[go: up one dir, main page]
Pāriet uz saturu

Viesīte

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Viesīte nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Viesīte
Novada pilsēta
Pilsētas skati
Pilsētas skati
Karogs: Viesīte
Karogs		Ģerbonis: Viesīte
Ģerbonis
Viesīte (Latvija)
Viesīte
Viesīte
Koordinātas: 56°20′42″N 25°33′27″E / 56.34500°N 25.55750°E / 56.34500; 25.55750Koordinātas: 56°20′42″N 25°33′27″E / 56.34500°N 25.55750°E / 56.34500; 25.55750
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Jēkabpils novads
Pirmoreiz minēta 1634. gadā
Pilsētas tiesības kopš 1928. gada
Vēsturiskie
nosaukumi		 latviešu: Eķengrāve, Ēķingrāve, Ieķingrāve, Āžu miests, Āži
vācu: Eckengrafen
krievu: Экенграфен[1]
Platība[2]
 • Kopējā 2,3 km2
 • sauszeme 2,3 km2
 • ūdens 0,0 km2
Augstums 115 m
Iedzīvotāji (2024)[3]
 • kopā 1 510
 • blīvums 653,7 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-5237
Tālruņu kods (+371) 652
Mājaslapa www.viesite.lv
Viesīte Vikikrātuvē

Viesīte ir pilsēta Sēlijā, Jēkabpils novadā. Tās kopējā platība ir 2,3 km2 un iedzīvotāju skaits 2020. gadā bija 1500.[4] Pēc iedzīvotāju skaita tā ir trešā lielākā apdzīvotā vieta Sēlijā (neskaitot republikas nozīmes pilsētas Jēkabpili un Daugavpili, kas abas Sēlijā atrodas daļēji). Mazpilsēta atrodas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī. Reljefs pilsētā izteikti paugurains. Ziemeļrietumu daļā atrodas Mazais ezers.

Āžu krogs, kas ir apdzīvotas vietas izveidošanās sākums, pirmoreiz minēts 1634. gadā. Nozīmīgu lomu apdzīvotās vietas attīstībā deva Viesītes šaursliežu dzelzceļš, kas pastāvēja no 1916. līdz 1972. gadam. Tā pastāvēšanas laikā miests strauji attīstījās — te atradās dzelzceļa depo un vairākas sabiedriskas iestādes. Pilsētas tiesības Āžu miestam piešķirtas 1928. gadā.

Mūsdienās Viesīte ir neliela mazpilsēta, galvenā iedzīvotāju nodarbošanās ir pakalpojumu sfērā. Gar Viesīti iet reģionālais autoceļš P75, attālums līdz Jēkabpilij ir 30 km, līdz Rīgai — 143 km, līdz Lietuvas robežai 31 km.[5]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viesīte izveidojusies uz Eķengrāves muižas (sākotnējais nosaukums Eichengrabe — "Ozolgrava") zemes. Vēstures avotos muiža kā Livonijas ordeņa lēnis mestra Bernta Borha laikā minēta 1477. gadā. Kurzemes un Zemgales hercogvalsts laikā muiža bieži mainīja īpašniekus. 1634. gadā pirmoreiz minēts Āžu krogs, kas atradās uz muižas zemes Jaunjelgavas, Jēkabpils, Aknīstes un Neretas ceļu krustojumā. 1873. gadā Eķengrāves muižas īpašnieks Johans Rehenbergs-Lintens Āžu kroga ēkas pārdeva ebreju tirgotājam Ābramam Vasermanim, vēlāk Dāvidam Kacam. 1881. gadā izveidoja Āžu pamatskolu, 1884. gadā aptieku. Ap 1890. gadu pie kroga izveidojās lielāka apdzīvota vieta, kuru dēvēja par Eķengrāves Āžu miestu. 1895. gadā krogu publiskā izsolē ieguva Jānis Plūme. 1912. gadā Āžos jau bija 800 iedzīvotāju.[6]

Pirmā pasaules kara Kurzemes ofensīvas laikā 1915. gadā Eķengrāvi ieņēma Vācijas karaspēks, kas 1916. gadā frontes apgādei uzbūvēja šaursliežu dzelzceļu, pa kuru pārvadāja kara materiālus. Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 14. oktobrī pie Valeskalniņa notika 3. Jelgavas pulka bataljona (bijušā Augškurzemes partizānu pulka) karavīru vienības kauja ar Bermonta armijas izlūku vienību.[7]

1921. gada 1. jūlijā Eķengrāves miestam piešķīra pašvaldības tiesības, 1926. gadā Āžu miestu pārdēvēja par Viesīti un 1928. gada 7. februārī tam piešķīra pilsētas tiesības. 1920.—1930. gados Viesīte bija nozīmīgs dzelzceļa mezgls. No šejienes ar bānīti varēja nokļūt Daudzevā, Jēkabpilī, Aknīstē un Neretā. Ir saglabājušās dažas no stacijas ēkam, dzelzceļa uzbēruma posmi, bet Viesītē saglabāts un atjaunots arī mazbānīša sastāvs. 1935. gada 11. augustā Valeskalniņā atklāja pēc Vilhelma Treija meta izkalto Viesītes Brīvības pieminekli ar uzrakstu „Brīvība, tautas dzīvība”. 1937.— 1939. gadā netālu tika uzbūvēta Viesītes luterāņu baznīca. Pēc Otrā pasaules kara Viesītes Brīvības piemineklim priekšā uzcēla Sarkanās armijas Brāļu kapu pieminekli.[8]

Ģeogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iela Viesītē.

