Īrija

Šis raksts ir par valsti Britu salās. Par citām jēdziena Īrija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Īrija Éire / Ireland
Karogs Ģerbonis
Himna: Amhrán na bhFiann Kareivju dziesma
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Dublina 273) 53°20′N 6°16′W / 53.333°N 6.267°W / 53.333; -6.267
Valsts valodas		īru (gēlu) valoda Angļu valoda
Valdība		Parlamentāra republika
-	Prezidents	Maikls Higinss
-	Premjerministrs	Saimons Heriss
Neatkarība		no Apvienotās Karalistes
-	Deklarēta	1916. gada 24. aprīlī
-	Ratificēta	1921. gada 21. janvārī
-	Atzīta	1922. gada 6. decembrī
-	Pašreizējā konstitūcija	1937. gada 29. decembrī
Iestāšanās ES		1973. gada 1. janvārī
Platība
-	Kopā	70 273 km² (120.)
-	Ūdens (%)	2,0
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2018. gadā	4,857,000 (123.)
-	Blīvums	63,4/km² (139.)
IKP (PPP)		2009. gada aprēķins
-	Kopā	$175,055 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$39 468
TAI (2019)		▲ 0,955 (ļoti augsts) (2.)
Valūta		Eiro (€) (EUR)
Laika josla		WET (UTC+0)
-	Vasarā (DST)	IST (WEST) (UTC+1)
Interneta domēns		.ie
ISO 3166-1 kods		372 / IRL / IE
Tālsarunu kods		+353

Īrija (īru: Éire, angļu: Ireland), dažkārt aprakstoši dēvēta arī kā Īrijas Republika (īru: Poblacht na hÉireann, angļu: Republic of Ireland), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos. Tā ir salu valsts, kuras arhipelāgā iekļaujas piecas sestdaļas no Īrijas salas, kā arī daudzas citas nelielas salas. Tās vienīgā sauszemes robeža ir ar Ziemeļīriju jeb Apvienotās Karalistes daļu ziemeļos. To rietumos apskalo Atlantijas okeāns, bet austrumos to apskalo Īrijas jūra un Sentdžordža šaurums. Īrijas kopējā platība ir 70 273 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Rietumos piekraste ir klinšaina un bagāta ar pauguriem un nelieliem kalniem. Valsts centrālā daļa ir samērā līdzena un to šķērso vairākas lielas upes, kā arī centrālajā daļā plešas plaši purvi.

Īrijas salas dalīšana notika 1921. gadā, kad tika nodibināta mūsdienu Īrijas valsts. Gadsimtu gaitā īri pamazām zaudēja savu valodu (mūsdienās oficiālo valsts valodu — īru valodu — brīvi pārvalda tikai apmēram 10% iedzīvotāju), bet ir saliedējušies ar katoļu baznīcu, kas kļuvusi par īru nacionālās mentalitātes sastāvdaļu. 20. gadsimta otrajā pusē pēc dažādu nozaru reformām Īrijas tautsaimniecība piedzīvoja strauju uzplaukumu apsteidzot Apvienoto Karalisti.

Īrija ir parlamentāra republika, kas sastāv no četrām provincēm un divdesmit sešām grāfistēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Dublina. Īrija 1973. gadā pievienojās Eiropas Savienībai un kopš 1999. gada eiro ir Īrijas oficiālā valūta. Īrija ir ANO dalībvalsts, kā arī ESAO un PTO dibinātājvalsts. Īrija ievēro neitralitāti militārajā jomā, tāpēc tā nav NATO dalībvalsts.

20. gadsimta otrajā pusē pēc izglītības un nodokļu politikas reformas Īrijas tautsaimniecība piedzīvoja strauju uzplaukumu. Mūsdienās Īrija ir viena no turīgākajām valstīm pasaulē pēc IKP uz vienu iedzīvotāju. No 2011. līdz 2013. gadam Īrija bija septītā attīstītākā valsts pasaulē pēc tautas attīstības indeksa.^[1] Īrija atrodas 16. vietā pasaulē pēc preses brīvības indeksa un 11. vietā pēc ekonomiskās brīvības indeksa.

