Oberosts

Latvijas
Latvijas vēsture
Senākās kultūras
	Akmens laikmets, Senie balti, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
	Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
	Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
	Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
	Senlatvijas tautu kristianizēšana
	Livonijas krusta kari, Zobenbrāļu ordenis
Livonija
	Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis, Livonijas Konfederācija
	Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
	Livonijas karš, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Pārdaugavas Livonijas hercogiste
	Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes hercogistes kolonijas
	Rīgas brīvpilsēta, Piltenes apgabals, Inflantijas vaivadija
	Poļu-zviedru karš, Zviedru Livonija, Lielais Ziemeļu karš
	Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
	Kurzemes guberņa, Livonijas guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
	Brāļu draudze, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
	Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
	Pirmais pasaules karš, Bēgļi, Latviešu strēlnieki, Oberosts, 1917. gada revolūcija
Latvijas valsts izveide un okupācija
	Latviešu pagaidu nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Apvienotā Baltijas hercogiste
	Latvijas brīvības cīņas, Padomju Latvija
	Satversmes sapulce, Parlamentārās republikas laiks, Ulmaņa diktatūra
	Vācbaltiešu izceļošana, Savstarpējās palīdzības pakts ar PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
	Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
	Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē
	Latvijas portāls; s; d; l;

Sākotnējā *Oberosta* militārā apgabala karte ar sešiem apgabaliem (pēc 1916. gada 26. jūnija).

Militārās pārvaldes trīs apgabali pēc apvienošanas 1917. gadā.

Austrumu pārvaldes apgabala *Oberosta* virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā)

Austrumu pārvaldes apgabala *Oberosta* virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917)

Oberosts (vācu: Militärstaat Ober Ost) jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918). Tajā ietilpa tagadējās Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Polijas daļas. Teritorijas virspavēlnieki bija Pauls Hindenburgs (1914—1916) un Bavārijas Karalistes princis Leopolds (1916—1918). Pēc pārvaldes veida Ober Ost bija organizēts kā militāra valsts, līdzīgi Vācu ordeņa valstij viduslaikos un vēlākajam Ostlandes reihskomisariātam Otrā pasaules kara laikā.^[1]

Igaunijas Zemes padome 1917. gada 28. novembrī pasludināja savu suverenitāti, bet Latviešu pagaidu nacionālā padome 1917. gada 30. novembrī (2. decembrī) pasludināja Latvijas autonomiju latviešu etnogrāfiskajās robežās Kurzemes, Latgales un Vidzemes teritorijā. Pēc pamiera noslēgšanas ar Krieviju 1917. gada decembrī un Brestļitovskas miera sarunu sākšanas Vācijas valdība nolēma pārtraukt Oberosta apgabala militāro pārvaldi un aizstāt to ar satelītvalstīm, kas ekonomiski un politiski atrastos Vācijas ietekmes zonā. 1918. gada 16. februārī pasludināja Lietuvas Karalistes, bet 8. martā Kurzemes un Zemgales hercogistes atjaunošanu.

Izveide

Pirmā pasaules kara sākumā Krievijas armija iebruka Austrumprūsijas teritorijā, bet tika sakauta Tanenbergas kaujā 1914. gada 26.—31. augustā. 1915. gada 7.—26. februārī Krievijas karaspēks atsāka uzbrukumu, bet tika sakauts kaujā pie Augustovas meža. Krievijas armijas XX korpusa sastāvā šajās kaujās cīnījās arī daudz latviešu karavīru.