Viesīte atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā, Sēlijas kultūrvēsturiskā novada vidienē. Fizioģeogrāfiski tā izveidojusies Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa centrālajā daļā (saukts arī par Viesītes morēnu valni). Pēc ainavu iedalījuma pilsēta atrodas mežāru morēnas paugurainē.[9] Ziemeļaustrumos no Pilsētas motokrosa trases 500 m aiz pilsētas robežas atrodas viens no augstākajiem paugurvaļņa punktiem Stampānu kalns (141 m).[10] Viesītes rietumu daļā stiepjas ģeoloģisks veidojumas Valeskalniņš, veidojies ap 2. gadsimtu pirms mūsu ēras. Tas ir vienīgais oss Sēlijas paugurvalnī.[11] Kopumā reljefs visā pilsētā izteikti paugurains, tā dēļ veidojies haotisks vēsturiskais ielu tīkls un neregulāra apbūve. Ziemeļrietumu daļā atrodas Mazais ezers. Tā platība 1,5 ha. Gar ezera dienvidu krastu ierīkota labiekārtota pastaigu taka, kas ved uz Mīlestības saliņu — brīvdabas estrādi. Takā iespējams iepazīt dumbrāja dabu un vērot putnus. Ezera krastā izveidota atpūtas vieta un āra trenažieri.[12]

Viesītes pilsētas platība ir 2,3 km². Lielākās dabas platības veido dumbrājs ap Mazo ezeru un Riekstu kalns pilsētas austrumos. Lielu daļu pilsētas veido vēsturiskā koka un mūra mazstāvu apbūve. Ziemeļu daļā sastopamas savrupmājas, bet dienvidaustrumu daļā padomju laika apbūve, kas radusies kā PMK (pārvietojamā mehanizētā kolonna) un arodskolas rajons.

Administratīvi no visām pusēm to ieskauj Viesītes pagasts. Pilsēta atrodas pie autoceļa P75 Jēkabpils—Lietuvas robeža (Nereta), ziemeļu-dienvidu virzienā cauri centram iet valsts vietējās nozīmes ceļš V956 Daudzeva—Viesīte—Apserde. Vēsturiski šo ceļu krustojumam ir bijusi nozīmīga loma apdzīvotas vietas attīstībā, taču mūsdienās pilsētas ģeogrāfiskais novietojums un ceļu stāvoklis ir ekonomiski neizdevīgs.[13] Pilsētai nav tieša labas kvalitātes autoceļu savienojuma ar Rīgu. Lielākoties līdz Rīgai iedzīvotāji dodas caur Neretu. Kopumā satiksmes plūsma un tranzītkravu apjomi pilsētā ir nelieli.

Klimats

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viesīte atrodas mitrā kontinentālā agroklimatiskā rajona siltajā apakšrajonā.[14] Siltākais gada mēnesis ir jūlijs, bet aukstākais janvāris. Pēdējās pavasara salnas parasti novērojamas maija otrajā pusē, bet pirmās rudens salnas septembra otrajā pusē. Tuvākā meteoroloģisko novērojumu stacija atrodas Zīlānos 35 km attālumā, kas nesniedz precīzus datus par klimatiskajiem apstākļiem Viesītē.[15]

Līdzīgi kā pārējā Latvijas teritorijā, valdošie vēji pūš no dienvidrietumiem un rietumiem, retāk no dienvidiem vai dienvidaustrumiem.

Demogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Liela daļa viesītiešu dzīvo padomju laikā celtajā mikrorajonā

Viesīte ir neliela mazpilsēta. Demogrāfiskie rādītāji 21. gadsimtā liecina, ka iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties.[13] Tas notiek gan negatīva dabiskā pieauguma, gan migrācijas rezultātā. 2017. gadā pilsētā dzīvoja 856 sievietes un 724 vīrieši.[16]

2018. gada jūlijā Viesītē bija 228 iedzīvotāji līdz darbaspējas vecumam (15 gadiem), no kuriem 110 bija vīrieši un 118 sievietes. Bērni vecumā līdz 6 gadiem bija 95 — 47 sievietes un 48 vīrieši. Skolas vecumā (7-18 gadi) pilsētā dzīvoja 180 bērni, no tiem 94 sievietes un 86 vīrieši.[17] Šajā pašā gadā darbaspējas vecumā bija 1006 iedzīvotājs, no kuriem 508 bija vīrieši un 498 sievietes. Savukārt 375 iedzīvotāji bija pārsnieguši darbaspējas vecumu (virs 63 gadiem) — no tiem 133 vīrieši un 242 sievietes.[18] Tātad darbspējas vecumā šajā gadā bija 63% pilsētnieku. Demogrāfiskās slodzes līmenis Viesītē 2018. gadā bija 625 apgādājamie uz 1000 darbspējīgajiem iedzīvotājiem.

2018. gadā Viesītes pilsētas iedzīvotāju vidējais vecums bija 43,6 gadi, salīdzinoši 2000. gadā tas bija 37,7, bet 2011. gadā 41,0 gads. Skaitļi norāda uz vidējā vecuma palielināšanos, kas saskan ar kopējām tendencēm visā valstī.[19]

