Kapronskābe

Kapronskābe
Kapronskābes struktūrformula
Ķīmiskā formula	C6H12O2
Molmasa	116,16 g/mol
Blīvums	920 kg/m3
Kušanas temperatūra	–3 °C
Viršanas temperatūra	202-203 °C

Kapronskābe (n-heksānskābe, pentānkarbonskābe, С₅Н₁₁СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Kapronskābe ir bezkrāsains eļļains šķidrums ar īpatnēju aromātu, līdzīgu siera vai kazas smakai. Kapronskābes sāļus un esterus sauc par kaproātiem (latīņu: capra - kaza) vai heksanātiem.

Kapronskābei ir 8 struktūrizomēri:

• n-heksānskābe СН₃–СН₂–СН₂–СН₂–СН₂–COOH
• 4-metilpentānskābe СН₃–СН(СН₃)–СН₂–СН₂–COOH
• 3-metilpentānskābe СН₃–СН₂–СН(СН₃)–СН₂–COOH
• 2-metilpentānskābe СН₃–СН₂–СН₂–СН(СН₃)–COOH
• 2-etilbutānskābe СН₃–СН₂–СН(СН₂–СН₃)–COOH
• 3,3-dimetilbutānskābe СН₃–С(СН₃)₂–СН₂–COOH
• 2,2-dimetilbutānskābe СН₃–СН₂–С(СН₃)₂–COOH
• 2,3-dimetilbutānskābe СН₃–СH(СН₃)–СH(СН₃)–COOH

Kapronskābe var rasties cukura sviestskābās rūgšanas procesā. Geraniola kaproātu satur auga Andropogon Schoenanthus eļļa (Oil of Palmarosa). Kapronskābi satur arī daži dzīvnieku tauki. Kapronskābe dod ginka sēklapvalku raksturīgo smaržu.

Kapronskābes esterus lieto kā smaržvielas.

s d l Svarīgākās piesātinātās vienvērtīgās karbonskābes Skudrskābe Etiķskābe Propionskābe Sviestskābe Baldriānskābe Kapronskābe Enantskābe Kaprilskābe Pelargonskābe Kaprīnskābe Laurīnskābe Miristīnskābe Palmitīnskābe Margarīnskābe Stearīnskābe Arahīnskābe Eikozānkarbonskābe Behenskābe Lignocerīnskābe Cerotīnskābe Montānskābe Melisīnskābe Tritriakontānskābe