1915. gada aprīlī Vācijas karaspēks Hindenburga vadībā šajā frontes sektorā pārgāja uzbrukumā un 8. maijā ieņēma Liepājas kara ostu, kas kļuva par svarīgu atbalsta bāzi tālākajām operācijām. 1915. gada jūlijā Vācija sāka Kurzemes ofensīvu un ātri ieņēma lielāko daļu no Kurzemes guberņas, Kauņas guberņas un Grodņas guberņas, augustā nokļūstot līdz Kauņas — Brestļitovskas līnijai. Septembrī Krievijas armijai izdevās nostabilizēt fronti un oktobrī ar latviešu strēlnieku bataljonu palīdzību neļāva Vācijas armijai pāriet Vidzemes guberņas robežu uz dienvidiem no Rīgas. Pēc Krievijas valdības pavēles lielākā daļa latviešu zemnieku bija spiesti doties bēgļu gaitās un Vidzemi, Igauniju, Latgali un Krievijas guberņām. Okupētajās zemēs Vācijas valdība sāka pārvācošanas politiku un plānoja to kolonizēt ar vācu zemniekiem. 1916. gadā frontes līnija gandrīz nemainījās, bet 1917. gada septembrī vāciešiem izdevās pārraut fronti un ieņemt Rīgu un Igaunijas salas. 1918. gada februārī Vācijas Impērijas 8. armija ieņēma visu Vidzemi, Latgali, Igauniju un Baltkrieviju, karadarbību pārtraucot tikai pēc Brestļitovskas miera līguma parakstīšanas 1918. gada martā.

Pārvaldes struktūra

Jau pirmā Vācijas uzbrukuma laikā 1915. gada tika radīts Austrumu frontes virspavēlnieka pārvaldes apgabals jeb saīsināti Ober Ost. Pakāpeniski tika izveidota trīspakāpju pārvaldes struktūra:

pagastu un pilsētu vietējā pašpārvalde;
apriņķu pārvalde (vācu militārpersonas);
apgabalu pārvaldes orgāni.

Virspavēlniecības iestādes atradās Kauņā.

Oberosta nauda

1916.-1917. gadā tika lietoti ostrubļi ar tekstu vācu, poļu, lietuviešu un latviešu valodās:

1 rubļa bankas zīme (izlaista 1916)
3 ostrubļi (averss, 1916)
3 rubļu bankas zīme (1916)
10 rubļu bankas zīme (1916)
25 rubļu bankas zīme (1916)
100 rubļu bankas zīme (1916)
100 rubļu bankas zīme (otra puse, 1916)
Monētas

Pārvaldes apgabali

Kurzemes Vācu Civilās pārvaldes ēka Palejas ielā Jelgavā (1918).

1916. gada 26. jūnijā Oberosta teritoriju administratīvi sadalīja sešos pārvaldes apgabalos, kas atbilda agrāko guberņu dalījumam: Kurzeme, Lietuva, Viļņa, Suvalki, Bjalistoka, Grodņa.
1917. gadā tika izveidoja trīs pārvaldes apgabalus:
- Kurzemes pārvaldes apgabals (Verwaltungsgebiet Kurland), galvaspilsēta Jelgava, pārvaldes vadītājs Alfrēds fon Goslers (Alfred von Goßler, 1867—1946).
- Lietuvas pārvaldes apgabals (Verwaltungsgebiet Litauen). galvaspilsēta Viļņa, pārvaldes vadītājs Izenburgas-Biršteinas firsts Francis-Jozefs (Franz-Joseph zu Isenburg-Birstein, 1869—1939).
- Bjalistokas-Grodņas pārvaldes apgabals (Verwaltungsgebiet Bialystok-Grodno), galvaspilsēta Bjalistoka, pārvaldes vadītājs Teodors fon Hepe (Theodor von Heppe, 1870—1954).
1918. gada februārī Bjalistokas-Grodņas pārvaldes apgabalu pievienoja plānotajai Lietuvas Karalistei un par militārās pārvaldes vadītāju Viļņā iecēla Teodoru fon Hepi. 1918. gada augustā Kurzemes pārvaldes apgabalu paplašināja uz Vidzemi un Igauniju, par pārvaldes vadītāju iecēla Alfrēdu fon Gosleru.^[2]