1925. gadā Eķengrāves miestā dzīvoja 1124 cilvēks — 562 vīrieši un precīzi tikpat sieviešu. No tiem Latvijas pavalstniecība bija 1102 cilvēkiem — 547 vīriešiem un 555 sievietēm. Miestā dzīvoja arī 2 Lietuvas, 1 Vācijas, 1 Krievijas pilsonis, bet 18 cilvēki bija bez noteiktas pavalstniecības. 2018. gadā Latvijas pilsoņi bija 1447 jeb 94% no visiem viesītiešiem. Latvijas nepilsoņi sastādīja 6% (89 iedzīvotāji). Savukārt citas valsts piederība bija tikai vienam pilsētas iedzīvotājam.[20]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām 2020. gadā pilsētā bija 1 500 iedzīvotāji.[4]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19251 124—    
19301 258+2.28%
19351 368+1.69%
19391 400+0.58%
19591 991+1.78%
19792 108+0.29%
19812 097−0.26%
GadsIedz.±% g.p.
19902 533+2.12%
19922 564+0.61%
19942 481−1.63%
19962 434−0.95%
19982 513+1.61%
20002 249−5.40%
20022 145−2.34%
GadsIedz.±% g.p.
20042 046−2.33%
20061 983−1.55%
20081 902−2.06%
20101 829−1.94%
20121 728−2.80%
20141 691−1.08%
20161 705+0.41%
Avots:[16]

Etniskais sastāvs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tāpat kā visā Latvijā, vēsturisku notikumu dēļ pilsētas etniskais sastāvs ir mainījies. Ebreju kopiena pilsētā ir zudusi.

Iedzīvotāju etniskā sastāva izmaiņas no 1925. līdz 2021. gadam
Gads Iedzīvotāju skaits latvieši krievi lietuvieši baltkrievi poļi ukraiņi vācieši ebreji citi
1925. 1124 885 14 9 31 26 nez. 5 152 2
1935.[21] 1368 1061 37 17 5 18 nez. 3 193 6
1970. 1694 1329 201 62 37 32 7 nez. nez. 26
1979. 2185 1745 276 66 49 35 7 nez. nez. 7
1989. 2602 1884 476 73 68 31 36 nez. nez. 34
2000. 2140 1667 295 67 48 35 21 nez. nez. 7
2011. 1885 1448 197 53 45 25 11 nez. nez. 6
2018. 1609 1227 176 46 36 30 9 nez. nez. 13
2021. 1497 1186 179 45 33 27 11 nez. nez. 16

Tautsaimniecība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Viesītes tirgū atsevišķu produktu tirgotāji sastopami tikai noteiktos laikos, ko pilsētas iedzīvotāji zina.

Viesītes pilsētā galvenās uzņēmējdarbības nozares ir administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, mežistrāde un transporta pakalpojumi. Pēc Lursoft uzņēmuma datu bāzēs pieeejamās informācijas, 2019. gada sākumā Viesītes pilsētas administratīvajās robežās bija reģistrēti 144 uzņēmējdarbības subjekti, no tiem 79 aktīvi.[22] Pilsētā darbojas 1 atvasināta publiska persona Viesītes novada dome un 12 iestādes. Iedzīvotāji apvienojušies 17 dažādās nevalstiskajās organizācijās.[23] 2007. gadā Viesītes pilsētas attīstības indekss bija viszemākais Zemgales plānošanas reģionā -2,31.[24]

2019. gada februārī reģistrētā bezdarba līmenis Viesītes novadā bija 6,4%. Var pieņemt, ka pilsētā kā novada centrā tas ir zemāks, taču līdzīgs valsts kopējam rādītājam — 5,2%. 2013. gadā no visā novadā reģistrētajiem 224 bezdarbniekiem, 115 dzīvoja pilsētā. Tobrīd novada kopējais bezdarba līmenis sasniedza 9,1%. Viesītes pilsētas teritorijā nav lielu ražošanas uzņēmumu. Iedzīvotāji nodarbināti dažādās pašvaldības iestādēs, mazumtirdzniecības uzņēmumos, apkārtnes zemnieku saimniecībās. Tāpat liela daļa izmanto iespēju strādāt tuvākajā nacionālās nozīmes centrā Jēkabpilī, kas atrodas 31 km attālumā.

Vietējiem ražotājiem pieejams pašvaldības atbalsts, kas izveidojusi kopīgu zīmolu "Viesīte ražo. Sēlijas produkts". Katru gadu iedzīvotāji var piedalīties vietējo projektu konkursā, lai iegūtu finansējumu savu ideju realizācijai. Uzņēmēji un tūrisma pakalpojumu sniedzēji regulāri piedalās dažādās izstādēs, gadatirgos un citos uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumos Latvijā.

Transports

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autobuss no Aknīstes uz Jēkabpili iebrauc Viesītes centrā.

Viens no galvenajiem faktoriem pilsētas attīstībā ir bijis Viesītes šaursliežu lauku dzelzceļu mezgls. Tā pastāvēšanas laikā no 1916. līdz 1972. gadam galvenā stacija un depo atradās Viesītē. Pilsēta bija viens no galvenajiem Sēlijas lauku transporta mezgliem, no kura veda savienojums ar platsliežu dzelzceļu Jelgava—Krustpils. Šobrīd dzelzceļš ir nojaukts, Paula Stradiņa ielas malā saglabāts sliežu posms ar diviem ceļiem. Vēsturiskajā depo teritorijā izveidots muzejs "Sēlija".

Mūsdienās Viesīte sasniedzama vienīgi ar autotransportu. Pilsētai ir tiešie autobusu maršrutu savienojumi ar Rīgu, Jēkabpili, Neretu, Aknīsti, Subati, Jaunjelgavu un citām mazākām apdzīvotām vietām tuvākajā apkārtnē. Pilsētas neizdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, tā ir vāji sasniedzama no lielākiem attīstības centriem (izņemot Jēkabpili). Sabiedriskā transporta savienojums ar galvaspilsētu Rīgu ir tikai vienu reizi dienā maršrutā Rīga-Jaunjelgava-Subate — vakarā uz Viesīti, no rīta uz Rīgu. Tas nedod iespēju veikt vienas dienas ceļojumu uz Viesīti ar sabiedrisko transportu. Tāpēc visbiežāk iedzīvotāji un ceļotāji no tālākām vietām dodas ar pārsēšanos caur Jēkabpili.

