Ūdenspolo

Ūdenspolo

Pamatinformācija
Augstākais pārvaldes orgāns	World Aquatics
Pirmsākumi	1870
Īpašības
Komandas	7 spēlētāji (6 laukuma, 1 vārtsargs)
Jaukts dzimums	nē
Veids	Ūdenssports
Olimpiskās spēles	Vīrieši kopš 1900 Sievietes kopš 2000

Ūdenspolo ir komandu ūdens sporta veids. Katrā komandā baseinā vienlaicīgi var atrasties seši laukuma spēlētāji un viens vārtsargs. Par uzvarētāju atzīst to komandu, kura pretinieku vārtu tīklā iemet visvairāk bumbas. Ūdenspolo ir līdzīgs rokasbumbai, kas tiek spēlēta hallē. Spēle ilgst četrus periodus, kuru ilgumi atšķiras: olimpiskajās spēlēs tie ilgst 8 minūtes, vēl tie var būt 10, 7, 6 vai 5 minūtes ilgi. Viesu komanda parasti valkā zilas cepures ar spēlētāju numuriem, mājinieki valkā baltas cepures (kaut arī pašlaik tiek atļautas jebkuras citas kontrastējošas krāsas cepures) ar spēlētāju numuriem, abi vārtsargi spēlē ar sarkanām cepurēm ar numuru "1". Katra komanda var mainīt spēlētājus, kamēr viņu rīcībā ir bumba.

Ūdenspolo vēsture sākās 19. gadsimta beigās Anglijā un Skotijā.^[1][2] Par olimpisko sporta veidu tas kļuva 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs,^[3] sievietes pirmo reizi Olimpiskās medaļas ūdenspolo izcīnīja 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Sidnejā pēc Austrālijas izlases politiskajiem protestiem. Iespējams, visslavenākā ūdenspolo spēle notika 1956. gada vasaras olimpisko spēļu laikā pusfināla spēlē starp Ungārijas un PSRS izlasēm, vēlāk šī spēle tika nodēvēta par "Melburnas asinsspēli". Spēļu laikā Ungārijā sākās revolūcija, bet tika ievesta PSRS armija, kas to apspieda. Ungārijas izlase bija guvusi 4 vārtus līdz pat spēles pēdējai minūtei, kad PSRS spēlētājs Valentīns Prokopovs iesita ar dūri Ungārijas spēlētajam Ervīnam Zadoram. Pēc šī incidenta sākās nemieri skatītāju vidū un spēle tika apturēta. Ungārija tika pasludināta par spēles uzvarētāju, vēlāk viņi izcīnīja arī zelta medaļas.

Latvijas ūdenspolo vēsture sākas 1930. gados, kad Latvijā darbojas vairāki ūdenspolo klubi, kas trenējās Ķīšezera un Daugavas atklātajos ūdeņos.

Tajā laikā (1934. gadā) tapis Latvijas ūdenspolo veltīts Jāņa Alsberga mākslas darbs ”Ūdenspolo Daugavā”.

1950. — 1960. gados Latvijas ūdenspolisti spēlēja PSRS un starptautiskajās sacensībās.

Pēdējā liecība par Latvijas ūdenspolo aktivitātēm tajā laikā norāda uz 1967. gadu. Uzskatāms, ka kopš tā laika ūdenspolo Latvijā nepastāvēja līdz pat 2011.gadam.

2011. gadā tika faktiski no jauna izveidota un iesāka treniņus Rīgā mūsdienu Latvijas pirmā ūdenspolo komanda. Pamatā tā sastāvēja no aktīviem un bijušajiem dažāda vecuma peldētājiem. Komanda trenējas RTU Ķīpsalas peldbaseinā Rīgā, vasarā Ādažu Vējupes atklātajā ūdenī. Savas pirmās sacensības komanda aizvadīja Lietuvā, Alītas pilsētā draudzības spēlē pret Alītas jauniešu komandu “ASRC”. Turpmākajos gados komanda piedalījās vairākos starptautiskajos turnīros.

Ūdenspolo sportistu kopīgu interešu pārstāvībai un ūdenspolo attīstībai Latvijā 2013. gada 22. martā tika izveidota biedrība Latvijas Ūdenspolo federācija. Biedrība organizē ūdenspolo komandu darbību Latvijā, gan pieaugušo, gan bērnu un jauniešu sportistiem. 2014. gadā Latvijas Ūdenspolo federācija kļuva par Latvijas Peldēšanas federācijas biedru, kā arī noslēdza sadarbības līgumu, saskaņā ar kuru Latvijas Ūdenspolo federācijai tika uzticēta ūdenspolo sporta veida attīstība Latvijā. Kopš tā laika Latvijas nacionālās vīriešu, jauniešu, junioru ūdenspolo izlases piedalījušās vairākos starptautiskajos turnīros — Ziemeļvalstu, Eiropas un arī Pasaules čempionātos.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ūdenspolo.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• FINA spēles noteikumi (angliski)

Šis ar sportu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l