Ober Ost teritoriālais iedalījums (1917—1918)^[3]
Apriņķi (Kreis)	galvenās pilsētas	Apgabali (Verwaltungsgebiet)
Kreis Hasenpot	Aizpute	Kurland
Kreis Bauske	Bauska	Kurland
Kreis Doblen	Dobele	Kurland
Kreis Goldingen	Kuldīga	Kurland
Kreis Grobin	Grobiņa	Kurland
Kreis Mitau-Land	Jelgava	Kurland
Kreis Libau-Stadt	Liepāja	Kurland
Kreis Talsen	Talsi	Kurland
Kreis Tuckum	Tukums	Kurland
Kreis Windau	Ventspils	Kurland
Kreis Augustow	Augustova	Litauen
Kreis Birshi	Birži	Litauen
Kreis Johanischkele	Jonišķēle	Litauen
Kreis Kiejdany	Ķēdaiņi	Litauen
Kreis Koschdary	Kaišadore	Litauen
Kreis Kovno-Land	Kauņa	Litauen
Kreis Kovno-Stadt	Kauņa	Litauen
Kreis Kupzischki	Kupišķi	Litauen
Kreis Kursany	Kuršēni	Litauen
Kreis Mariampol	Marijampole	Litauen
Kreis Maljaty	Molēti	Litauen
Kreis Okmjany	Akmene	Litauen
Kreis Olita	Alīta	Litauen
Kreis Podbrodzie	Pabrade	Litauen
Kreis Pojurze	Pajūre	Litauen
Kreis Poniewiez	Paņevēža	Litauen
Kreis Rakischki	Rokišķi	Litauen
Kreis Rossienie	Raseiņi	Litauen
Kreis Russisch-Krottingen	Kretinga	Litauen
Kreis Saldugischki	Saldutišķi	Litauen
Kreis Schaulen	Šauļi	Litauen
Kreis Schirwinty	Širvintas	Litauen
Kreis Siady	Seda	Litauen
Kreis Sejny	Sejni	Litauen
Kreis Skaudwile	Skaudvile	Litauen
Kreis Suwalken	Suvalki	Litauen
Kreis Telsze	Telši	Litauen
Kreis Uzjany	Utena	Litauen
Kreis Wiezajcie	Vežaiči	Litauen
Kreis Wilkomierz	Ukmerģe	Litauen
Kreis Wilnau-Land	Viļņa	Litauen
Kreis Wilnau-Stadt	Viļņa	Litauen
Kreis Wladislawow	Kudirkas Naumieste	Litauen
Kreis Wylkowyschki	Vilkavišķi	Litauen
Kreis Alekszyce	Aļekšici	Bialystok-Grodno
Kreis Bialystok-Land	Bjalistoka	Bialystok-Grodno
Kreis Bialystok-Stadt	Bjalistoka	Bialystok-Grodno
Kreis Bielsk	Belska Podlaska	Bialystok-Grodno
Kreis Grodno-Land	Grodņa	Bialystok-Grodno
Kreis Grodno-Stadt	Grodņa	Bialystok-Grodno
Kreis Lida-Stadt	Ļida	Bialystok-Grodno
Kreis Osten	Zdienciola	Bialystok-Grodno
Kreis Planty	Plenta	Bialystok-Grodno
Kreis Radun	Raduņa	Bialystok-Grodno
Kreis Sokolka	Sokulka	Bialystok-Grodno
Kreis Swislocz	Svislača	Bialystok-Grodno
Kreis Wolkowysk	Vavkaviska	Bialystok-Grodno
Kreis Wasilischky	Vasiliški	Bialystok-Grodno

Satelītvalstu veidošana

Jau 1915. gadā sāka dzimt dažādas idejas, par iekaroto zemju kolonizēšanu un izmantošanu Vācijas interesēs. Austrumprūsijai kaimiņos esošās Latvijas un Lietuvas zemes varēja dot papildus pārtiku, kareivjus, un kalpot par vietu vācu kolonistu izmitināšanai. Tā kā Kurzemi 1915. bija pametusi lielākā iedzīvotāju daļa, dodoties bēgļu gaitās, vācbaltu muižnieki atklāti piedāvāja zemi kolonistiem no Vācijas Impērijas.