Autoceļš P75 Jēkabpils—Lietuvas robeža (Nereta) ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas ir vienīgais asfalta seguma savienojums uz Viesīti ar citām apdzīvotām vietām. Privātā transporta maršruti uz galvaspilsētu visbiežāk ved caur Neretu. Iedzīvotāji vairākkārt ir izteikuši nepieciešamību pēc asfalta uz Latvijas vietējā autoceļa V956 Daudzeva-Viesīte-Apserde, kas būtu taisnākais savienojums ar galvaspilsētu, taču VAS "Latvijas Valsts ceļi" šo priekšlikumu nesaskata par ekonomiski pamatotu.[25] Tranzīta satiksmes plūsma pilsētā ir niecīga un nerada būtiskas problēmas.

Tūrisms

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aktīvā tūrisma sezona Viesītē ir no aprīļa līdz oktobrim. Galvenais tūrisma pakalpojuma sniedzējs ir muzejs "Sēlija", kura pārziņā atrodas arī Amatniecības centrs un Viesītes tūrisma informācijas punkts. Tūristiem pilsētā pieejamas gan pastaigu ekskursijas gida pavadībā, gan braucieni ar elektrobānīti — tūristu vilcieniņu. Galvenie apskates objekti ir muzeja "Sēlija" nodaļas Mazā Bānīša parks un Paula Stradiņa skola, Viesītes Kultūras pils un Mīlestības taka. Viesītes Kultūras pils kā platības ziņā lielākā Sēlijas kultūras celtne piesaista dažādus māksliniekus. Ēkai ir liels potenciāls kultūras tūrisma jomā, taču to kavē pilsētas zemā ekonomiskā aktivitāte un vāja Latvijas reģionālā politika. Tūristus visvairāk piesaista pilsētas vēsturiskais centrs ar līkumainajām ielām un vēsturisko mazstāvu apbūvi, kā arī paugurainais reljefs.

Pilsētā darbojas kafejnīca, ēdnīca, 3 pārtikas veikali. Naktsmītnes pieejamas bijušās arodvidusskolas dienesta viesnīcā un viesu namā tiešā pilsētas tuvumā. Pilsētā 4 vietās pieejams bezmaksas WiFi. Tūrisma informācijas punktā un Amatniecības centrā iegādājami suvenīri, vietējo amatnieku un mājražotāju darinājumi. Tūrisma informācijas punkts sniedz noderīgas ziņas par iespējām ceļotājiem gan tuvākajā apkārtnē, gan visā Sēlijā kopumā.

Izglītība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par pirmo izglītības iestādi Āžu miesta bērniem uzskatāmas "Robežnieku" mājas miesta nomalē. Tajās 1855. gadā mājas saimnieks Kreimanis uzņēmies ziemās mācīt lasīšanu un rēķināšanu.[26] Vēlāk skola pārcelta uz plašākām telpām "Aumaņu" mājās miesta teritorijā. 1878. gadā pagasta valde nolēma celt jaunu ēku speciāli skolas vajadzībām, kas pabeigta 1880. gadā.[27] Jaunajā Eķengrāves pagastskolas ēkā ierīkoja mācību klases, internātu, skolotāja dzīvokli, policista kantori un aizturēšanas telpu, kā arī kādu laiku te atradās pagasta valde un rakstveža dzīvoklis. Tā kā miestā savas baznīcas nav bijis, kādu laiku skolas zālē noturēti arī dievkalpojumi. 1896. gadā šajā skolā luterāņu mācītājs Johans Stenders kristīja Paulu Stradiņu.[28] 1963. gadā skolu pievienoja pilsētas vidusskolai, pārceļot arī skolēnus un skolotājus.

1944. gadā Viesītē atklāja mācības krievu valodā. No 1947. gada tās turpinājās vēsturiskajā pagastskolas ēkā. No 1962. gada tā kļuva par astoņgadīgo skolu ar krievu mācību valodu, vēlāk nosaukta par Viesītes pamatskolu. 2001. gadā skolā mācījās ap 60 skolēnu un strādāja 10 pedagogi.[29] 2002. gadā skola likvidēta, vecākiem atbalstot bērnu mācības latviešu valodā Viesītes vidusskolā.

Viesītes vidusskolas vēsture aizsākusies Eķengrāves "Ratniekos", kur atvērtas 2 klases miesta bērniem (sākotnēji pazīstama kā pilsētas skola pretstatā pagastskolai). Vēlāk skolu pārcēla uz Stradiņu ģimenes īpašumu Raiņa ielā 55. 1929. gadā sākta pilsētas pamatskolas ēkas celšana. Mācības jaunajā skolā sākas 1933. gada rudenī.[30] No 1944. gada tā darbojas kā nepilnā vidusskola, bet 1949. gadā to pabeidz pirmais vidusskolas izlaidums.

Pilsētā darbojusies arī Viesītes ebreju privātā pamatskola "Tora vdereh erec" (latviski: "mācība un pieklājība)", kurā, pretstatā vairumam Latvijas ebreju skolu ar jidiša apmācību, mācīja ivritu.[31] Tā pastāvēja no 1930. līdz 1937. gadam un atradās reliģiski ortodoksālās biedrības "Agudat Israel" pārziņā. Skolēnu skaits tajā bijis neliels, jo vairums ebreju mācījušies latviešu valodā pilsētas pamatskolā.