Valsts nosaukums mūsdienu īru valodā (Éire) cēlies no senīru Eriu "valsts", vai Eriu — dievietes vārda īru mitoloģijā.^[2]

Īrijas konstitūcijas ceturtajā pantā (pieņemta 1937. gadā) teikts: "Valsts nosaukums ir Éire jeb, angļu valodā, Ireland".^[3] 1947. gadā tika pieņemts nosaukums Republic of Ireland kā valsts apraksts (Description of the State). Taču Īrijas nosaukums joprojām ir vienkārši Ireland. Tas ir saistīts ar konstitūcijā noteiktajām pretenzijām uz visu salu: “Tautai piederošo teritoriju veido visa Īrijas sala, tai piegulošās salas un teritoriālā jūra” (2. pants, Belfāstas nolīguma rezultātā kopš 1998. punkta teksts ir aizstāts ar neitrālāku tekstu). Neskatoties uz to, dažādās sfērās — gan oficiālajā, gan neoficiālajā — lai valsts atšķirtu no britu Ziemeļīrijas un pašas Īrijas salas, tiek plaši izmantots nosaukums Republic of Ireland.

Pamatraksts: Īrijas vēsture

Īrijas vēsture sākās ar pirmo zināmo cilvēku apmešanos Īrijā aptuveni 8000 gadus pirms mūsu ēras, kad mednieki un vācēji ieradās, iespējams pa zemes tiltu, no Lielbritānijas un kontinentālās Eiropas.^[4] Dažas arheoloģiskās pēdas ir saglabājušās no šīs grupas, bet pēcteči neolīta laikmetā ieradās, galvenokārt no Ibērijas pussalas. Tie apmetās galvenajās neolīta apmešanās vietās kā, piemēram, Ņūgreindžā.^[5][6]

Pēc Svētā Patrika un citu kristiešu misionāru ierašanās 5. gadsimta vidū, līdz 600. gadam kristietība bija pārmākusi vietējo pagānu reliģijas.

Skatīt arī: Kromvela Īrijas iekarošana

Agrajos viduslaikos būdama viena no Eiropas kristīgās kultūras centriem, tālākos gadsimtos Īrija nonāca spēcīgākā kaimiņa Anglijas aizvien ciešākā pakļautībā, līdz 1801. gadā tika tieši iekļauta kopējā Lielbritānijas un Īrijas Apvienotajā karalistē.

Atšķirībā no Skotijas, Īrijai Apvienotajā Karalistē nebija noteikts brīvas tirdzniecības statuss. Protestantu (vīgu) kontrolētā parlamenta apstākļos Īrijā tika diskriminēta katoļu baznīca. Katoļiem bija liegta iespēja turēt nekustamo īpašumu, ieņemt valsts amatus, pat izglītība. Tāpēc īri mēģināja sacelties vai ik pa desmitgadei.

Īrija 1707. gadā tika izslēgta no Apvienotās Karalistes sastāva. Tā saglabāja savu parlamentu, taču saskaņā ar Poininga likumu (Poynings'Law, 1494.) Īrijas parlamentu turpināja kontrolēt Anglijas parlaments un Anglijas karaļa ministri. Īrijas iedzīvotāju skaits turpināja pieaugt, taču Anglijas uzspiestās kontroles dēļ reformas kavējās un ekonomika stagnēja, tāpēc 18. gadsimta laikā Īrijā cits pēc cita sekoja bada laiki. Pilsētās un provincēs plosījās laupītāju bandas, valsts grima arvien dziļākā postā, līdz Apvienotajai Karalistei nekas cits neatlika kā 1801. gadā likvidēt Īrijas autonomiju (parlamentu un pašpārvaldi). Īrija tika pilnībā iekļauta Lielbritānijas sastāvā, un Īrijas pārstāvji (tāpat kā pārējo zemju pārstāvji) piedalījās Lielbritānijas parlamenta darbā kā deputāti. Īru deputātu grupu vadīja OíKonels.

