Struga

Struga Струга Strugë
Ģerbonis
Struga
Koordinātas: 41°10′N 20°40′E / 41.167°N 20.667°E / 41.167; 20.667Koordinātas: 41°10′N 20°40′E / 41.167°N 20.667°E / 41.167; 20.667
Valsts	Ziemeļmaķedonija
Opština	Struga
Administrācija
• Mērs	Ramizs Merko
Platība
• Kopējā	483 km2
Augstums	693 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
• kopā	15 009
• blīvums	34,3/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indekss	6330
Tālruņu kods	+389 246
Car plates	SU
Mājaslapa	www.struga.gov.mk
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Oficiālais nosaukums: Ohridas reģiona dabas un kultūras mantojums
Tips	Jaukta
Kritērijs	i, iii, iv, vii
Iekļauts	1979
Aizsardzības nr.	99
Valsts	Albānija  Ziemeļmaķedonija
Struga Vikikrātuvē

Struga (maķedoniešu: Струга, albāņu: Strugë) ir pilsēta Ziemeļmaķedonijas dienvidrietumos.

Pilsēta atrodas ielejā starp vairākiem kalniem. Pilsētas dienvidos atrodas Ohridas ezers, kas ir senākais un dziļākais ezers Balkānu kalnos. Strugā savu tecējumu uzsāk arī Melnās Drimas (maķedoniešu val. - Црн Дрим) upe, kas sadala pilsētu divās daļās.

Pilsēta atrodas 171 km attālumā no valsts galvaspilsētas Skopjes un 15 km attālumā no Ohridas.

Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka pirmās neolīta laikmeta apmetnes datējamas ar laiku ap 3000. g. p.m.ē.^[2]

Strugas apkārtne kādreiz bijusi gan Senās Maķedonijas, gan Romas pārvaldībā.

Pastāv uzskats, ka viduslaikos pilsētas pašreizējā atrašanās vietā atradusies maza pilsētiņa Eteliona.^[3] Šajā laikā Strugas apkārtne atradusies Bulgāru valsts sastāvā.

15. gadsimtā Strugas apkārtne nonāca Osmaņu impērijas sastāvā uz gandrīz 500 gadiem. Ar to arī izskaidrojama vēl mūsdienās sastopamā turku minoritāte Strugas pilsētā.

20. gadsimta sākumā pēc Balkānu kariem Struga nonāk Serbijas, vēlāk jaundibinātās Dienvidslāvijas, tad Sociālistiskās Dienvidslāijas sastāvā.

No 1991. gada Struga ir viena no neatkarīgās Ziemeļmaķedonijas pilsētām.

2002. gadā Strugas pilsētā reģistrēti 16 559 iedzīvotāji.

Nacionālais sastāvs:

• Maķedonieši — 9901 (59,79%);
• Albāņi — 4293 (25,92%);
• Turki — 907 (5,48%);
• Aromūni — 550 (3,32%);
• Čigāni — 97 (0,59%);
• Serbi — 72 (0,43%);
• Bosnieši — 16 (0,10%);
• citi — 723.

• 
  Melnās Drimas izteka no Ohridas ezera
• 
  Melnā Drima Strugas centrā
• 
  Strugas pilsētas tirgus
• 
  Gājēju iela Strugā
• 
  Mošejas tornis Strugā
• 
  Strugas pilsētas skats
• 
  Iela Strugā
• 
  Mājas Strugā

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Struga.
• Strugas oficiālā mājaslapa (maķedoniešu un albāņu valodās)
• Informācija par Strugu (angļu val.)
• Kultūras informācija (angļu un maķedoniešu valodās)

s d l Ziemeļmaķedonijas pilsētas vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju Skopje 50 000–100 000 iedzīvotāju Bitola Kumanova Prilepa Tetova 20 000–50 000 iedzīvotāju Gostivara Kavadarci Kičeva Kočani Ohrida Strumica Štipa Velesa mazāk nekā 20 000 iedzīvotāju Berova Bogdanci Debara Delčeva Demirhisara Demirkapija Dojrana Gevgelija Kratova Kriva Palanka Kruševa Makedonska Kamenica Makedonska Broda Negotina Pehčeva Probištipa Radoviša Resena Struga Sveti Nikole Valandova Vinica

s d l UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ziemeļmaķedonijā Jaukta Ohridas reģiona dabas un kultūras mantojums (Galičica, Ohrida, Ohridas Svētās Sofijas baznīca, Struga, Svētā Nauma klosteris) Daba Karpatu un citu Eiropas reģionu pirmatnējie dižskābaržu meži (Dlaboka)