Lai Viesītes šaursliežu dzelzceļa apkalpošanai iegūtu kvalificētus darbiniekus, 1936. gadā nodibināja dzelzceļa arodskolu.[32] Audzēkņu mācības noritēja vakaros pilsētas pamatskolas telpās, bet pārējā laikā tie apguva praksi dzelzceļa depo darbnīcās. Skola pastāvēja līdz 1941. gadam.

1974. gadā atklāja jaunu profesionālo mācību iestādi Viesītes arodvidusskolu, kuras galvenais uzdevums bija melioratoru apmācība. Vēlāk mācību iespējas papildināja citas lauku profesionālās izglītības programmas — mehanizatori, zivkopji, lopkopji, lauku celtnieki, lauku māju saimnieces un zemkopji. 21. gadsimta sākumā skolā mācījās datorsistēmu tehniķi, apdares darbu strādnieki, pavāri un koksnes materiālu apstrādātāji. 2011. gadā skolu apvienoja ar Aizkraukles arodvidusskolu[33] un 2013. gadā slēdza sliktā materiāltehniskā nodrošinājuma un mazā skolēnu skaita dēļ.

Viesītes Mūzikas un mākslas skola savu darbību uzsāka 1988. gadā kā Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skolas filiāle. 2008. gadā, pievienojot Jēkabpils mākslas skolas Viesītes filiāli, to pārveidoja par patstāvīgu mācību iestādi.[34]

Bērnudārzs "Zīlīte" atrodas pilsētas mikrorajonā.

Sēlijas Sporta skola (sākotnēji Viesītes Sporta skola) dibināta 2008. gadā. Tā veic apmācību vispārējās fiziskās izglītības sagatavošanā, vieglatlētikā, volejbolā un futbolā ne tikai Viesītē, bet arī citviet Sēlijā un Pļaviņās.

2019. gadā pilsētā darbojas četras izglītības iestādes:

Interešu izglītību dažādās jomās nodrošina Viesītes Mūzikas un mākslas skola. Pilsētā darbojas Jaunatnes iniciatīvu centrs.

Sports

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Viesītes pilsētas stadions

2016. gadā Viesītē atklāts renovētais Viesītes stadions. Ikdienā stadionu izmanto gan Viesītes vidusskolas, gan Sēlijas Sporta skolas audzēkņi, gan arī pilsētas iedzīvotāji. Šajā sporta kompleksā ietilpst basketbola laukums, mākslīgā seguma futbola laukums, divi smilšu volejbola laukumi, tenisa korts, lodes grūšanas sektors, tāllēkšanas sektors, skrejceļš ar mākslīgo segumu, tiesnešu māja un auto stāvlaukums.[35] Sēlijas sporta skolā, kas izmanto pilsētas stadionu, akreditētas mācību programmas volejbolā, vieglatlētikā un futbolā.

Viesītes Sporta klubs apsaimnieko trenažieru un svarcelšanas zāli, kas atrodas Viesītes Kultūras pils pagrabstāvā. Sporta klubs organizē dažādas sacensības — makšķerēšanā, svarcelšanā, rīko Viesītes sporta svētkus. Klubs piedāvā spēlēt galda tenisu, novusu un citas galda spēles. Pilsētas kafejnīcās regulāri notiek zolītes čempionāti.

Veloklubs "Selonia" pulcē dažāda vecuma riteņbraukšanas entuziastus. katru gadu klubs rīko MTB kalnu riteņbraukšanas sacensības "Viesītes Mazbānīša kauss" un foto orientēšanās spēli “Pa Āža takām”. 2018. gadā Viesītes tirgus laukumā biedrība atklāja Viesītes publiskā velosipēdu apkopes staciju.[36] Kluba biedri piedalās gan sacensībās Latvijā, gan ārvalstīs.

Latvijas Cistiskās fibrozes biedrības atbalsta centrā "Viesītei" iespējams apmeklēt ārstniecisko vingrošanu fizioterapeita vadībā. Tāpat šeit sniedz masāžas pakalpojumus.

Pie Viesītes vidusskolas izveidots ledus laukums, kurā tiek rīkoti atklātie hokeja turnīri. Pie daudzdzīvokļu mājām Meža ielā izveidots āra trenažieru laukums pieaugušajiem. Pie bērnudārza "Zīlīte" iedzīvotāji aktīvi izmanto strītbola laukumu. Trenēties iespējams arī bijušās Viesītes arodvidusskolas stadionā, kur saglabājies skrejceļš un dažādas līdztekas.

Nozīmīgākie sporta pasākumi:

  • Viesītes čempionāts zolītē
  • Veselības nedēļa
  • Viesītes Mazbānīša kauss — kalnu riteņbraukšanas sacensības jūnija 1. svētdienā
  • Viesītes Sporta svētki — jūlijā
  • Spārniņa kauss — ikgadējas sacensības volejbolā rudenī, veltītas sporta trenerim Voldemāram Spārniņam

Kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kultūras pils ir lielākā kultūras celtne Latvijas laukos.