No 1845. līdz 1849. gadam Īrijā plosījās Kartupeļu bads, kad no bada mira, pēc minimāliem aprēķiniem, 0,5 miljoni iedzīvotāju, bet apmēram 2 miljoni iedzīvotāju devās bēgļu gaitās. 1841. gadā Īrijā dzīvoja vairāk nekā 6,5 miljoni iedzīvotāju (par 25% vairāk nekā mūsdienās). Kaut arī dzimstības līmenis Īrijā bija augsts, līdz pat 20. gadsimta vidum iedzīvotāju skaits turpināja samazināties lielās emigrācijas dēļ.

1869. gadā Īrijā baznīca tika šķirta no valsts. 1870. gadā mēģināja īstenot agrāro reformu, bet nekas no tās neiznāca.

1872. gadā īru deputāti atkal izvirzīja Īrijas autonomijas ideju, bet, kad to noraidīja, tie Parnela vadībā (izmantojot parlamenta kārtības ruļļa nepilnības, piemēram, ka nebija reglamentēts deputāta uzstāšanās ilgums) sāka traucēt parlamenta darbu. Pašā Īrijā aktīvi izvērsās teroristisku atbrīvošanās organizāciju darbība, kuras vietējā līmenī bija ietekmīgākas nekā valsts institūcijas. Klasisks piemērs — vienā apgabalā visi pārstāja pirkt rūpnieka Boikota preces, tā iedzenot viņu bankrotā.

1886. gadā Gladstons ierosināja piešķirt Īrijai autonomiju un parlamentu. To noraidīja.

1912. gadā Askrits atkal iesniedza šo likumprojektu. Pēc trešā piegājiena 1914. gadā to apstiprināja, bet Pirmā pasaules kara dēļ neīstenoja pilnībā. Olstera, kurā dominēja kolonisti no Skotijas, pieprasīja atdalīšanos no Īrijas.

Sīkākai informācijai skatīt Lieldienu sacelšanās.

1916. gadā notika Lieldienu sacelšanās, lielākā īru sacelšanās no Īru 1798. gada sacelšanās, kas beidzās ar sakāvi, tomēr pieauga tautas atbalsts republikāņiem un 1918. gada decembra Apvienotās Karalistes parlamenta velēšanās īru republikāņu partija Sinn Féin ieguva 73 no 105 Īrijai atvēlētajām vietām.

1919. gada janvārī Sinn Féin atteicās piedalīties Apvienotās Karalistes parlamenta darbā, bet tā vietā izveidoja Īrijas parlamentu un pasludināja Īrijas Republikas neatkarību, kas izraisīja Īrijas Neatkarības karu.

1921. gada 9. jūlijā tika noslēgts pamiers un pēc ilgām sarunām 5. decembrī Īrija noslēdza domīnijas līgumu ar Lielbritāniju izveidojot Īrijas Brīvvalsti (ziemeļu grāfistes ar Olsteru priekšgalā palika Lielbritānijas sastāvā). Sākās pilsoņu karš starp jauno brīvvalsti un republikāņiem-domīnijas līguma pretiniekiem, kurā pēdējie tika sakauti.

1937. gadā Īrija pieņēma jaunu konstitūciju un pasludināja pilnīgu neatkarību.

20. gadsimta otrajā pusē pēc izglītības reformas (Nacionālās bibliotēkas uzcelšana, bibliotēku tīkla izveidošana, izglītības programmu reorganizācija) un nodokļu politikas reformas Īrijas tautsaimniecība piedzīvoja strauju uzplaukumu.

1973. gadā Īrija pievienojās Eiropas Ekonomikas kopienai.

Pēc ANO tautas attīstības indeksa, tā bija 4. vietā pasaulē (2006. gadā) aiz Norvēģijas, Islandes un Austrālijas, arī pēc IKP (PPP) uz iedzīvotāju — 4. vietā pasaulē (2005. gadā) aiz Luksemburgas, Norvēģijas un ASV, aiz sevis atstājot bijušo metropoli — Lielbritāniju, kura tolaik bija attiecīgi 17. un 18. vietā. Līdz 2008. gada Globālajai finanšu krīzei Īrijas iedzīvotāju skaits pieauga par vidēji 2% gadā. Labākas dzīves meklējumos tajā ieradās ārvalstu darbaspēks. Pēc Latvijas pievienošanās ES uz Īriju pārcēlās arī tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.

