Ibn Rušds

Ibn Rušds ابن رشد Personīgā informācija Dzimis 1126. gada 14. aprīlī Kordova, Almoravīdu valsts (tagad  Spānija) Miris 1198. gada 10. decembrī (72 gadi) Marrākeša, Almohadu kalifāts (tagad  Maroka)

Vispārīgā informācija Skola, tradīcija sunnītu islāms, averroisms Galvenās intereses filozofija, teoloģija, medicīna Ietekmējies no Platona, Aristoteļa, Korāna, Muhameda, Avicennas, Ibn Badžas Ietekmējis Renē Dekartu, Akvīnas Tomu, Danti Aligjēri, Maimonidu, Džordāno Bruno Valoda arābu valoda

Averroess (latīņu: Averroes) jeb Abūlvalīds Muhamads ibn Ahmads ibn Rušds (arābu: أبو الوليد محمد ابن احمد ابن رشد, Abū l-Walīd Muḥammad Ibn ʾAḥmad Ibn Rušd, dzimis 1126. gada 14. aprīlī, miris 1198. gada 10. decembrī) bija arābu filozofs, zinātnieks un ārsts, kas viduslaikos dzīvoja Andalusā, Almoravīdu valstī. Viņš izveidoja averroisma mācību, kurā pretnostatīti zināšanas un ticība, līdz ar to arī filozofija un teoloģija. Viņš ir uzrakstījis arī komentārus sengrieķu filozofu Aristoteļa un Platona darbiem. Turpmākajos gadsimtos šie komentāri ievērojami veicināja gan ebreju, gan kristiešu domas attīstību.

Ibn Rušdu interesēja ne tikai filozofija, viņš studēja arī medicīnu un tiesību zinātni. Viņš bija Kordovas galvenais tiesnesis, kā arī tās valdnieku personiskais ārsts.

Ibn Rušds bija ļoti ražīgs rakstnieks, un viņa darbi ir saistīti ar dažādām tēmām. Viņš rakstīja par medicīnu, loģiku, dabas filozofiju, psiholoģiju, metafiziku, praktisko filozofiju un matemātiku. Daudzi viņa darbi bija komentāri par Aristoteļa darbiem, kuros iekļāva savas oriģinālās pārdomas. Franču rakstnieks Ernests Renāns apgalvo, ka ibn Rušds sarakstīja 67 oriģinālus darbus,^[1] no kuriem 28 bija par filozofijas tēmām, bet 20 bija par medicīnas jautājumiem. Daudzi ibn Rušda darbi arābu valodā nav saglabājušies līdz mūsdienām, toties joprojām ir daudzi viņa darbu tulkojumi latīņu valodā un ivritā.

Viens no viņa ievērojamākajiem darbiem ir Colliget — medicīnas enciklopēdija.

Ibn Rušds lielu uzmanību veltīja Aristoteļa darbiem un to analīzei. Tā kā viduslaiku islāma pasaulē ievērojamu ievērību bija ieguvusi grāmata "Aristoteļa teoloģija", kaut gan patiesībā zem šī vārda bija pieejami izvilkumi no Plotīna "Enneādām", arābu domātāji, tai skaitā Ibn Rušds, savās Aristoteļa interpretācijās bija ļoti ietekmējušies no neoplatonisma filosofijas.^[2] Kaut gan par Ibn Rušdu mēdz sacīt, ka viņš islāma pasaulē attīrījis Aristoteļa filosofiju no neoplatonisma ietekmes, viņa un citu autoru darbos tā ir ievērojama.

Par psiholoģiju viduslaikos Eiropā un islāma pasaulē dēvēja Aristoteļa darba "Par dvēseli" (De Anima) interpretāciju un komentārus. "garajā De Anima komentārā", kurš līdz mūsdienām saglabājies tikai viduslaiku latīņu tulkojumā, Ibn Rušds piedāvā tēzi, ka visām saprātīgām būtnēm piemīt viens intelekts. Tās pamatojums meklējams komentāru tradīcijā, neoplatonismā un Ibn Rušda argumentos, kuri pauž, ka ja intelekts ir nemateriāls, tas nevar tikt dalīts atsevišķos īpatņos, jo īpatņos dalāmas ir tikai materiālas lietas.^[3] Ja mums katram piemīt savs intelekts, tas tiek skaitīts atbilstoši īpatņu skaitam. Tomēr skaitīt var tikai vienas sugas atsevišķus īpatņus, kuri atšķiras ar savu matēriju un, ja mēs skaitītu intelektus, tas nozīmētu intelektu matērijas atšķirību vienai no otra, kas ir problemātiski - tas nevar būt ķermenis (smadzenes), jo intelekta funkcija ir ķermeniskas lietas domāt, tomēr neviens ķermenis nespēj domāt citu ķermeni.^[4] Turklāt zināšanas, kas ir intelekta pamatiezīme, savā zināšanu aspektā neatšķiras viena no otras, to forma ir identiska visiem, kuri kādu noteiktu lietu zina, piemēram, ka 3x3=9, vai, ka Rīga ir Latvijas galvaspilsēta. Tādā aspektā zināšanām nevar piedēvēt atšķirību atsevišķos zināšanas gadījumos. Ņemot vērā šāda veida argumentus, Ibn Rušds nonāk pie secinājuma, ka intelektus nevar skaitīt atbilstoši īpatņu skaitam, līdz ar to, ka tas ir viens visiem domājošiem indivīdiem. Problēma ir tā, ka mēs katrs zinām dažādas lietas un tas, ka es pašlaik domāju, nenozīmē, ka pašlaik to pašu domā arī tu. Averoess šo problēmu cenšas risināt,- viņš norāda, ka, lai gan intelektam nav matērijas, domai tāda ir, un tie ir iztēles, atmiņu, priekšstatu tēli, kuri ir ķermeniski un atrodas smadzenēs. Tie ir katram savi, līdz ar to atšķirības domāšanā īpatņu starpā. Taču tas nekādā veidā neizskaidro gribas brīvību un uz rīcību orientētu domāšanu vispār.

Islāma pasaulē palicis neievērots, Ibn Rušds ļoti nozīmīgi ietekmējis viduslaiku latīņu Eiropas filosofiju. Tā kā Aristoteļa darbi no arābu uz latīņu valodu tika tulkoti kopā ar viņa komentāriem, Ibn Rušds jeb Averroess Eiropā ieguva vārdu "Komentētājs", un kā tādu viņu zināja it visi viduslaiku latīņu filosofi, t.sk. Akvīnas Toms, kuram polemikas ar latīņu averoismu ietvaros nācās sarakstīt darbu De unitate intellectu contra averroistas. Ibn Rušda vārds saistāms ar filosofisku kustību, kas saucās latīņu averroisms, un kuras epicentrs bija Parīzes universitāte, un kura sasniedza tādus apmērus, ka reliģiskajām autoritātēm tās pārstāvju (Sīgers no Brabantas) paustās tēzes nācās nolādēt, jo tās nonāca krasā pretrunā ar Baznīcas mācību.^[5]

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ibn Rušds.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Astronomu biogrāfiskās enciklopēdijas raksts (angliski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Filozofijas interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
• Herdera enciklopēdijas raksts (spāņu)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

Šis ar filozofiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l