Galvenā kultūras iestāde pilsētā ir Viesītes Kultūras pils. Tas ir lielākais Latvijas lauku kultūras nams — ēkas kopējā platība 5824m2, koncertzāles skatuves izmēri 154 m2.[37] Ēkā atrodas koncertzāle ar 350 skatītāju vietām, deju zāle, tradīciju zāle, kino un konferenču zāle un izstāžu zāle. Vērienīgo ēku izmanto arī dažādas pašvaldības iestādes, Viesītes Sporta klubs un daži komersanti. Kultūras pils ir nozīmīga pulcēšanās vieta visas Sēlijas mērogā — te ir notikuši 4 Sēlijas kongresi,[38] vairāku gadu garumā notika zinātniskā konference "Buclera lasījumi", Sēlijas skolēnu zinātnisko darbu lasījumi "Paula Stradiņa lasījumi" un citi sēļiem nozīmīgi sarīkojumi. Akadēmiķis Jānis Stradiņš savās publikācijās vairākkārt šo celtni nodēvējis par sēļu vai Sēlijas pili kā visa novada garīgo centru.[39] Ikdienā te notiek dažādi koncerti, vietējo pašdarbības kolektīvu priekšnesumi un svinīgas pieņemšanas tradīciju zālē. Kino un konferenču zālē regulāri tiek demonstrētas jaunākās latviešu filmas.

Līdz šaursliežu dzelzceļa slēgšanai pilsētā darbojās arī dzelzceļnieku klubs, kuram bija plaša kultūras un sporta dzīve. Dzelzceļniekiem bija sava futbola un volejbola komanda, apgaismota slidotava un treniņi svarcelšanā. Klubā darbojās dzelzceļnieku pūtēju orķestris, sieviešu vokālais ansamblis, depo estrādes orķestris, dramatiskais pulciņš, vīru koris.[40] Ar dzelzceļa depo pašdarbnieku vēsturi var iepazīties muzejā "Sēlija".

Kolektīvi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūras pilī darbojas pūtēju orķestris, amatierteātris “Vēris”, jauktais koris, 6 bērnu un jauniešu deju kolektīvi, 2 vidējās paaudzes deju kolektīvi, bērnu un jauniešu dramatiskais pulciņš, mūzikas studija (vokālā un instrumentālā grupa), rokdarbu pulciņš "Savam priekam". Viesītes mūzikas un mākslas skolā darbojas vokālais ansamblis un koris, kā arī dažādi interešu izglītības pulciņi. Brīvo laiku bērni un jaunieši var pavadīt Viesītes Jaunatnes iniciatīvu centrā. Tā telpās darbojas arī Viesītes Māmiņu klubs.[41] Novada amatnieki un rokdarbnieki pulcējas Viesītes Amatniecības centrā.

Muzejs "Sēlija"

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Muzejs "Sēlija"

2000. gadā dibināts Viesītes muzejs "Sēlija". Tā misija ir saglabāt un popularizēt Sēlijas kultūrvēsturiskā novada mantojumu. Muzeju veido trīs nodaļas — Mazā Bānīša parks un Paula Stradiņa skola pilsētā, kā arī Mārtiņa Buclera fotogrāfijas kabinets Saukas pagasta Lonē. Mazā Bānīša parka teritorijā atrodas arī Viesītes tūrisma informācijas punkts un Viesītes Amatniecības centrs. Muzejā tiek rīkotas izstādes, lekcijas, dažādi piemiņas pasākumi un tūrisma atrakcijas. Nozīmīgāko muzeja daļu veido ekspozīcija par Viesītes šaursliežu dzelzceļu, kas atrodas vēsturiskajās dzelzceļa depo ēkās, un Paula Stradiņa piemiņas ekspozīcija muzeja nodaļā Paula Stradiņa skola.

Muzejā darbojas brīvprātīgo apvienība "Mazā Bānīša draugu kopa", kas savās regulārajās tikšanās reizēs diskutē par dažādiem novadpētniecības jautājumiem un iesaistās muzeja darbā.

Veselība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz Otrajam pasaules karam Viesītes iedzīvotājiem medicīnisko palīdzību sniedza Dzelzceļa ambulance Vienības ielā 24. 1948. gadā Viesītes pagasta „Vecpēteros” nodibināja Viesītes lauku slimnīcu ar 15 vietām, 1949. gadā slimnīcu pārvietoja uz ēku Ezera ielā 4 Viesītē. 1950. gadā izveidoja Neretas rajona Viesītes slimnīcu, kuras ambulance atradās Raiņa (agrākajā Vienības) ielā 6. 1952. gadā slimnīcai ierādīja telpas Raiņa ielā 35, kurā bija terapeitiskās, dzemdību, bērnu gultas, bet 10 infekcijas gultas atstāja Ezera ielā 4. Vēlāk Viesītes slimnīca bija izvietota 3 ēkās: stacionārs Raiņa ielā 35, ambulance Raiņa ielā 39 un infekcijas nodaļa Ezera ielā 4. 1963. gadā izveidoja rentgena kabinetu, bet pēc slimnīcas ēkas pārbūves 1970. gadā izveidoja fizioprocedūru kabinetu. 1972. gadā sāka darboties ātrās palīdzības dienests ar diviem šoferiem un diviem feldšeriem. 1997. gadā Viesītes slimnīcu pārveidoja par Viesītes Veselības sociālo aprūpes centru.[42]

Reliģija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Viesītes Romas katoļu baznīca.

