Gauja

Šis raksts ir par upi. Par citām jēdziena Gauja nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Gauja
Nosaukums citas valsts teritorijā:
Koiva	igauņu: Koiva jõgi
Gauja pie Ērgļu (Ērģeļu) klintīm
Izteka	no Alauksta ezera vai Elkas kalnā
Nosaukums augštecē	Gaujiņa
Ieteka	Rīgas līcis 57°09′30″N 24°15′48″E / 57.15833°N 24.26333°E / 57.15833; 24.26333Koordinātas: 57°09′30″N 24°15′48″E / 57.15833°N 24.26333°E / 57.15833; 24.26333
Baseina valstis	Latvija  Igaunija
Garums	452[1] km
Kritums	234 m
Vidējā caurtece	71 m³/s
Gada notece	2,24 km³
Baseina platība	9800 km²
Galvenās pietekas	Tirza, Mustjegi, Brasla, Amata
Gauja Vikikrātuvē

Gauja (igauņu: Koiva jõgi)^[2] ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju. Vidustecē robežupe ar Igauniju. Garums — 452 km, kritums — 234 m. Gauja sākas Vidzemes augstienē, taču par precīzu izteku pastāv atšķirīgi viedokļi: vai nu Cēsu novadā, Elkas kalnā, vai arī no Alauksta ezera. Ietek Baltijas jūras Rīgas līcī pie Carnikavas.

Augusts Bīlenšteins pirmais izteica domu, ka Gaujas nosaukums latviešu valodā cēlies no līvu valodas keùv vai igauņu: kõiv, kas nozīmē "bērzs", t.i. "Bērzu upe". Vikingi, vēlāk arī vācieši Gauju pārdēvēja par Aa, kas nozīmē — "ūdens, upe". Lai atšķirtu no Lielupes, vācu valodā iegājās nosaukums Livländische Aa (Vidzemes upe), vai Treider Aa (Turaidas upe).

Par Gaujas izteku pastāv atšķirīgi viedokļi. Vienā versijā Gauja sākas no Alauksta ezera, kaut arī tās izteka Gaujiņa Alauksta ezera ūdens līmeņa pazemināšanas dēļ 19. gadsimtā ir kļuvusi seklāka, tomēr turpina tecēt un uzskatāma par Gaujas izteku.^{[nepieciešama atsauce]} Pastāv cits plaši izplatīts uzskats, ka Gauja iztek no Ežupītes jeb Ārnītes, kas sākas Elkas kalna pakājē, tomēr tam trūkst uzskatāmu pierādījumu un šis upītes uzskatāmas par Gaujiņas kreisā krasta pietekām.^{[nepieciešama atsauce]}

Gaujas augšteces posms lejpus Zobola ezera tiek dažādos avotos saukts par Ārnīti, Mierupīti, Staņaudu upīti, Zobola upīti. Nosaukumu Gauja parasti lieto sākot ar vietu, kur Gaujiņai pietek mazās upītes.

Gauja augštecē tek caur Lodes-Taurenes ezervirkni un uzņem to ūdeņus, kā arī ūdeņus no pirmās lielākās pietekas Pīslas.

Gauja plašā lokā apliec Vidzemes augstieni. Pie Cēsīm, Līgatnes un Siguldas Gauja tek iespaidīgā senlejā, šeit tās krastos ir krāšņi smilšakmens atsegumi ar alām. Lejtecē Gaujas gultne ir smilšaina, raksturīgas sēres, strauji līkumi un nobrukuši krasti.

Gaujas grīva ir putnu vērošanai piemērota vieta.^[3]

Venecuēlas latvietis Aleksandrs Laime par Gauju nosauca Kerepas upi, kas izveidojas no pasaulē augstākā Anhela (Eindžela) ūdenskrituma. Viņš bija pirmais eiropietis, kurš sasniedza šo ūdenskritumu.^[4]

• 
  Gauja (Broce, 18. gadsimta zīmējums)
• 
  Jūlijs Feders "Gaujas leja" (19. gadsimta glezna)
• 
  Gauja pie Gaujienas
• 
  Gauja pie Valmieras
• 
  Gauja pie Cēsīm
• 
  Gauja pie Siguldas

• Gaujas nacionālais parks
• Gaujas senleja
• Gaujas—Daugavas ūdensceļš
• Gaujas koridors

• filma "Gauja" (1934)
• Gaujas upju baseina apgabala robežu apraksts Arhivēts 2005. gada 19. decembrī, Wayback Machine vietnē. Ministru Kabineta noteikumi
• Gaujas apraksts Copeslapa.lv

Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l