Čehija

Čehijas Republika Česká republika
Karogs Ģerbonis
Devīze: Pravda vítězí
Himna: Kde domov můj?
Čehija  (zaļa)
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Prāga 871) 50°05′N 14°28′E / 50.083°N 14.467°E / 50.083; 14.467
Valsts valodas		čehu valoda[1]
Etniskās grupas (2014[2])		95% čehi 4% morāvieši 1,4% slovāki 0,4% poļi
Valdība		Parlamentāra republika
-	Prezidents	Petrs Pavels
-	Premjerministrs	Petrs Fiala
Valsts izveidošana
-	Bohēmijas lielhercogiste	870
-	Bohēmijas karaliste	1198
-	Čehoslovākija	1918. gada 28. oktobrī
-	Neatkarīga valsts	1993. gada 1. janvārī
Iestāšanās ES		2004. gada 1. maijā
Platība
-	Kopā	78 871 km² (116.)
-	Ūdens (%)	2,12
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2021. gadā	10,701,777[3] (86.)
-	Blīvums	134/km² (84.)
IKP (PPP)		2020. gada aprēķins
-	Kopā	432.346 miljardi US$[4]
-	Uz iedzīvotāju	40 585 US$
Džini koef. (2019)		24,0[5] (zems)
TAI (2022)		▲ 0,895[6] (ļoti augsts) (32.)
Valūta		Čehijas krona (CZK)
Laika josla		CET (UTC+1)
-	Vasarā (DST)	CEST (UTC+2)
Interneta domēns		.cz1
ISO 3166-1 kods		203 / CZE / CZ
Tālsarunu kods		+420
1	Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Čehija (čehu: Česko), oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā: [ˈtʃɛskaː ˈrɛpuˌblɪka]), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras. Tā robežojas ar Poliju ziemeļos, ar Slovākiju austrumos, ar Austriju dienvidos, bet ar Vāciju rietumos. Čehijas platība ir 78 866 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Čehija ar 10,7 miljoniem iedzīvotāju (2021) ir devītā lielākā Eiropas savienības dalībvalsts.

Čehija ir parlamentāra republika un augsti attīstīta valsts. Tā ir sīkāk sadalīta 13 reģionos un galvaspilsētā Prāgā. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ar 1,3 miljoniem iedzīvotāju ir Prāga. Čehija ir ANO, NATO un ESAO dalībvalsts. 1999. gadā Čehija kļuva par NATO dalībvalsti, bet 2004. gadā par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Čehija ir plašāk pazīstama ar automašīnu zīmolu Škoda, alu un hokeju. Čehijā ir lielākais alus patēriņš pasaulē uz vienu cilvēku, kas ir 148,6 litri uz vienu iedzīvotāju. Neatkarību tā ieguva 1993. gadā, sadaloties Čehoslovākijai.

Pamatraksts: Čehijas vēsture

Viduslaikos izveidotās Bohēmijas karalistes seims 1526. gadā par karali ievēlēja Ferdinandu I Hābsburgu, un tā kļuva par vienu no Hābsburgu dinastijas dzimtīpašumu zemēm. Pēc Pirmā pasaules kara Austroungārija beidza pastāvēt un 1918. gada oktobrī čehu un slovāku politiķi nodibināja Čehoslovākijas Republiku. Pirms Otrā pasaules kara sākuma Minhenes vienošanās rezultātā Vācija okupēja Čehoslovākiju un anektēja Sudetu apgabalu.

1945. gadā Čehoslovākiju ieņēma Sarkanā armija. Pēc 1948. gada apvērsuma Čehoslovākija kļuva par vienpartijas valsti, kuru kontrolēja PSRS. 1968. gadā, palielinoties neapmierinātībai ar padomju režīmu, sākās periods, kas pazīstams kā Prāgas pavasaris, kas beidzās ar Padomju Savienības iebrukumu valstī. Padomju Savienības okupācija turpinājās līdz 1989. gadam, kad visā Austrumu blokā sabruka komunistu režīmi un tika izveidota daudzpartiju parlamentāra republika. 1993. gada 1. janvārī Čehoslovākija sadalījās un izveidojās Čehijas Republika un Slovākija. Čehijas Republika pievienojās NATO 1999. gada 12. martā un Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā. 2007. gada 21. decembrī tā pievienojās Šengenas zonai.

Čehijas Republika atrodas Centrāleiropā, robežojas ar Vāciju rietumos (810 km), ar Poliju ziemeļos (762 km), ar Slovākiju austrumos (252 km), un ar Austriju dienvidos (466 km).^[7] Vēsturiski valsts sastāv no trim apakšreģioniem; Bohēmijas, Morāvijas un Čehijas Silēzijas. Lielāko daļu robežu veido kalnu grēdas. Gar dienvidrietumu robežu plešas Bohēmijas meži. Ziemeļrietumos atrodas Rūdu kalni, ziemeļos Sudetu kalnu grēda. Morāvijas austrumu robeža ar Slovākiju sastāv no Beskidu un Balto Karpatu kalnu grēdām. Dienvidu robeža ar Lejasaustriju sastāv galvenokārt no upes Tajas. Uz Bohēmijas robežas ar Morāviju atrodas Bohēmijas-Morāvijas augstiene.

Čehijā valda mērens pārejas klimats no okeāniskā uz kontinentālo. Ziema ir aukstāka un vasara siltāka nekā citās Eiropas valstīs tādos pašos platuma grādos, bet tuvāk jūras piekrastei. Austrumdaļā ziemā nereti ieplūst kontinentālās gaisa masas, kas pazemina gaisa temperatūru zem 0 grādiem pēc Celsija, bieži snieg. Apmēram trešo daļu valsts teritorijas klāj meži, kuros izplatītākie koki ir egles, priedes un bērzi.

Čehijas iedzīvotāju skaits ir apmēram 10,7 miljoni cilvēku (2021), no kuriem lielākā daļa ir čehi, kas veido aptuveni 95% no kopējā iedzīvotāju skaita, bet pārējo daļu veido minoritātes, piemēram, morāvieši, vācieši, poļi, slovāki un ukraiņi.

Vēsturiski Čehijas iedzīvotāji ir bijuši lielā mērā kristieši, bet mūsdienās Čehijā ir ļoti augsts sekulārās sabiedrības īpatsvars, un liela daļa iedzīvotāju identificējas kā ateisti vai agnostiķi. Šī tendence padara Čehiju par vienu no vismazāk reliģiskajām valstīm Eiropā.

Čehijas iedzīvotāji lielākoties koncentrējas lielākajās pilsētās, piemēram, galvaspilsētā Prāgā, Brno un Ostravā.

• Čehijas pilsētu uzskaitījums

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Čehija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
• Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

s d l Eiropas Savienība (ES) Austrija Beļģija Bulgārija Čehija Dānija Francija Grieķija Horvātija Igaunija Īrija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Malta Nīderlande Polija Portugāle Rumānija Slovākija Slovēnija Somija Spānija Ungārija Vācija Zviedrija

s d l Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) Albānija Apvienotā Karaliste ASV Beļģija Bulgārija Čehija Dānija Francija Grieķija Horvātija Igaunija Islande Itālija Kanāda Latvija Lietuva Luksemburga Melnkalne Nīderlande Norvēģija Polija Portugāle Rumānija Slovākija Slovēnija Somija Spānija Turcija Ungārija Vācija Ziemeļmaķedonija Zviedrija