Bitola
| Bitola | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Битола | |||
 | |||
| |||
  Bitola | |||
| Koordinātas: 41°1′55″N 21°20′5″E / 41.03194°N 21.33472°EKoordinātas: 41°1′55″N 21°20′5″E / 41.03194°N 21.33472°E | |||
| Valsts |
 Ziemeļmaķedonija | ||
| Reģions | Pelagonija | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 422,39 km2 | ||
| Augstums | 576 m | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • kopā | 69 287 | ||
| • blīvums | 170,2/km² | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Bitola Vikikrātuvē | |||
Bitola (maķedoniešu: Битола) ir pilsēta Ziemeļmaķedonijas dienvidrietumos, 15 kilometrus no Grieķijas robežas. Osmaņu impērijas laikos, kad tās nosaukums bija Monastira, bija svarīga pilsēta ar elitārām skolām un daudzu Eiropas valstu konsulātiem.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]IV gs. p. m. ē. Maķedonijas valdnieks Filips II mūsdienu Bitolas apkaimē nodibināja Hērakleju (Heraclea Lyncestis). Romas impērijas laikā pilsēta uzplauka, jo caur to gāja svarīgais ceļš Via Egnatia (Dirrahija—Konstantinopole). IV—VI gs. Hērakleja bija bīskapijas centrs. 472. un 479. gadā Bitolu ieņēma Teodorihs. Līdz ar slāvu ierašanos VI gs. beigās Hērakleja panīka.
Slāvi nodibināja savu pili un apmetni pašreizējās Bitolas vietā. X gs. Bitola ietilpa Bulgārijas cara Samuila valstī, bet 1015. gadā to ieņēma Bizantijas imperators Vasilijs II. XI gs beigās atkal nostiprinājās Bulgārijas valsts un Bitola kļuva par svarīgu cara Kalojana valsts pilsētu, tomēr XIII gs. to atkal iekaroja Bizantija. XIV gs. pirmajā pusē Bitola iekļāvās serbu karaļa Stefana Dušana valstī. Šajā laikā Bitola kļuva par vienu no svarīgākajiem Balkānu centriem.
No XIV gs. līdz 1912. gadam Bitola ar nosaukumu Monastira ietilpa Osmaņu impērijā un tās iedzīvotāju vairākums bija musulmaņi. XVII gadsimta osmaņu ceļotājs Evlija Čelebi (Evliya Çelebi) atzīmēja, ka Bitolā bija 70 mošejas. Bitola bija sandžaka centrs. Pēc padzīšanas no Ibērijas pussalas valstīm (Spānijas un Portugāles) XV gadsimta beigās Bitolā ieradās sefardi.
XIX gadsimta beigās Bitola kļuva par otru lielāko pilsētu Balkānos (pēc Salonikiem). 1903. gadā brāļi Manaki šeit uzņēma pirmo filmu Balkānu pussalā. 1908. gadā Monastiras kongresā tika pieņemta mūsdienu albāņu valodas rakstība. 1903. gadā Bitolas apkārtne bija viens no IMRO organizētās Ilindenas sacelšanās centriem.
Pēc Pirmā un Otrā Balkānu kariem Bitola iekļāvās Serbijas valstī un sākās Bitolas kā Balkānu centra noriets. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā pilsētu ieņēma Bulgārijas karspēks, 1916. gadā Antantes spēki pilsētu atguva, tomēr tā palika frontes tuvumā līdz pat 1918. gadam un gandrīz pilnīgi tika nopostīta.
Starp pasaules kariem, Bitolai esot Dienvidslāvijas sastāvā, tā vēl vairāk panīka un Bitolas reģions bija viens no nabadzīgākajiem valstī. Otrā pasaules kara laikā pilsētu atkal okupēja bulgāru spēki. Kopš 1991. gada Ziemeļmaķedonijas valsts dienvidaustrumu galvenais centrs.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bitola.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
| ||||||||||||||||||||
