Bādene-Virtemberga (vācu: Baden-Württemberg) ir viena no sešpadsmit federālajām zemēm Vācijas dienvidrietumos. Pēc platības un iedzīvotāju skaita tā ir trešā lielākā no Vācijas federālajām zemēm. Robežojas ar Šveici, Franciju, Reinzemes-Pfalcas, Hesenes un Bavārijas federālo zemi. Administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Štutgarte.
Federālā zeme ir sadalīta 4 reģionos, 35 apriņķos un 9 neatkarīgās pilsētās. Lielākās pilsētas ir Štutgarte, Manheima, Karlsrūe, Freiburga, Ulma. Cauri Bādenei-Virtembergai tek Reina un Donava. Te atrodas kalnains apvidus Švarcvalde ("Melnais mežs").
Bādene-Virtemberga izveidojusies vēsturiskās Švābijas teritorijā. Reinas konfederācijas laikā 1806. gadā izveidojās Bādenes lielhercogiste (Großherzogtum Baden), Virtembergas karaliste, kā arī vairākas mazākas valstis kā Hohenzollerna-Hehingene (Hohenzollern-Hechingen), Hohenzollerna-Zigmaringene (Hohenzollern-Sigmaringen), Leiena (Leyen). Arī Vācijas Impērijas (1871-1918) sastāvā ietilpa Bādenes lielhercogiste un Virtembergas karaliste, kas Veimāras Republikas un Trešā reiha periodā pastāvēja kā Bādenes Republika (Republik Baden) un Virtembergas Tautas brīvvalsts (Freier Volksstaat Württemberg).
Pēc Otrā pasaules kara Francijas okupācijas zonā izveidoja Bādenes (galvaspilsēta Freiburga) un Virtembergas-Hoencollernas (galvaspilsēta Tībingene) zemes, bet Virtembergas-Bādenes zeme (galvaspilsēta Štutgarte) atradās ASV okupācijas zonā. 1949. gadā tās iekļāva Vācijas Federatīvās Republikas sastāvā. Pēc plebiscīta, kas notika 1951. gada 9. decembrī, šīs trīs zemes 1952. gadā apvienojās Bādenes-Virtembergas federālajā zemē.