Berlīnē nodibināja biedrību "Kurzeme" (Kurland), kurai bija jāveic Kurzemes un Zemgales zemju iepirkšana no muižniekiem, un kolonistu pārvietošana. 1918. gada 17. jūnijā Hindenburgs uzdod Kurzemes muižniekiem, kuru īpašumi pārsniedz 360 hektārus, pārdot 1/3 savu zemju biedrībai Kurland par pirmskara zemes cenām.^[4] Lai iepazītos ar kolonizācijas priekšdarbiem, 1918. gada septembrī Vācijas valdība uz Baltiju nosūta Augustu Vinnigu, kas drīz kļūst par Vācijas ģenerālpilnvaroto un vēlāk, vēstnieku.

Viena no reģiona nākotnes idejām bija personālūnijas izveidošana ar Vācijas Impēriju, kurā atjaunotās Kurzemes un Zemgales hercogistes un Lietuvas lielkņazistes kroņus uzņemtos Prūsijas karalis, vai kādas citas vācu dinastijas pārstāvis. 1917. gada oktobrī Kurzemi un Lietuvu apmeklēja Vācijas kanclers Georgs Mihaeliss. Berlīnē notika apspriede, kurā apstiprināja personālūniju veidošanu, ja vien tā saņems pārējo impērijas valstu valdnieku apstiprinājumu. Brestļitovskas miera sarunās Vācija paziņoja, ka okupēto teritoriju iedzīvotāji jau izteikušies par atdalīšanos no Krievijas, tādēļ Vācija no šejienes armiju neizvedīs.

Lietuvas Karaliste

1918. gada 16. februārī Lietuvas Padome deklarēja Lietuvas Karalistes atjaunošanu, kuras neatkarību Vācijas Impērija atzina 1918. gada 23. martā. 1918. gada 25. martā Baltkrievijas Tautas padome deklarēja Baltkrievijas Tautas Republikas neatkarību un lūdza Vācijas Impērijai palīdzību patstāvīgas valsts izveidei. Tās plānotā teritorija aptvēra Mogiļevas guberņu un daļas no Minskas, Grodņas, Viļņas, Vitebskas un Smoļenskas guberņām, ieskaitot Bjalistoku, Viļņu un Daugavpili. Tomēr Vācijas Impērija vilcinājās ar šī plāna atbalstīšanu.

Lietuvas Padome 1918. gada 4. jūlijā nolēma karaļa kroni piedāvāt Virtembergas grāfam Urahas Vilhelmam, kas pieņēma karaļa Mindauga II vārdu. Neilgi pirms Vācijas kapitulācijas 1918. gada 2. novembrī Lietuvas Padome nolēma atcelt iepriekšējos lēmumus un pasludināt Lietuvas Republikas izveidi.

Kurzemes un Zemgales hercogiste

1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā noveda pie vēlētu Zemes padomju izveidošanās Rīgā, Vidzemē un Latgalē. Vācijas okupētajā teritorijā revolucionāras izpausmes netika pieļautas. 1917. gada 8. septembrī Jelgavā, pēc Kurzemes landtāga lēmuma sanāca Kurzemes Zemes sapulce, kas izveidoja Kurzemes Zemes padomi. Papildus vācbaltu muižniekiem un garīdzniekiem sēdē piedalījās vairāki vāciešiem paklausīgi latvieši. No 78 pārstāvjiem 48 bija vācbaltieši un 28 latvieši, kas izlēma atdalīties no Krievijas un Kurzemes nākotni uzticēt Vācijas Impērijas ķeizaram.^[5]

1918. gada 8. martā Kurzemes Zemes padome proklamēja Kurzemes un Zemgales hercogistes atjaunošanu, hercoga kroni piedāvājot Vācijas ķeizaram Vilhelmam II. 1918. gada 15. martā Vācijas Impērija hercogisti atzina par brīvu un patstāvīgu valsti un paziņoja gatavību ar to slēgt līgumus, kas nodrošinātu ciešu saimniecisko un militāro savienību starp abām valstīm.

Apvienotā Baltijas hercogiste

"Rigasche Zeitung" 13. aprīlī ziņoja par Vidzemes un Igaunijas iedzīvotāju lēmumu "veidot ciešas attiecības" ar Vācijas Impēriju.