Īrija ir Eiropas valsts, kas atrodas Eiropas ziemeļrietumos un aizņem 5/6 no Īrijas salas. Īrijas sala kopā ar Lielbritānijas salu ir plašāk pazīstama kā Britu salas. Vienīgā Īrijas sauszemes robeža ir Ziemeļīriju ziemeļos, kas ir viena no Lielbritānijas daļām. Īriju no Lielbritānijas salas atdala Īrijas jūra, bet no Eiropas kontinentālās daļas to atdala Ķeltu jūra.

Īrijas teritorija aizņem 70 273 km² un tā pēc platības ir 16. lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts un 120. lielākā valsts pasaulē pēc platības. Augstākais punkts ir Karantūils, kura augstums ir 1 038 metrus virs jūras līmeņa un atrodas Īrijas dienvidrietumos.

Īrijas rietumu piekraste ir klinšaina un bagāta ar daudziem maziem pauguriem un nelieliem kalniem. Valsts centrālā daļa ir lielākoties līdzena un to šķērso vairākas lielas upes. Valsts centrs ietilpst Šanonas upes baseinā, tāpēc tam raksturīgi plaši purvi, kuros ir iespējams iegūt ļoti daudz kūdras.

Īrijas lielākais ezers ir Koriba ezers, kas atrodas valsts rietumu daļā un ir 176 km² liels. Nākamie lielākie ezeri ir Derga ezers un Māska ezers. Īrijas lielākā upe ir Šanonas upe, kuras kopējais garums ir 360,5 kilometri. Nākamās lielākās upes ir Barovas upe un Šīras upe.

Pamatraksts: Īrijas administratīvais iedalījums

Īrija ir vēsturiski sadalīta četrās provincēs, bet administratīvi tā ir sīkāk sadalīta divdesmit deviņās grāfistēs.

Vietējo klimatu nosaka Ziemeļatlantijas straume, tāpēc to var raksturot kā mērenu. Vasarā temperatūra virs 30 grādiem pēc Celsija uzkāpj reizi desmit gados, tāpat ļoti reti tā noslīd līdz -6 grādiem. Nokrišņu daudzums Īrijā ir ļoti liels, jo dažās valsts daļās līst pat līdz 275 dienām gadā.

Pēc tautas skaitīšanu datiem no 2006. līdz 2011. gadam Īrijas iedzīvotāju skaits palielinājās par vairāk kā 348 tūkstošiem un 2011. gadā sasniedza 4,59 miljonus, pie kam kopējais iebraucēju skaits pieauga no 420 līdz 544 tūkstošiem. Ārzemēs dzimušo Īrijas iedzīvotāju skaits palielinājās par 25% un sasniedza 767 tūkstošus, veidojot 17% no kopējā iedzīvotāju skaita. Visstraujāk augošās grupas bija rumāņi (+110%), indieši (+91%), poļi (+83%), latvieši (+43%) un lietuvieši (+40%). 514 tūkstoši Īrijas iedzīvotāju mājās runāja svešvalodā un visizplatītākā valoda bija poļu, kam sekoja franču, lietuviešu un vācu.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1841 6 528 799 —     1851 5 111 557 −21.7% 1861 4 402 111 −13.9% 1871 4 053 187 −7.9% 1881 3 870 020 −4.5%	Gads Iedz. ±% 1891 3 468 694 −10.4% 1901 3 221 823 −7.1% 1911 3 139 688 −2.5% 1926 2 971 992 −5.3% 1936 2 968 420 −0.1%	Gads Iedz. ±% 1946 2 955 107 −0.4% 1951 2 960 593 +0.2% 1961 2 818 341 −4.8% 1971 2 978 248 +5.7% 1981 3 443 405 +15.6%	Gads Iedz. ±% 1991 3 525 719 +2.4% 2002 3 917 203 +11.1% 2011 4 588 252 +17.1% 2022 5 123 536 +11.7%
Avoti:[7][8]

Īrijas lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita (2011. gads)^[9]

