Zilupe

Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Zilupe nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Zilupe
Novada pilsēta
Zilupes katoļu baznīca
Ģerbonis
Zilupe
Koordinātas: 56°23′07″N 28°07′19″E / 56.38528°N 28.12194°E / 56.38528; 28.12194Koordinātas: 56°23′07″N 28°07′19″E / 56.38528°N 28.12194°E / 56.38528; 28.12194
Valsts	Latvija
Novads	Ludzas novads
Pilsētas tiesības	kopš 1931. gada
Vēsturiskie nosaukumi	vācu: Rosenau krievu: Розеново, Зилупе poļu: Rezenmujża latgaliešu: Sīnuoja
Platība[1]
• Kopējā	4,7 km2
• sauszeme	4,6 km2
• ūdens	0,1 km2
Augstums	120 m
Iedzīvotāji (2024)[2]
• kopā	1 271
• blīvums	277,5 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-5751
Mājaslapa	www.zilupe.lv
Zilupe Vikikrātuvē

Zilupe (latgaliešu: Zylupe,^[4] vēsturiski Sīnuoja, no sīna — 'robeža') ir pilsēta Latgalē, Ludzas novadā. Zilupe ir vistālāk uz austrumiem esošā Latvijas pilsēta, tikai 3 km attālumā no Krievijas robežas.^[5] Pilsētu šķērso dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe un autoceļš P52.

Zilupes pilsēta sāka veidoties 1900. gadā uz barona Rozena zemes pie Rivcānu sādžas Pasienes pagastā sakarā ar dzelzceļa līnijas Ventspils—Maskava būvniecību. Pie Rozenovas stacijas Zilupes upes kreisajā krastā sāka apmesties uz dzīvi dzelzceļa strādnieki, kalpotāji, tirgotāji un citi. 1908. gadā Zilupē jau bija zemstes priekšnieks, policijas pristavs, darbojās pasts, skola, kā arī daudzi tirdzniecības uzņēmumi, kas apkalpoja plašu apkārtni.

Pirmais pasaules karš pārtrauca Zilupes attīstību, 1918. gadā tika uzspridzināts dzelzceļa tilts, izjauktas pārbrauktuves un pārtraukta satiksme ar tālāko apkārtni. No 1918. gada novembra līdz 1920. gada janvārim Zilupē pastāvēja lielinieku vara. Latvijas Brīvības cīņu laikā 1920. gada 26. janvārī Kurzemes divīzija gar dzelzceļa līniju uzsāka uzbrukumu ar uzdevumu sasniegt Zilupes līniju un Osvejas ezeru. 1920. gada 1. maijā Zilupes apkārtnē Opuļu sādžā (4 km uz ZA no Zilupes dzelzceļa stacijas) notika Latvijas armijas 1. Liepājas kājnieku pulka kapteiņa H. Helmaņa vadītās 80 vīru grupas izlūkgājieni lielinieku frontes dziļā aizmugurē.

Pēc Latvijas valsts nodibināšanas Zilupē sākās jauns uzplaukums — pierobežā nodibināja maiņas punktus, kas iemainīja no Krievijas ievestos dārgmetālus (zeltu, sudrabu) un caur Zilupi tos sūtīja tālāk uz Rīgu. 1924. gadā pēc maiņas punktu slēgšanas Zilupes saimnieciskā darbība stipri samazinājās. Tomēr šī rosība sekmēja Zilupes un apkārtnes saimniecisko attīstību un tā kļuva par nacionālās idejas paudēju valsts pierobežā. 1925. gadā Zilupei piešķīra biezi apdzīvotas vietas statusu, bet 1931. gadā — pilsētas tiesības. Galvenā iedzīvotāju nodarbošanās bija tirdzniecība, lauksaimniecība un sīkā amatniecība. Darbojās a/s "Grauds" ūdensdzirnavas ar elektrisko spēkstaciju, zāģu gateris, 1934. gadā bijušās cementa ražošanas telpās iekārtoja lopkautuvi, darbojās linu pieņemšanas punkts, aptieka (dibināta 1901. gadā), ārsta T. Rihtera slimnīca un 120 dažādu tirgotavu. Pilsētā darbojās Zilupes iecirkņa miertiesnesis un tiesu izpildītājs, Ludzas apriņķa policijas 3. iecirknis, Zilupes virsmežniecība, Zilupes rajona agronoms, būvtehniķis un dārzkopības instruktors, kā arī Zilupes muitnīca.

1940. gada jūnijā Zilupē ienāca Sarkanā armija, kas aizsāka padomju okupāciju. 1941. gada jūlija sākumā Zilupi un pārējo Latviju iekaroja Vērmahts, kas aizsāka vācu okupāciju. 1944. gada 17. jūlijā Zilupi atkaroja Sarkanā armija. PSRS varas iestāžu rīkotajās deportācijās un arestos cieta arī Zilupes iedzīvotāji. No 1949. līdz 1959. gadam pilsēta bija Zilupes rajona centrs. Pēc Otrā pasaules kara Zilupē darbojās rūpnīcas "Metālists" cehs (ražoja bērnu ragaviņas u.c. plaša patēriņa preces), Ludzas rajona sadzīves pakalpojumu kombināta trikotāžas un adīšanas darbnīcas, maizes ceptuve.

