Vanādijs
Vanādijs ir ķīmiskais elements ar simbolu V un atomskaitli 23. Tas ir sudrabbalts un mīksts 5. grupas (VA) pārejas metāls. Vanādijs dabā nav sastopams brīvā veidā, lielāko daļu vanādija iegūst no polimetāliskajām rūdām. Vanādiju parasti lieto tērauda sakausējumiem kā leģējošo elementu (kopā ar hromu). Vanādija oksīdu lieto par katalizatoru. Savienojumos vanādijam var būt oksidēšanas pakāpes +2, +3, +4 un +5.
| Vanādijs | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
  Vanādija paraugs un kodināti tīra vanādija klucīši | |||||||
| Oksidēšanas pakāpes | +5, +4, +3, +2, 0 | ||||||
| Elektronegativitāte | 1,63 | ||||||
| Blīvums | 6110 kg/m3 | ||||||
| Kušanas temperatūra | 2183 K (1910 °C) | ||||||
| Viršanas temperatūra | 3680 K (3407 °C) | ||||||
| Īpatnējā pretestība | (20 °C) 1,97×10-7 Ω·m | ||||||
| Skaņas ātrums | (20 °C) 4560 m/s | ||||||
Izotopi
labot šo sadaļuIr zināmi divi stabili vanādija izotopi. Vanādijs-51 veido 99,750% no visa kopējā dabā sastopamā vanādija daudzuma.[1] Atlikušos 0,250% veido vanādijs-50.[1]
Izmantošana
labot šo sadaļuLielāko daļu no vanādija, aptuveni 80%, izmanto sakausējumos ar dzelzi vai kā piekausējumu tēraudam.[2] Sakausējumi ar dzelzi tiek izmantoti dažādu mehānisku un tehnisku ierīču sastāvdaļu ražošanā, piemēram, no tā ražo kloķvārpstas, zobratus, asis un tā tālāk. Sajaukumā ar alumīniju, vanādijs tiek izmantots titāna sakausējumos, kurus pēc tam lieto, piemēram, gāzes strūklas dzinējos. Vanādija sakausējumi tiek izmantoti arī kodolreaktoros, jo tiem ir zema neitronu adsorbcijas spēja, kā arī tie nedeformējas augstās temperatūrās.[2]
Vēsture
labot šo sadaļuVanādiju 1801. gadā atklāja spāņu—meksikāņu zinātnieks un dabas pētnieks Andress Manuels del Rio. Diemžēl franču ķīmiķi paziņoja, ka del Rio atklātais elements ir tikai "netīrs" hroms.[3] Spāņu zinātnieks pieņēma franču zinātnieku apgalvojumu, un tādēļ arī pats uzskatīja, ka ir kaut ko sajaucis.
1831. gadā zviedru ķīmiķis Nilss Gabriels Sefstrēms elementu atklāja otrreiz.[4] Viņš to nosauca skandināvu skaistuma dievietes Vanādisas vārdā.[4] Līdz pat 1922. gadam nevarēja iegūt pilnībā tīru vanādiju. Līdz tam varēja iegūt tikai vielu, kuru veidoja aptuveni 99,3 līdz 99,8% vanādijs.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: vanādijs |
- ↑ 1,0 1,1 «Isotopes of the Element Vanadium» (angliski). Jefferson Lab. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-07-23. Skatīts: 2012-10-22.
- ↑ 2,0 2,1 «Vanadium» (angliski). Lenntech. Skatīts: 2012-10-22.
- ↑ 3,0 3,1 «Vanadium» (angliski). Los Alamos National Laboratory. Skatīts: 2012-10-22.
- ↑ 4,0 4,1 «Vanadium - historical information» (angliski). Webelements.com. Skatīts: 2012-10-22.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vanādijs.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
| Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |