Romas Katoļu baznīca

Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca (latīņu: Ecclesia Catholica) ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē. 2022. gadā pasaulē bija ap 1,39 miljardiem katoļu.^[1] Tā ir viena no vecākajām institūcijām pasaulē, un tai ir bijusi ļoti nozīmīga loma Rietumu kultūras vēsturē. Katoļu baznīcas vadošais bīskaps ir Romas bīskaps, kurš tiek saukts par pāvestu. Pašreizējais pāvests ir Francisks.

Katoļu baznīca apliecina, ka tā ir viena, svēta, katoliska un apustuliska Baznīca,^[2] kuru ir dibinājis Jēzus Kristus, ka tās bīskapi ir apustuļu garīgā amata pēcteči, un ka šī apustuliskā pēctecība nekad nav tikusi pārrauta Baznīcā. Apustulis Pēteris tiek uzskatīts par vadošo apustuli^[3] jeb pirmo pāvestu, kā arī par pirmo Romas bīskapu, un tā iemesla dēļ viņa amata pēctecis ir Romas pāvests.

Katoļu baznīcā tiek mācīts, ka ir septiņi sakramenti: kristība, iestiprināšanas sakraments, euharistija, gandarīšanas un izlīgšanas sakraments (grēksūdze), slimnieku svaidīšana, ordinācija, laulība.^[4] Ar kristības sakramentu cilvēks tiek uzņemts Baznīcā, un tikai pēc kristības ir iespējams saņemt pārējos sakramentus.

Svētā Mise jeb Euharistijas dievkalpojums ir galvenais dievkalpojums Katoļu baznīcā, kas kalpo kā Jēzus Kristus pestīšanas piemiņa. Mises liturģijas centrā ir maizes un vīna pārtapšana par Jēzus Kristus patieso miesu un asinīm, kas tiek arī saukts par Euharistiju jeb Vissvētāko sakramentu.^[5]

Jēdziens katoliska ir cēlies no grieķu vārda "visaptveroša" (grieķu: καθολικός, katolikós), un pirmā zināmā reize, kad tas ir ticis lietots saistībā ar Baznīcu ir ap 110. gadu Antiohijas bīskapa Ignācija vestulē Smirnas kristiešiem:

"...Neļaujat nevienam darīt kaut ko attiecībā pret Baznīcu bez bīskapa. Ļaujiet tam būt uzskatītam par pieņemamu Euharistiju, kuru vada bīskaps vai tas, kuru viņš ir ordinējis [t.i. priesteris]. Lai kur bīskaps būtu, lai ļaudis tur arī būtu; tāpat kā visur, kur ir Jēzus Kristus, tur ir katoliskā Baznīca." [1]

Vārdam "baznīca" latviešu valodā ir divas nozīmes: (1) kulta celtne — sugasvārda nozīmē un (2) organizācija (grieķu: ἐκκλησία, ekklēsia), īpašvārda nozīmē. Dažreiz atšķiršanas nolūkos otro nozīmi raksta ar lielo burtu — Baznīca.

Teorētiski pastāv tikai viena sākotnēji dibinātā Baznīca, kurā pastāv dažādu pakāpju šķelšanās. Tādējādi visi kristītie no kristības brīža pieder vienai un tai pašai Baznīcai, taču bieži vien dzīves gaitā nonāk dažādās nošķirtības pakāpēs. Tomēr vēsturiski ir izveidotas dažādas lielas organizācijas, kuru nosaukumā ir ietverts vārds "baznīca".

Romas impērijai sadaloties, izveidojās Rietumromas un Austrumromas impērijas, izolējot kristietības centrus austrumos un rietumos vienu no otra. Rietumu baznīcas tēvi 589. gadā Nīkajas ticības apliecībā iekļāva piebildi, ka Svētais Gars iziet no Tēva, bet arī no Dēla (latīņu: filioque), kuru Konstantinopoles patriarhs nosodīja. Bez tam Konstantinopoles patriarhs noraidīja mācību, ka pāvestam ir autoritātes primaritāte starp bīskapiem, 876. gadā to pasludinot par maldu mācību. Šīs un daudzas citas pretrunas noveda pie 1054. gada Lielās shizmas, kas sašķēla līdz tam de iure vienoto Baznīcu austrumos un rietumos. Neliels izņēmums šim ir Maronītu baznīca, kas ir viena no austrumu kristiešu kopienām, kas formāli nepārtrauca sadraudzību ar Rietumu baznīcu arī pēc Lielās Shizmas, un šī sadraudzība ir saglabājusies līdz pat mūsdienām.^[6]

Kopš Lielās Shizmas, starp Katoļu baznīcu un Austrumu Pareizticīgo baznīcu, sauktu arī par Grieķu—katoļu baznīcu,^[7] nav liturģiskās sadraudzības, taču ir bijuši vairāki mēģinājumi atjaunot sadraudzību starp abām pusēm. Lai gan šie mēģinājumi nav līdz galam izdevušies, šo centienu rezultātā daļa no austrumu pareizticīgiem ir laika gaitā nonākuši atpakaļ sadraudzībā ar Rietumu baznīcu, tādējādi ir izveidojušās vairākas grieķu-katoļu baznīcas.^[8]

Katoļu baznīcu veido septiņi dažādi riti, kuri atšķirās ar savām liturģiskām tradīcijām, taču visi ir kopīgā sadraudzībā ar pāvestu, un visi riti apliecina vienas un tās pašas katoļu doktrīnas, tādējādi tās visas ir piederošas vienai katoliskai Baznīcai.^[9]

Latīņu baznīca jeb Romas Katoļu baznīca ir vienīgā sui iuris rietumu baznīca, taču tā ietver lielāko daļu no katoļticīgiem, tai skaitā arī Katoļu baznīcu Latvijā, tādējādi mēdz kļūdaini domāt, ka jēdziens "Katoļu baznīca" apzīmē tikai Rietumu baznīcu.