21. gadsimta otrajā desmitgadē pilsētas teritorijā darbojas trīs kristiešu draudzes: Viesītes Evaņģēliski luteriskā draudze, Viesītes baptistu draudze un Viesītes katoļu draudze. Pirms Otrā pasaules kara pilsētā pastāvēja arī Septītās dienas adventistu lūgšanu nams un sinagoga. Ebreju sinagoga sākotnēji iekārtota vienkāršā koka ēkā.[43] Īsi pirms Otrā pasaules kara uzcelta jauna ēka, ko karā vācieši uzspridzina. Atradusies vietā, kur vēlāk padomju laikā uzcelta Viesītes pirts Lapu ielā 5.[44] Kā rāda tautas skaitīšanas dati, 1925. gadā lielākā daļa miesta iedzīvotāju bija luterāņi:

Iedzīvotāju reliģiskais sastāvs 1925. gadā
gads iedzīvotāju skaits luterāņi katoļi pareizticīgie vecticībnieki mozus ticīgie citi
1925. 1124 843 80 32 16 152 1

Viesītes Baptistu draudze nodibināta 1919. gadā, sākotnēji ticīgajiem darbojoties Lielzalves draudzē. Savu darbību atjaunojusi 1995. gadā un 21. gadsimtā aktīvi iesaistās pilsētas sabiedriskajā dzīvē.[45] Savas baznīcas draudzei nav bijis, tāpēc dievkalpojumi allaž notikuši pielāgotās ēkās. 2012. gadā ugunsgrēkā pilnībā nodeg pēdējais no draudzes namiem Smilšu ielā 6.[46] Kopš tā laika dievkalpojumus notur Viesītes Kultūras pilī.

Viesītes Brīvības baznīca iesvētīta 1939. gadā. Ziedojumus baznīcas celšanai sāka vākt jau 1932. gadā, bet 1933. gadā piešķīra zemes gabalu Valeskalniņā. Līdz tās uzcelšanai luterticīgie iedzīvotāji piederējuši pie Sunākstes Evaņģēliski luteriskās draudzes, ar ko pilsētai ir ciešas vēsturiskas saites. Laikā, kad miestā savas baznīcas nav bijis, Sunākstes draudzes mācītāji dievkalpojumus noturējuši Eķengrāves pagastskolas telpās.

Svētā Franciska katoļu baznīca iesvētīta 2016. gadā. Tas ir vienīgais katoļu dievnams Jelgavas diecēzē, kas nosaukts par godu svētajam Asīzes Franciskam. Baznīcas ēkā ietilpst arī priestera dzīvoklis, svētdienas skolas un kora mēģinājumu telpas. Iecere par katoļu baznīcu Viesītē radās jau 20. gadsimta 20.-30. gados, bet to izjauca Otrais pasaules karš.[47] Draudze reģistrēta 1997. gadā. Līdz baznīcas uzcelšanai mises noturēja Viesītes Brīvības baznīcā.

Radiostacijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Viesītes neapkalpojamo radio un televīzijas stacijas uztverami 4 Latvijas radio kanāli ļoti labā kvalitātē, bet pārējie komercradio uztverami zemākā kvalitātē Jēkabpils frekvencēs.

Frekvence Nosaukums
91,1 MHz Latvijas Radio 4
94,7 MHz Radio Skonto
96,9 MHz Divu Krastu Radio
Frekvence Nosaukums
98,4 MHz European Hit Radio
101,2 MHz Radio SWH
Frekvence Nosaukums
102,2 MHz Latvijas Radio 3 — Klasika
104,7 MHz Latvijas Radio 2
Frekvence Nosaukums
107,0 MHz Radio 1
107,6 MHz Latvijas Radio 1

Ievērojami cilvēki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viesītē dzimuši

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viesītē dzīvojuši, strādājuši

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Gotfrīds Ansabergs (1871-1955) dzejnieks, revolucionārs, strādājis par rakstvedi Viesītē
  • Marta Staņa (1913—1972) — arhitekte, pedagoģe; strādājusi par skolotāju Viesītē
  • Zelmārs Cīrulis (1905—1972) — luterāņu mācītājs; Viesītes Brīvības baznīcas pirmais mācītājs
  • Anna Brodele (1910—1981) — rakstniece, dzejniece, dramaturģe
  • Irina Ozoliņa (1920—2016) — esejiste, gleznotāja, skolotāja; dzīvojusi un mācījusies Viesītē

Ievērojamas vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Viesītes novadā
  • Āžu krogs — celts ap 1840. gadu. Vecākā pilsētas ēka.
  • Biržu iela — vēsturiskā centra iela ar saglabātu bruģi
  • Mīlestības dabas taka — labiekārtota pastaigu taka dumbrājā ar aktīvās atpūtas elementiem, atpūtas vietu pie ezera.
  • Mazā Bānīša parks — muzeja nodaļa, kas ierīkota Viesītes šaursliežu dzelzceļa depo teritorijā.
  • Paula Stradiņa skola — muzeja nodaļa, veltīta Stradiņu dzimtai un ievērojamām Viesītes personībām.
  • Skulptūra „Āzis” — atgādina par pilsētas agrāko nosaukumu — Āžu miestu.
  • Valeskalniņš — vienīgais valsts nozīmes aizsargājamais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Viesītes novadā.
  • Viesītes aptieka — viena no vecākajām aptiekām Latvijā, dibināta 1884. gadā.
  • Viesītes Brīvības piemineklis — atklāts 1935. gadā, pieminot 1919. g. 14. oktobra kauju pie Valeskalniņa.
  • Viesītes Kultūras pils — lielākais lauku kultūras nams Latvijā. Izcils atmodas laika interjers.
  • Viesītes Brīvības baznīca — pēdējais Latvijā uzceltais luterāņu dievnams pirms Otrā pasaules kara.
  • Viesītes vēsturiskais centrs — saglabājusies 19. gadsimta beigu / 20. gadsimta sākuma mazpilsētas apbūve.