Dublina Korka
	Vieta	Pilsēta	Province	Iedzīvotāji	Vieta	Pilsēta	Province	Iedzīvotāji	skatīt diskusija labot Limerika Golveja
	1	Dublina	Lenstera	527 612	11	Breja	Lenstera	31 872
	2	Korka	Manstera	119 230	12	Navana	Lenstera	28 559
	3	Limerika	Manstera	91 454	13	Enisa	Manstera	25 360
	4	Golveja	Konahta	75 529	14	Kilkeni	Lenstera	209 201
	5	Tala	Lenstera	71 504	15	Tralī	Manstera	23 693
	6	Voterforda	Manstera	51 519	16	Kārlova	Lenstera	23 030
	7	Danliera	Lenstera	38 761	17	Drihednua	Lenstera	21 561
	8	Droheda	Lenstera	38 578	18	Neisa	Lenstera	20 713
	9	Dandolka	Lenstera	37 816	19	Atlona	Konahta	20 153
	10	Sordsa	Lenstera	36 924	20	Portlīša	Lenstera	20 145

Imigranti pēc izcelsmes valsts:^[10]

	2017	2018	2019	2020	2021	2022
Kopējais iedzīvotāju skaits	4 784 383	4 830 392	4 904 240	4 964 440	5 006 324	5 060 004
Dzimšanas valsts:  Īrija	4 219 499	4 251 610	4 292 229	4 321 034	4 356 578	4 388 737
Ārvalstīs dzimušo skaits:	564 884	578 782	612 011	643 406	649 746	671 267
Polija	127 045	129 117	130 654	132 638	135 195	135 903
Apvienotā Karaliste	107 330	109 303	112 414	117 426	117 820	118 083
Lietuva	38 279	39 276	40 205	41 247	42 396	42 973
Rumānija	29 293	28 628	27 902	27 294	27 068	26 576
Latvija	20 671	21 070	21 394	21 787	22 303	22 474
Vācija	13 200	14 673	17 157	18 811	18 989	20 423
Nigērija	8 579	9 843	12 608	15 231	16 103	18 430
ASV	12 480	12 933	14 487	15 945	16 136	17 377
Francija	12 659	13 368	15 046	16 185	16 207	17 181
Indija	13 064	13 141	14 420	15 622	15 621	16 906
Brazīlija	15 148	14 962	15 669	16 347	15 903	16 470
Spānija	12 860	13 228	14 629	15 522	15 336	16 057
Ķīna	11 429	11 906	13 355	14 573	14 625	15 647
Itālija	12 341	12 486	13 520	14 214	13 989	14 565
Filipīnas	5 975	6 980	9 441	11 425	12 060	13 932
Slovākija	10 130	10 416	10 612	10 988	11 294	11 416
Ungārija	9 431	9 379	9 364	9 354	9 377	9 336
Pakistāna	7 851	7 531	7 557	7 576	7 216	7 382
Nīderlande	5 149	5 402	6 094	6 608	6 625	6 998
Dienvidāfrika	3 709	3 974	4 675	5 360	5 424	6 009
Čehija	5 142	5 245	5 302	5 456	5 572	5 614
Krievija	3 421	3 656	4 271	4 887	5 041	5 492
Portugāle	4 845	4 799	5 113	5 277	5 116	5 256
Horvātija	5 276	5 130	4 977	4 841	4 785	4 697
Malaizija	3 436	3 489	3 865	4 262	4 246	4 562
Austrālija	2 924	3 118	3 536	3 944	3 967	4 260
Kanāda	2 938	3 072	3 467	3 835	3 897	4 176
Ukraina	2 331	2 469	2 981	3 373	3 492	3 910
Moldova	2 409	2 551	2 972	3 325	3 407	3 723
Maurīcija	2 344	2 481	2 776	3 085	3 132	3 350
Zviedrija	1 862	2 120	2 520	2 773	2 810	3 049
Igaunija	2 294	2 373	2 464	2 543	2 633	2 672
Bulgārija	2 655	2 627	2 592	2 568	2 559	2 508
Taizeme	1 342	1 389	1 637	1 859	1 899	2 120
Bangladeša	1 578	1 575	1 769	1 946	1 916	2 024
Beļģija	1 378	1 488	1 674	1 818	1 835	1 960
Japāna	1 225	1 317	1 526	1 698	1 770	1 909
Zimbabve	1 229	1 284	1 516	1 684	1 712	1 875
Saūda Arābija	1 876	1 836	1 855	1 882	1 819	1 853
Jaunzēlande	1 283	1 352	1 488	1 644	1 662	1 786
Somija	1 078	1 212	1 443	1 580	1 635	1 726
Korejas Republika	1 181	1 201	1 384	1 527	1 532	1 652
Kongo Republika	229	483	851	1 117	1 213	1 459
Austrija	971	1 028	1 176	1 294	1 294	1 379
Dānija	925	1 016	1 145	1 241	1 260	1 301
Baltkrievija	575	676	879	1 052	1 098	1 263
Šveice	855	929	1 036	1 169	1 179	1 262
Meksika	1 202	1 168	1 221	1 228	1 191	1 228
Somālija	929	947	1 055	1 117	1 107	1 205
Gana	653	710	830	1 003	1 057	1 190
Sudāna	957	940	1 016	1 104	1 079	1 153
Venecuēla	1 173	1 138	1 124	1 133	1 076	1 067
Irāka						1 044
Grieķija	1 013	979	1 037	1 067	1 027	1 038

