iedzīvotāji Blagojevgradas apgabals Blagojevgrada 6449,5 324 110 Burgasas apgabals Burgasa 7748,1 409 018 Dobričas apgabals Dobriča 4720 186 016 Gabrovas apgabals Gabrova 2023 120 778 Haskovas apgabals Haskova 5533,3 242 030 Jambolas apgabals Jambola 3355,5 129 156 Kardžali apgabals Kardžali 3209 149 661 Kjustendilas apgabals Kjustendila 3084 135 664 Lovečas apgabals Loveča 4128 139 896 Montanas apgabals Montana 3635,5 145 601 Pazardžikas apgabals Pazardžika 4456,9 271 273 Pernikas apgabals Pernika 2390,5 133 750 Plevenas apgabals Plevena 4334 266 144 Plovdivas apgabals Plovdiva 5972,9 671 918 Razgradas apgabals Razgrada 2639,7 122 599 Ruses apgabals Ruse 2803,4 230 847 Silistras apgabals Silistra 2846,3 117 576 Slivenas apgabals Slivena 3544,1 193 609 Smoļanas apgabals Smoļana 3192,8 120 567 Sofija galvaspilsēta 1345 1 270 284 Sofijas apgabals Sofija 7059 246668 Stara Zagoras apgabals Stara Zagora 5151,1 327 576 Šumenas apgabals Šumena 3389,7 180 452 Targovištes apgabals Targovište 2558,5 118 671 Varnas apgabals Varna 3819,5 468 220 Veliko Tarnovas apgabals Veliko Tarnova 4662 255 968 Vidinas apgabals Vidina 3032,9 99 016 Vracas apgabals Vraca 3619,7 184 930

Bulgārija ir unitāra daudzpartiju republika ar vienu likumdevēja iestādi — Nacionālo asambleju (Народно събрание), kurā ir 240 deputāti. Deputātus uz četriem gadiem ievēl tauta. Valsts galva ir prezidents — kopš 2002. gada 22. janvāra Georgijs Parvanovs —, bet valdības galva ir premjerministrs — kopš 2009. gada 27. jūlija Bojko Borisovs.

2011. gadā Bulgārijā dzīvoja aptuveni 7,35 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 84% ir bulgāri, 9% — turki (sk. Bulgārijas turki), 5% — čigāni un tikai 2% ir citu tautību pārstāvji. No citu tautību pārstāvjiem visvairāk ir maķedonieši, armēņi, krievi, grieķi, rumāņi un tatāri. Bulgāri ir slāvu tauta.

Bulgārijā valsts valoda ir bulgāru valoda, kas pieder pie dienvidslāvu valodu atzara. Visradnieciskākā valoda bulgāru valodai ir maķedoniešu valoda. Rakstībā viņi izmanto kirilicu (bulgāru ortogrāfiju).

• Atbilstošā Bulgārijas tā laika teritorijā dotie dati.

Starptautiskajā arēnā bulgāriem ir izcili rezultāti tenisā, cīņas sportā, boksā un vingrošanā, bet, iespējams, vislabākie panākumi ir svarcelšanā. No komandu sporta veidiem lieliski panākumi ir volejbolā. Vīriešu volejbola izlase 2011. gadā Starptautiskās volejbola federācijas (FIVB) veidotajā rangā ieņēma augsto 7. vietu, bet dāmu volejbola izlase izcīnīja otro vietu Eiropas līgā.

Vasaras olimpiskajās spēlēs Bulgārijas sportisti ir ieguvuši 224 medaļas (54 no tām ir zelta). Visvairāk (71 medaļa) ir izcīnīta cīņas sportā. Ziemas olimpiskajās spēlēs ir izcīnītas tikai 6 medaļas, no kurām tikai viena ir zelta medaļa (1998. gadā Jekaterina Dafovska to izcīnīja biatlonā).

• Bulgārijas pilsētu uzskaitījums

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bulgārija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• www.kirildouhalov.net Par Bulgāriju (angliski)
• Bulgārijas karte
• Essential History of Bulgaria in Seven Pages (angliski)

s d l Eiropas Savienība (ES) Austrija Beļģija Bulgārija Čehija Dānija Francija Grieķija Horvātija Igaunija Īrija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Malta Nīderlande Polija Portugāle Rumānija Slovākija Slovēnija Somija Spānija Ungārija Vācija Zviedrija

s d l Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) Albānija Apvienotā Karaliste ASV Beļģija Bulgārija Čehija Dānija Francija Grieķija Horvātija Igaunija Islande Itālija Kanāda Latvija Lietuva Luksemburga Melnkalne Nīderlande Norvēģija Polija Portugāle Rumānija Slovākija Slovēnija Somija Spānija Turcija Ungārija Vācija Ziemeļmaķedonija Zviedrija