1918. gada 12. aprīlī vācbaltiešu izveidotā Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome nolēma izveidot Apvienoto Baltijas hercogisti. Īsi pirms vācu okupācijas Igaunijas Zemes padome 1918. gada 24. februārī pasludināja Igaunijas neatkarību.

1918. gada 27. augustā Vācija parakstīja Berlīnes papildvienošanos, kurā Krievijas PFSR atteicās no Igaunijas un Vidzemes provincēm. Vilhelms II atzina Apvienotās Baltijas hercogistes suverenitāti 1918. gada 22. septembrī, bet 1918. gada 5. novembrī Rīgā proklamēja suverēnu Baltijas valsti. Hercoga kroni piedāvāja Meklenburgas hercogam Ādolfam Frīdriham.

Pēc Vācijas kapitulācijas tās ģenerālpilnvarotais Baltijas zemēs Augusts Vinnigs 1918. gada 19. novembrī nodeva savas pilnvaras Igaunijas Pagaidu valdībai, bet ar 26. novembra Vinniga notu provizoriski atzina arī Latvijas Pagaidu valdību. Apvienotās Baltijas hercogistes Reģentu padome izbeidza savu darbību 1918. gada 28. novembrī.

Satelītvalstu nauda (1918)

Pēc Lietuvas un Kurzemes vasaļvalstu izveides 1918. gada aprīlī Kauņā tika iespiestas ostmarkas ar tekstu vācu, lietuviešu un latviešu valodās:

1 markas bankas zīme (izlaista 1918)
1 ostmarka (reverss, 1918)
2 ostmarkas (reverss, 1918)
5 ostmarkas (reverss, 1918)
20 ostmarkas (reverss, 1918)
50 ostmarku (reverss, 1918)
100 marku bankas zīme (averss, 1918)
1000 marku bankas zīme (1918)

Atsauces

↑ Vejas Gabriel Liulevicius: War Land on the Eastern Front: Culture, National Identity, and German Occupation in World War I — review by Matthew R. Schwonek in The Journal of Military History, Vol. 65, No. 1. (Jan., 2001), pp. 212-213.
↑ Klaus Richter: Baltic States and Finland, in: 1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War, ed. by Ute Daniel, Peter Gatrell, Oliver Janz, Heather Jones, Jennifer Keene, Alan Kramer, and Bill Nasson, issued by Freie Universität Berlin, Berlin 2014
↑ Tarybų Lietuvos enciklopedija
↑ «Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918-1920». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 9. septembrī.
↑ «Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918-1920». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 8. septembrī.

Literatūra

Das Land Ober Ost. Deutsche Arbeit in den Verwaltungsgebieten Kurland, Litauen und Bialystok-Grodno. Hrsgg. im Auftrage des Oberbefehlshabers Ost. Bearbeitet von der Presseabteilung Ober Ost. Stuttgart-Berlin: Deutsche Verlags-Anstalt 1917.
Vejas Gabriel Liulevicius: Ober Ost, in: Gerhard Hirschfeld (Hrsg.): Enzyklopädie Erster Weltkrieg, Zürich 2003, S. 762-763.
Abba Strazhas: Deutsche Ostpolitik im Ersten Weltkrieg. Der Fall Ober Ost 1915-1917, Harrassowitz Verlag, Wiesbaden 1993. ISBN 3-447-03293-6

[1] Vejas Gabriel Liulevicius: War Land on the Eastern Front: Culture, National Identity, and German Occupation in World War I — review by Matthew R. Schwonek in The Journal of Military History, Vol. 65, No. 1. (Jan., 2001), pp. 212-213.

[2] Klaus Richter: Baltic States and Finland, in: 1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War, ed. by Ute Daniel, Peter Gatrell, Oliver Janz, Heather Jones, Jennifer Keene, Alan Kramer, and Bill Nasson, issued by Freie Universität Berlin, Berlin 2014

[3] Tarybų Lietuvos enciklopedija

[4] «Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918-1920». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 9. septembrī.

[5] «Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918-1920». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 8. septembrī.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]