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Latvijas pilsētu vēsturiskie vāciskie, poliskie vai krieviskie nosaukumi[novecojusi saite]
  2. ↑ 2,0 2,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.
  3. ↑ 3,0 3,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  5. ↑ «Viesītes novads». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 2. martā. Skatīts: 2018. gada 10. martā.
  6. ↑ Viesīte kā Sēlijas sirds Jānis Stradiņš "Latvijas Vēstnesis" 18.09.1998., Nr. 271/272
  7. ↑ «"Jaunais vēstnesis" 2008. novembris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 4. aprīlī.
  8. ↑ «zudusilatvija.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 4. aprīlī.
  9. ↑ «Latvijas ainavu karte». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. septembrī. Skatīts: 2018. gada 14. martā.
  10. ↑ «Viesīte:letonika.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. decembrī. Skatīts: 2018. gada 14. martā.
  11. ↑ Maršruts Viesītes pilsētā
  12. ↑ «Viesītē atjaunota Mīlestības taka». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 14. martā.
  13. ↑ 13,0 13,1 «Viesītes novada attīstības programma 2014.-2020. gadam.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 5. decembrī. Skatīts: 2018. gada 14. martā.
  14. ↑ Rudovics, A. Rudovica, T. 1993. Latvijas fiziskā ģeogrāfija. Zvaigzne ABC.
  15. ↑ «Novērojumu stacijas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 12. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 14. martā.
  16. ↑ 16,0 16,1 Centrālās statistikas pārvaldes datubāze
  17. ↑ «Bērnu vecuma un dzimuma struktūra pašvaldībās (pagastu dalījumā))». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. novembrī. Skatīts: 2018. gada 30. novembrī.
  18. ↑ «Darbaspējas vecuma un dzimuma struktūra pašvaldībās (pagastu dalījumā)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 30. novembrī.
  19. ↑ Pastāvīgo iedzīvotāju vidējais vecums[novecojusi saite]
  20. ↑ «Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc valstiskās piederības». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 28. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 30. novembrī.
  21. ↑ «Ceturtā tautas skaitīšana Latvijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 14. novembrī. Skatīts: 2018. gada 14. martā.
  22. ↑ «Lursoft datu bāze». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 23. martā. Skatīts: 2019. gada 23. martā.
  23. ↑ «Viesītes novada biedrības». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 5. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 23. martā.
  24. ↑ «Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Viesītes novadā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 23. martā. Skatīts: 2019. gada 23. martā.
  25. ↑ http://www.viesite.lv/wp-content/uploads/2017/06/Parskats_par_Viesites_novada_AP_izstrades_gaitu.pdf Arhivēts 2019. gada 22. martā, Wayback Machine vietnē. Pārskats par Viesītes novada attīstības programmu 2014.-2020. gadam
  26. ↑ «Viesītes pagasta pamatskolas vēstures lappuses pārlapojot». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 13. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 13. aprīlī.
  27. ↑ Viesītes muzejā 'Sēlija' atklās jaunu ekspozīciju
  28. ↑ «Profesora Paula Stradiņa atcere». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 13. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 13. aprīlī.
  29. ↑ Laika soļos ieklausoties: Viesītes novads cauri gadsimtiem. Sast. Ābolniece L. Viesītes pilsētas ar lauku teritoriju dome, 2008 138. lpp.
  30. ↑ «Viesītes vidusskolas vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 18. augustā. Skatīts: 2019. gada 13. aprīlī.
  31. ↑ «Ebreju vēsture Viesītē». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 13. aprīlī.
  32. ↑ «Sāk strādāt Viesītes arodskola». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 19. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 13. aprīlī.
  33. ↑ Par Aizkraukles arodvidusskolas un Viesītes arodvidusskolas reorganizāciju[novecojusi saite]
  34. ↑ «Par Viesītes mūzikas un mākslas skolu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 13. martā. Skatīts: 2019. gada 13. aprīlī.
  35. ↑ Atklāj rekonstruēto stadionu Viesītē
  36. ↑ «Viesītes publiskā velosipēda apkopes stacijas atklāšana». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 5. decembrī. Skatīts: 2019. gada 22. martā.
  37. ↑ «Viesītes Kultūras pils». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. novembrī. Skatīts: 2019. gada 23. martā.
  38. ↑ «Sēlijas kongresi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 23. martā.
  39. ↑ https://www.vestnesis.lv/ta/id/49806[novecojusi saite] Viesīte kā Sēlijas sirds. Latvijas Vēstnesis. 18.09.1998., Nr. 271/272 (1332/1333)
  40. ↑ Laika soļos ieklausoties: Viesītes novads cauri gadsimtiem. Sast. Ābolniece L. Viesītes pilsētas ar lauku teritoriju dome, 2008 154.—155. lpp.
  41. ↑ «Māmiņu klubs nosvin savu otro dzimšanas dienu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 5. decembrī. Skatīts: 2019. gada 30. martā.
  42. ↑ Kas paliek atmiņās, tas dzīvs… VIESĪTES NOVADA VĒSTIS 2015. gada janvāris, Nr. 1 (139)
  43. ↑ «Ebreju vēsture Viesītē». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 30. novembrī.
  44. ↑ «Intervija ar Beinartu Meisu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. decembrī. Skatīts: 2019. gada 13. aprīlī.
  45. ↑ «Viesītes baptistu draudzes rīkotais labdarības pasākums «Skolas soma»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. decembrī. Skatīts: 2018. gada 30. novembrī.
  46. ↑ Viesītes Baptistu draudze[novecojusi saite]
  47. ↑ «Viesītes katoļiem tagad savs dievnams». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 28. decembrī. Skatīts: 2018. gada 30. novembrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Viesīte
Pilsētas
Pagasti
Valstspilsētas
Novadu pilsētas
Novadu centri
Bijušie novadu centri
Norādīta vieta, kur atrodas novada administrācija; 1 novada dome atrodas ārpus novada teritorijas.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Viesīte&oldid=4170724"