Cirkonijs
Cirkonijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Zr un atomskaitli 40. Cirkonijs ir korozijas izturīgs pārejas metāls. To iegūst galvenokārt no cirkona minerāla, no kā arī cēlies elementa nosaukums. Savienojumos cirkonijam parasti ir oksidēšanas pakāpe +4, lai arī var būt +3 un +2. Cirkonija oksīds ir nozīmīgs ugunsizturīgo materiālu komponents.
Cirkonijs | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
Kristālisks cirkonijs | |||||||
Oksidēšanas pakāpes | +4, +3, +2, +1, 0 | ||||||
Elektronegativitāte | 1,33 | ||||||
Blīvums | 6520 kg/m3 | ||||||
Kušanas temperatūra | 2128 K (1855 °C) | ||||||
Viršanas temperatūra | 4644 K (4371 °C)[1] |
Vēsture
labot šo sadaļuCirkoniju saturoši dārgakmeņi — cirkona varietātes jargūns, hiacints un ligūrs, ir zināmi jau kopš senajiem laikiem, toties pašu cirkoniju 1789. gadā Berlīnē atklāja Martins Heinrihs Klaprots. 1808. gadā angļu ķīmiķis Hamfrijs Deivijs centās to iegūt tīrā veidā, veicot elektrolīzi, bet šis mēģinājums nebija sekmīgs. Tīrā veidā to 1824. gadā pirmais ieguva zviedru ķīmiķis Jenss Jākobs Bercēliuss.
Atrašanās dabā
labot šo sadaļuCirkonijs nekad dabā nav atrasts tīrā veidā. Zemes garozā cirkonija koncentrācija ir 130 mg/kg, bet jūras ūdenī — 0,026 μg/l. Nozīmīgākais minerāls, kas satur cirkoniju, ir cirkons (ZrSiO4).
Izotopi
labot šo sadaļuDabā ir sastopami pieci cirkonija izotopi, no kuriem četri ir stabili. Visizplatītākais izotops ir cirkonijs-90 (51,45% no visa kopējā cirkonija daudzuma).[2] Nākamie izplatītākie ir cirkonijs-94 (17,38%), cirkonijs-92 (17,15%) un cirkonijs-91 (11,22%).[2] Visretāk ir sastopams nestabilais cirkonijs-96 (2,80%), kura pussabrukšanas periods ir 2,35×1019 gadi.[2]
Ir zināmi vēl 28 mākslīgi iegūti cirkonija izotopi, kuru atommasa ir no 78 līdz 110.
Bioloģiskā nozīme
labot šo sadaļuCirkonija bioloģiskā nozīme nav zināma, lai gan cilvēka ķermenī tā koncentrācija ir 4 mg/kg.
Iegūšana
labot šo sadaļuVisvairāk cirkonija tiek iegūts Austrālijā un Dienvidāfrikā (pa abām valstīm kopā tiek iegūti aptuveni 80% no visa cirkonija). Vēl nozīmīgas atradnes atrodas Brazīlijā, Indijā, Šrilankā, Ukrainā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Ik gadu tiek iegūts aptuveni 900 tūkstoši tonnu cirkonija.
Fizikālās īpašības
labot šo sadaļuCirkonijs ir spožs, pelēkbalts un mīksts metāls, kas normālos apstākļos ir cietviela. Cirkonija kušanas temperatūra ir 1855 °C, bet vārīšanās temperatūra ir 4371 °C.[1] Tā elektronegativitāte pēc Polinga skalas ir 1,33.
Ķīmiskās īpašības
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 David R. Lide (redaktors). «Zirconium». CRC Handbook of Chemistry and Physics 4. New York : CRC Press, 2007–2008. 42. lpp. ISBN 978-0-8493-0488-0.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Isotopes of the Element Zirconium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2013. gada 2. augustā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Cirkonijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |