Iedzīvotāju skaits

Iedzīvotāju skaits ir termins socioloģijā un bioloģijā, kas galvenokārt norāda cilvēku skaitu kādā valstī, reģionā, pilsētā vai kādā citā apdzīvotā vietā. Dažreiz iedzīvotāju skaitu sauc arī par populāciju.

Ilgu laiku pasaules iedzīvotāju skaits pieauga ļoti lēni. Tiek uzskatīts, ka aptuveni 10 000 gadu pirms mūsu ēras pasaules iedzīvotāju skaits bija mazāks par 5 miljoniem cilvēku. Jaunās ēras sākumā pasaulē bija aptuveni 200 miljoni cilvēku. Līdz 18. gadsimta sākumam pasaules iedzīvotāju skaits bija pieaudzis līdz 610 miljoniem, bet 19. gadsimta sākumā tas pārsniedza 1 miljardu.

Kopš 19. gadsimta vidus iedzīvotāju skaita pieauguma temps ir ievērojami palielinājies, un tas bija saistīts ar to, ka ievērojami palielinājās iedzīvotāju paredzamais dzīves ilgums. To noteica uzlabotais uzturs, sanitārija un medicīna. Tajā pašā laikā dzimstības līmenis sākumā joprojām bija augsts. Tā sākās demogrāfiskā pāreja.

No 1851. līdz 1870. gadam pasaules iedzīvotāju vidējais gada pieauguma temps palielinājās no 0,1 % līdz vairāk nekā 0,5 % un līdz 1900. gadam pārsniedza 1 %. 1925. gadā pasaules iedzīvotāju skaits pārsniedza 2 miljardus. Līdz 1950. gadu vidum pasaules iedzīvotāju skaita gada vidējais pieauguma temps sasniedza 1,8 %. Pasaules iedzīvotāju skaits sasniedza 3 miljardus 1955. gadā un 4 miljardus jau 1974. gadā.

Tādējādi bija nepieciešami 10 000 gadu, lai planētas iedzīvotāju skaits no 5 miljoniem pieaugtu līdz 1 miljardam (1800. gadā), bija nepieciešami vēl 125 gadi, lai iedzīvotāju skaits divkāršotos līdz 2 miljardiem (1925. gadā), un tikai 50 gadi, lai šis skaits atkal dubultotos līdz 4 miljardiem (1975. gadā).

2024. gada jūlijā pasaules iedzīvotāju skaits bija 8,1 miljardi. Pasaules lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita ir Indija, kas 2023. gada pirmajā pusē apsteidza Ķīnu.

Līdz 21. gadsimta beigām, kad saskaņā ar ANO prognozēm pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums samazināsies līdz 0,1 %, pasaule būs ļoti tuvu demogrāfiskās pārejas beigām. Pasaules iedzīvotāju skaita izmaiņas pēc 2100. gada ir grūti prognozēt; tās būs atkarīgas no dzimstības rādītājiem. Galvenais jautājums ir, vai kopējais dzimstības līmenis pārsniegs dzimstības atjaunošanas līmeni (2,1 dzimstība uz vienu sievieti). Pasaulē sākas demogrāfiskās pārejas pēdējais posms, kas nozīmē, ka iedzīvotāju skaits uz planētas Zeme divdesmitajā gadsimtā četrkāršojās, bet divdesmit pirmajā gadsimtā vairs ne dubultosies.

Eiropa ir vienīgais reģions, kurā paredzams, ka iedzīvotāju skaits samazināsies — 2018. gadā Eiropas iedzīvotāju skaits bija aptuveni 747 miljoni; prognozēts, ka līdz 2100. gadam tas samazināsies līdz 630 miljoniem. Šīs pārmaiņas pavērs jaunas iespējas un radīs jaunus izaicinājumus, piemēram, paredzams, ka turpmākajās desmitgadēs Āfrikā arvien vairāk pieaugs galējas nabadzības izplatība.

Vidējais iedzīvotāju blīvums uz Zemes 2023. gadā būs 58 cilvēki uz km², ieskaitot Antarktīdu — 54 cilvēki uz km². Cilvēki ir nevienmērīgi sadalīti pa planētas puslodēm. Visvairāk cilvēku dzīvo planētas ziemeļu (90 %) un austrumu (85 %) puslodēs. Iedzīvotāju blīvums dažādos kontinentos ievērojami atšķiras, pat desmitiem reižu. Iedzīvotāju blīvuma atšķirības starp dažādām pasaules valstīm ir vēl lielākas.

• Valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita
• Valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju vidējā dzīves ilguma

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Iedzīvotāju skaits.

Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l