Amerīcijs
Amerīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Am un atomskaitli 95. Tas ir aktinīdu saimes elements. Amerīcijs ir sudrabbalts, radioaktīvs metāls. To iegūst, bombardējot plutoniju ar neitroniem. Amerīciju lieto par radiācijas avotu dūmu detektoros. Savienojumos amerīcijam visvairāk mēdz būt oksidēšanas pakāpes +3 un +4 (mazāk izplatīta).
Amerīcijs | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
Amerīcija paraugs mikroskopā | |||||||
Oksidēšanas pakāpes | +2, +3, +4, +5, +6 | ||||||
Elektronegativitāte | 1,3 | ||||||
Blīvums | 12 000 kg/m3 | ||||||
Kušanas temperatūra | 1449 K (1176 °C) | ||||||
Viršanas temperatūra | 2880 K (2607 °C) |
Vēsture
labot šo sadaļuAmerīciju 1944. gada rudenī ieguva Kalifornijas Universitātes amerikāņu zinātnieki Glenns Sīborgs (Glenn Seaborg), Leons O. Morgans (Leon O. Morgan), Ralfs A. Džeimss (Ralph A. James) un Alberts Giorso (Albert Ghiorso). Viņi ieguva izotopu amerīciju–141, ar neitroniem apstarojot plutoniju.
Kalifornijas zinātnieku atklājums tika paturēts noslēpumā, un atklātībā tas tika paziņots 1945. gada novembrī. Amerīcija nosaukums ir saistīts ar Ameriku. Lantanīdu saimē tieši paralēli tam atrodas eiropijs, kas ieguva nosaukumu no Eiropas.
Atrašanās dabā
labot šo sadaļuAmerīcijs dabā nav sastopams. Tas ir mākslīgi iegūts ķīmiskais elements.
Izotopi
labot šo sadaļuAmerīcijam ir 18 izotopi, no kuriem stabilākie ir Am-243 un Am-241 ar pussabrukšanas periodiem attiecīgi 7370 un 432,2 gadi.[1] Citu izotpu masas skaitlis ir no 230 līdz 249.[1]
Fizikālās īpašības
labot šo sadaļuAmerīcijs ir smags, sudrabbalts un ļoti mīksts metāls, kas ir sastopams divu veidu modifikācijās.
Amerīcija atommasa ir [243] g/mol, tā blīvums ir aptuveni 12 000 kg/m3. Amerīcija kušanas temperatūra ir 1176 °C, savukārt viršanas temperatūra ir 2607 °C. Standarta elektrodpotenciāls (Am/Am+3) ir –2,320 V.
Ķīmiskās īpašības
labot šo sadaļuĶīmiskās īpašības ir līdzīgas plutonija īpašībām. Ir zināmi divi amerīcija oksīdi: amerīcija(III) oksīds (Am2O3) un amerīcija(IV) oksīds (AmO2). Praktiski izmanto galvenokārt tikai amerīcija(IV) oksīdu.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Isotopes of the Element Americium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2014. gada 21. maijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Amerīcijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |