Alīta
Alīta | |||
---|---|---|---|
Alītas panorāma | |||
| |||
Koordinātas: 54°23′54″N 24°02′49″E / 54.39833°N 24.04694°EKoordinātas: 54°23′54″N 24°02′49″E / 54.39833°N 24.04694°E | |||
Valsts | Lietuva | ||
Pašvaldība | Alītas pilsētas pašvaldība | ||
Pilsētas tiesības | 1581 | ||
Platība | |||
• Kopējā | 45 km2 | ||
Augstums | 89 m | ||
Iedzīvotāji (2023)[1] | |||
• kopā | 51 856 | ||
Laika josla | EET (UTC+2) | ||
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
Mājaslapa | http://www.alytus.lt/ | ||
Alīta Vikikrātuvē |
Alīta (lietuviešu: Alytus) ir pilsēta Lietuvas dienvidos, pie Nemunas, 65 kilometrus uz dienvidiem no Kauņas un 108 kilometrus uz dienvidrietumiem no Viļņas. Rajona un Alītas pilsētas pašvaldības centrs. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā Dzūkijas pilsēta ar 74 563 iedzīvotājiem 2009. gadā. Cēsu sadraudzības pilsēta.
Pilsētas iedzīvotāji pēc nacionālā sastāva — 94,7% lietuviešu, 2,8% krievu. Rūpniecības un tirdzniecības skola, Alītas kolēģija, tuberkulozes slimnīca, V. Kudirkas rajona centrālā slimnīca, sporta celtnes.
Alīta ir Lietuvas patriota Roma Kalantas (Romas Kalanta, 1953—1972), futbolista Židrūna Karčemarska (Žydrūnas Karčemarskas, 1983), cīkstones Živiles Raudonienes (Živilė Raudonienė, 1982) un futbolista Gintara Staučes (Gintaras Stauče, 1969) dzimtā pilsēta.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Alīta pirmoreiz minēta 1377. gadā Marburgas Vīganda hronikā. 1581. gada 15. jūnijā Stefans Batorijs Alītai piešķīra Magdeburgas tiesības. Šis datums mūsdienās ir Alītas pilsētas svētki. Pagātnē Alīta daudzkārt cietusi dažādos karos. Vairākkārtīgi to izpostījuši ugunsgrēki un citas nelaimes. Pēc Polijas dalīšanas pilsēta bija sadalīta divās daļās: Alītā I, kura iekļāvās Krievijas Impērijas sastāvā, un Alītā II Prūsijas Karalistes sastāvā. Uzvarējusi karā pret Napoleonu, Krievija visu Alītu iekļāva savā sastāvā. Tikai 1915. gadā šīs abas daļas tika apvienotas vienā pilsētā.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Iedz. |
---|---|
1823 | 600 |
1827 | 289 |
1867 | 554 |
1886 | 1 769 |
1896 | 822 |
1897 | 3 445 |
1923 | 6 322 |
1931 | 7 124 |
1939 | 9 207 |
1959 | 12 300 |
1964 | 15 600 |
1970 | 28 165 |
1974 | 40 200 |
1979 | 55 509 |
1983 | 64 000 |
1989 | 73 015 |
2001 | 71 491 |
2006 | 69 145 |
2007 | 68 835 |
2008 | 68 304 |
2009 | 67 505 |
2010 | 66 841 |
2011 | 60 618 |
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pilsētas centrā ir novadpētniecības muzejs, drāmas teātris, pedagoga A. Matuša muzejs, pie tilta pār Nemunu piemineklis karavīram A. Jozapavičam. Alītas mežā ir Dziesmu ieleja un piemineklis Alītas 400. jubilejai. Pie meža arī ir Tautas vēsturiskās atmiņas muzejs, rakstnieka A. Jonīna muzejs.
Baznīcas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Alītā ir četras baznīcas:
- Svēto Sargeņģeļu, celta 1830. gadā;
- Svētā Kazimira;
- Svētā Ludviga, celta 1524. gadā;
- Svētās Marijas Kristiešu Palīdzības, visjaunākā pilsētas baznīca, kura sākta celt 1991 gadā.
Sports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pilsētā bāzēta Lietuvas Pirmās līgas čempionātā spēlējoša futbola komanda Alītas DFK "Dainava".
- Centrālais stadions.
Sadraudzības pilsētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ostrolenka, Polija
- Nestveda, Dānija
- Ročestera, Amerikas Savienotās Valstis
- Berdičiva, Ukraina
- Hoščno, Polija
- Ļida, Baltkrievija
- Sanmārtina, Argentīna
- Gižicko Polija
- Mandala, Norvēģija
- Petrozavodska, Krievija
- Suvalki, Polija
- Botkīra, Zviedrija
- Cēsis, Latvija
- Ruāna, Francija
- Opole, Polija
Rūpniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Alītas ziemeļrietumos ir rūpniecības rajons, kurā ir vairākas kompānijas — ledusskapju rūpnīca Snaigė, dzelzsbetona rūpnīca Alytaus gelžbetonis, ceļu būves uzņēmums Alkesta, komunālais uzņēmums Alytaus šiluminiai tinklai, Alytaus elektros tinklai, Alytaus tekstilė, Lietuvos žaliava, Daisotra un citas. Austrumu rūpniecības rajonā ir dzērienu rūpnīca Alita, Alytaus chemija, Alytaus Coca-cola un citas. Dienvidu rūpniecības rajonā — Astra.
Apskates vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Alītas Kazimira baznīca (Alytaus Šv. Kazimiero bažnyčia)
- Alītas Ludviķa baznīca (Alytaus Šv. Liudviko bažnyčia)
- Alītas Marijas Kristiešu palīdzības baznīca (Alytaus Švč. M. Marijos Krikščionių Pagalbos bažnyčia)
- Alītas muzejs (Alytaus kraštotyros muziejus)
- Alītas pilskalns (Alytaus piliakalnis)
- Alītas Sargeņģeļu baznīca (Alytaus Šv. Angelų Sargų bažnyčia)
- Alītas sinagoga (Alytaus sinagoga)
- Antana Jonīna muzejs (A. Jonyno memorialinis muziejus)
- Anzelma Matuta muzejs (A.Matučio memorialinis muziejus)
- Baltās Rozes tilts (Baltosios rožės tiltas)
- Radžūnu pilskalns (Radžiūnų piliakalnis)
-
Alīta
-
Alīta 2005.—2006. gada ziemā
-
Dailides ezers pilsētas parkā
-
Alītas Kazimira baznīca
-
Alītas Ludviķa baznīca
-
Alītas Marijas Kristiešu palīdzības baznīca
-
Alītas muzejs
-
Alītas pilskalns
-
Alītas Sargeņģeļu baznīca
-
Alītas sinagoga
-
Baltās Rozes tilts
-
Radžūnu pilskalns
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Alītas muzejs
- Antana Jonīna muzejs
- Anzelma Matuta muzejs
- Ledusskapju rūpnīca "Snaige"
- Ceļu būves uzņēmums "Alkesta"
- Dzelzsbetona rūpnīca "Alytaus gelžbetonis"
- Dzērienu rūpnīca "Alita"
|
|
- ↑ Pilsētu iedzīvotāju skaits gada sākumā; pārbaudes datums: 12 februāris 2023.