Pamatraksts: Īrijas latvieši

Ja 2006. gada Īrijas tautas skaitīšanā 13 319 aptaujāto cilvēku norādīja tautību latvietis, tad 2011. gadā šis skaits bija pieaudzis līdz 20 593 (19 989 no viņiem apliecināja, ka ir dzimuši Latvijā). Pēc tautas skaitīšanas datiem 2011. gada aprīlī Latvijas valstspiederīgie veidoja 0,5% no kopējā Īrijas iedzīvotāju skaita. 50% no Latvijas valstspiederīgajiem bija sievietes un 11% bērni. 5842 (42%) Īrijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo norādīja, ka mājās sarunājas krievu valodā, bet 29% Latvijas valstspiederīgo norādīja, ka angļu valodā runā slikti vai nerunā nemaz.^[11]

• Īrijas pilsētu uzskaitījums

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Īrija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis ar Īriju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l Eiropas valstis un atkarīgās teritorijas Valstis Albānija Andora Apvienotā Karaliste Armēnija† Austrija Azerbaidžāna† Baltkrievija Beļģija Bosnija un Hercegovina Bulgārija Čehija Dānija Francija Grieķija Gruzija† Horvātija Igaunija Īrija Islande Itālija Kazahstāna† Kipra† Kosova Krievija† Latvija Lietuva Lihtenšteina Luksemburga Malta Melnkalne Moldova Monako Nīderlande Norvēģija Polija Portugāle Rumānija Sanmarīno Serbija Slovākija Slovēnija Somija Spānija Šveice Turcija† Ukraina Ungārija Vācija Vatikāns Ziemeļmaķedonija Zviedrija Teritorijas Džērsija Fēru Salas Gērnsija Gibraltārs Menas Sala Olande Svalbāra Pašpasludinātās valstis Abhāzija (1992)† Arcaha (1991—2023)† Dienvidosetija (1991)† DTR (2014–2022) LTR (2014–2022) Ičkērija (1991–2009) Piedņestra (1990) Ziemeļkipra (1983)† † Eirāzijas valstis, kas ģeopolitiski tiek pieskaitītas Eiropai

s d l Eiropas Savienība (ES) Austrija Beļģija Bulgārija Čehija Dānija Francija Grieķija Horvātija Igaunija Īrija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Malta Nīderlande Polija Portugāle Rumānija Slovākija Slovēnija Somija Spānija Ungārija Vācija Zviedrija

Autoritatīvā vadība WorldCat VIAF: 158208597 LCCN: n79063445 ISNI: 0000 0001 2359 1198 GND: 4027667-3 SUDOC: 026389452 BNF: cb11864622v (data) HDS: 003357 NDL: 00560111 NKC: ge130752