Deja

Šis raksts ir par cilvēka stāvokļa izpausmi. Par aktrisi, dziedātāju skatīt rakstu Dorisa Deja.

Deja ir cilvēka prieka, dvēseles stāvokļa izpausme ar ķermenisko formu palīdzību. Dejas mākslas attīstība un metamorfozes cauri laikiem un laikmetiem, dejas mākslas saskarsme un simbioze ar citiem mākslas veidiem, ar cilvēku mūžseno vēlmi pārrotāties, pārģērbties un pārtapt, kas spožu izpaudumu radusi karnevālos.

Deja, dejotājs tēlotājmākslā ir fiksēts kopš cilvēces attīstības pirmsākumiem. Dejas atveidojumi seno civilizāciju tēlotājmākslā ir vienīgie avoti, kas apstiprina dejas esamību kopš civilizācijas sākuma. Skulptūras, zīmējumi uz sienām ļauj spriest par dejas raksturu. Kopš senatnes dejas māksla tika uztverta kā dievišķa izpausme. Indijas dejas mākslu pārzināja Šiva. Senās Grieķijas dejas aizbildne bija viena no Apolona Musageta mūzām — Terpsihora. Senajā Grieķijā, attīstoties teātrim, radās pantomīma, deja tās ķermeniskajā izpausmē. Kustība, deja veidoja cilvēka plastiku, veicināja harmoniju un skaistumu. Par deju savu viedokli pauda arī tā laika filozofi Platons un Aristotelis. Viņi norādīja, ka bija sabiedriskās dejas un tās, kas ietilpa teātra izrāžu darbībā. Abas šīs formas bija saistītas ar mūzikas raksturu un tā izpausmēm. Visas žanru dejas vairāk bija emocionālas nekā intelektuālas.

Eiropas tautu vēsturē vēl pirms kristietības pieņemšanas, dejas bija plaši izplatītas. Tā kā tās, tāpat kā dziesmas un citi folkloras veidi, bija cieši saistītas ar tautu ticējumiem, baznīca daudzviet apkaroja tās kā pagānismu. Tādēļ viduslaikos feodāļu sabiedrībā dejas nebija plaši izplatītas, lai gan vienkāršā tauta dejas tradīciju saglabāja.

Renesanses laikā tautas dejas kļuva par galma dejām un radās balets (1581). Tapa pirmā karaliskā dejas akadēmija, rodas pirmie baletmeistari un prīmas. Īpašu uzplaukumu baleta māksla piedzīvoja Francijas karaļa Ludviķa XIV laikā, kas pats dejoja baletu. Eiropas valstu karaļi savās zemēs dibināja karaliskās operas un baleta teātrus.

• Dejas simbolika

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Deja.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Kādas slimības ārstē dejošana?