Zvana lāčpurns
| Zvana lāčpurns Morchella semilibera | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Apakšvalsts | Augstākās sēnes (Dikarya) |
| Nodalījums | Asku sēnes (Ascomycota) |
| Apakšnodalījums | Pezizomycotina |
| Klase | Kaussēnes (Pezizomycetes) |
| Apakšklase | Pezizomycetidae |
| Kārta | Kaussēņu rinda (Pezizales) |
| Dzimta | Lāčpurnu dzimta (Morchellaceae) |
| Ģints | Lāčpurni (Morchella) |
| Suga | Zvana lāčpurns (M. semilibera) |
 Zvana lāčpurns Vikikrātuvē | |
Zvana lāčpurns, jeb hibrīdais lāčpurns vai plaisainais lāčpurns (Morchella semilibera, arī Morchella hybrida, Morchella rimosipes, Morchella gigas u.c.) ir Latvijā reta lāčpurnu ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Taksonomija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar DNS pētījumiem, Eirāzijā augošie zvana lāčpurni, būdami vizuāli identiski Ziemeļamerikā augošajiem, tomēr pārstāv atsevišķu no tiem sugu. Tagad Ziemeļamerikā tiek izdalīta suga Morchella populiphila kontinenta ZR daļā un Morchella punctipes austrumu daļā. Atšķirt šīs sugas bez ģenētiskas izpētes iespējams tikai ģeogrāfiski un atšķirībai pašlaik nav praktiskas nozīmes.[1][2]
Sēnes apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Cepurīte: krāsa tumši brūna, reti ar sarkanīgu vai pelēcīgu nokrāsu. Forma zvanveidīgi koniska, cepurīte pusbrīva (nav visā garumā saaugusi ar kātiņu), ārpusē ar plānu kroku tīklu, kurš veido noapaļotus neregulārus, šūnām līdzīgus iedobumus. Platums līdz 2 cm, augstums līdz 4 cm. Mīkstums bālgans, trausls un plāns, griezumu vietās krāsu nemaina, ar vāju patīkamu smaržu un garšu.
- Kātiņš: bālgans līdz iedzeltenam, resns un dobs, miltains. Garums līdz 10 (20) cm, resnums līdz 2 cm.
- Sporas: elipsoidālas, bezkrāsainas, vienšūnas, bez eļļas pilieniem, 18-30/11-17 µm. Nobirums okerdzeltens.
- Aski: cilindriski, 300-450x20-25 µm, katrā askā 8 sporas.[3][4][5]
Augšanas apstākļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Meža nobiru saprofīts. Aug grupās aprīļa beigās un maijā lapu un jauktu koku mežos un dārzos, arī pļavās un palienēs, bagātā augsnē.[3] Sastopams Eiropā un Āzijā, biežāk dienvidu rajonos.
Barības vērtība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Laba ēdamā sēne, taču dobuma dēļ ar ļoti nelielu ēdamo masu. Retuma dēļ vairākās Eiropas valstīs, ieskaitot Poliju un Čehiju, iekļauta Sarkanajās grāmatās. Ēdama pēc 10 minūšu termiskas apstrādes, kas samazina sēnē iespējami esošo toksīnu daudzumu. Dažiem indivīdiem var izsaukt nelielus un diennakts laikā pārejošus gremošanas trakta vai nervu sistēmas traucējumus.
Līdzīgās sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Visi citi lāčpurni, ar kurām Latvijā šo sugu varētu sajaukt, ir ēdami. Līdzīgi tai ir ķēvpupi, kuri atšķiras no lāčpurniem ar savu virsmu, kura vienmēr ir izlocīti krunkaina, kamēr lāčpurniem — tīkloti šūnaina. Bisītes jeb ķerveļi ir ar īsiem kātiņiem un lielām cepurītēm.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ "Phylogeny and historical biogeography of true morels (Morchella) reveals an early Cretaceous origin and high continental endemism and provincialism in the Holarctic". Fungal Genetics and Biology 48 (3): 252–265. Mar 2011. doi:10.1016/j.fgb.2010.09.006. PMID 20888422.
- ↑ "Taxonomic revision of true morels (Morchella) in Canada and the United States". Mycologia 104 (5): 1159–77. 11 April 2012. doi:10.3852/11-375. PMID 22495449.
- ↑ 3,0 3,1 Sugu enciklopēdija "Latvijas Daba"
- ↑ Sēnes.lv - Zvana lāčpurns
- ↑ Mitrophora semilibera (DC.) Lév. (1846) Šilasti kapičar
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zvana lāčpurns |
- Index Fungorum
- Mycobank
- Mikologu biedrība: Latvijā konstatētās sēņu sugas Arhivēts 2019. gada 1. jūlijā, Wayback Machine vietnē.