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.^[6]

Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l Ludzas novads Pilsētas Kārsava Ludza Zilupe Pagasti Blontu pagasts Brigu pagasts Ciblas pagasts Cirmas pagasts Goliševas pagasts Isnaudas pagasts Istras pagasts Lauderu pagasts Līdumnieku pagasts Malnavas pagasts Mērdzenes pagasts Mežvidu pagasts Nirzas pagasts Ņukšu pagasts Pasienes pagasts Pildas pagasts Pureņu pagasts Pušmucovas pagasts Rundēnu pagasts Salnavas pagasts Zaļesjes pagasts Zvirgzdenes pagasts

s d l Latvijas pilsētas Valstspilsētas Daugavpils Jēkabpils Jelgava Jūrmala Liepāja Ogre Rēzekne Rīga Valmiera Ventspils Novadu pilsētas Ādaži Ainaži Aizkraukle Aizpute Aknīste Aloja Alūksne Ape Auce Baldone Baloži Balvi Bauska Brocēni Cēsis Cesvaine Dagda Dobele Durbe Grobiņa Gulbene Iecava Ikšķile Ilūkste Jaunjelgava Kandava Kārsava Koknese Krāslava Kuldīga Ķegums Ķekava Lielvārde Līgatne Limbaži Līvāni Lubāna Ludza Madona Mazsalaca Mārupe Olaine Pāvilosta Piltene Pļaviņas Preiļi Priekule Rūjiena Sabile Salacgrīva Salaspils Saldus Saulkrasti Seda Sigulda Skrunda Smiltene Staicele Stende Strenči Subate Talsi Tukums Valdemārpils Valka Vangaži Varakļāni Viesīte Viļaka Viļāni Zilupe

s d l Latvijas novadu centri Novadu centri Ādaži Aizkraukle Alūksne Balvi Bauska Cēsis Daugavpils1 (Augšdaugavas novads) Dobele Grobiņa (Dienvidkurzemes novads) Gulbene Jēkabpils Jelgava1 (Jelgavas novads) Krāslava Kuldīga Ķekava Limbaži Līvāni Ludza Madona Mārupe Ogre Olaine Preiļi Rēzekne1 (Rēzeknes novads) Salaspils Saldus Saulkrasti Sigulda Smiltene Talsi Tukums Ulbroka (Ropažu novads) Valka Varakļāni Ventspils1 (Ventspils novads) Bijušie novadu centri Aglona Aizpute Aknīste Aloja Alsunga Ape Auce «Ausmas» (Amatas novads) Baldone Baltinava Blonti (Ciblas novads) Brocēni Burtnieki Carnikava Cesvaine Dagda Dundaga Ērgļi Iecava Ikšķile Inčukalns Ilūkste Jaunjelgava Jaunpiebalga Jaunpils Kandava Kārsava Kocēni Koknese Ķegums Lieģi (Durbes novads) Lielvārde Līgatne Loja (Sējas novads) Lubāna Mālpils Mazsalaca Mērsrags Mūrmuiža (Beverīnas novads) Naukšēni Nereta Nīca Ozolnieki Pāvilosta Pilsrundāle (Rundāles novads) Piņķi (Babītes novads) Pļaviņas Priekule Priekuļi Ragana (Krimuldas novads) Rauna Riebiņi Rīga1 (Garkalnes novads) Roja Ropaži Rucava Rugāji Rūjiena Sabile Salacgrīva Sala Skrīveri Skrunda Smārde (Engures novads) Stalbe (Pārgaujas novads) Strenči Vaiņode Valgunde Vecpiebalga Vecumnieki Vecvārkava (Vārkavas novads) Viesīte Viļaka Viļāni Zelmeņi (Tērvetes novads) Zilupe Norādīta vieta, kur atrodas novada administrācija; 1 novada dome atrodas ārpus novada teritorijas.

Vēsturiskā administratīvā piederība s d l Zilupes novads (2002—2021) Pastāvēja no 2002. gada 12. decembra līdz 2021. gada 30. jūnijam Lauderu pagasts (iekļ.) Pasienes pagasts (iekļ.) Zaļesjes pagasts Zilupe s d l Ludzas rajons Pilsētas Kārsava • Ludza • Zilupe Novadi Ciblas novads • Zilupes novads Pagasti Blontu pagasts • Brigu pagasts • Cirmas pagasts • Goliševas pagasts • Isnaudas pagasts • Istras pagasts • Lauderu pagasts • Malnavas pagasts • Mežvidu pagasts • Mērdzenes pagasts • Miglinieku pagasts • Nautrēnu pagasts • Nirzas pagasts • Ņukšu pagasts • Pasienes pagasts • Pildas pagasts • Pureņu pagasts • Pušmucovas pagasts • Rundēnu pagasts • Salnavas pagasts • Zvirgzdenes pagasts Teritoriālās vienības Ciblas novads Ciblas pagasts • Līdumnieku pagasts Zilupes novads Zilupes pilsēta • Zaļesjes pagasts s d l Ludzas apriņķis Pilsētas Kārsava Ludza Zilupe Pagasti Brigu pagasts Ciblas pagasts Istras pagasts Kārsavas pagasts Mērdzenes pagasts Nautrēnu pagasts Nirzas pagasts Pasienes pagasts Pildas pagasts Rundēnu pagasts Šķaunes pagasts Zvirgzdenes pagasts Ciemi Briģi Lauderi Nirza Pasiene Poļeščina Pudinava Pušmucova Ragauka Rundēni Vecsloboda