Latīņu baznīcā tiek lietota latīņu valoda, kas ieraugāms gan Baznīcas izdotajos dokumentos, gan arī Baznīcas dziedājumos, kā piemēram: Gloria in excelsis Deo ("Gods Dievam augstumos"), Agnus Dei ("Dieva Jērs"), Ave Maria ("Esi sveicināta, Marija") un citi latīņu jeb gregoriskie dziedājumi. Lai arī parasti mises liturģijai tiek lietota kāda no vietējām valodām, pastāv arī cita Sv. mises liturģijas forma, ko sauc par Tridentes misi jeb tradicionālo latīņu misi, kuras pamatā ir latīņu valodas lietošana.^[10]

Rietumu katoļticībā pēc būtības pastāv vairāki rietumu riti, kas tiek dēvēti par latīņu liturģiskiem ritiem, taču par pamatu kalpo Romas rits, kas ir arī visizplatītākais no tiem, tādēļ jēdzienu "latīņu rits" mēdz lietot kā sinonīmu Romas ritam.^[11]

Austrumu Katoļu baznīcas ir 23 sui iuris austrumu baznīcas, un tās, atšķirībā no Rietumu baznīcas, ir ar ieraugāmi plašāku liturģisko daudzveidību. Viena no atšķirībām ir šo baznīcu interjera un eksterjera, kas var izskatīties salīdzinoši līdzīgāka pareizticīgām baznīcām, jo lielākā daļa no tām ir savulaik bijušas atsevišķas austrumu baznīcas, kuras laika gaitā ir nonākušas atpakaļ kopīgā sadraudzībā ar Romu. Vēl viena atšķirība ir raudzētas maizes lietošana misē, nevis neraudzētas, kā tas ir pieņemts latīņu ritā.^[12]

Tā kā Austrumu Katoļu baznīcas ir daudzveidīgas, tām nav viena kopīga liturģiskā valoda, bet gan vairākas, kā, piemēram, grieķu, aramiešu, sīriešu un koptu valoda.^[13]

Austrumu katoļticībā ir ietverti seši riti:

• Bizantijas rits (Grieķu Bizantijas katoļu baznīca, Ukraiņu grieķu-katoļu baznīca, u.c.)
• Aleksandriešu rits (Koptu Katoļu baznīca, Etiopiešu Katoļu baznīca, Eritriešu Katoļu baznīca)
• Sīriešu rits (Sīriešu Katoļu baznīca, Sīriešu-Malankāru katoļu baznīca)
• Armēņu rits (Armēņu Katoļu baznīca)
• Maronītu rits (Maronītu baznīca)
• Kaldejiešu rits (Kaldejiešu Katoļu baznīca, Sīriešu-Malabāru katoļu baznīca)

Sīkākai informācijai skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture.

Latvijas teritorijas iedzīvotāji ar rietumu kristietību sastapās 12. gadsimtā, kad Lībekas pilsētas Zēgebergas abatijas kanoniķis, augustīniešu mūks Meinards kristīja Daugavgrīvas un Ikšķiles lībiešus. 1186. gadā Brēmenes arhibīskaps Hartvigs II viņu iesvētīja par pirmo Livonijas bīskapu.

2004. gadā Latvijā bija reģistrējušies aptuveni 430 000 Romas katoļticīgo 250 draudzēs,^[14] kas sadalītas četrās diecēzēs: Rīgas arhidiecēzē (arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs), Rēzeknes—Aglonas diecēzē (bīskaps Jānis Bulis), Jelgavas diecēzē (bīskaps Edvards Pavlovskis) un Liepājas diecēzē (bīskaps Viktors Stulpins).

Latvijā darbojas pieci klosteri un vairākas katoļu mācību iestādes, piemēram, Laterāna Pontifikālās universitātes filiāles: Rīgas Teoloģijas institūts, kurā mācās nākamie priesteri, un Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Romas Katoļu baznīca.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• «Vatikāna mājas lapa» (angliski).
• «Catholics on the net» (angliski).
• «New advent - katoļu enciklopēdija, ziņas, saites» (angliski).
• «Romas katoļu baznīca Latvijā» (latviski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 1. jūnijā. Skatīts: 2008. gada 3. jūnijā.
• «Reliģiju enciklopēdija - Romas katoļu baznīca Latvijā» (latviski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 9. augustā. Skatīts: 2008. gada 3. jūnijā.
• «Romas katoļu baznīcas Kurzemes bīskapijas portāls» (latviski).

Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l