Piltene

Piltene
Piltene;
	Novada pilsēta
	Piltenes pilsdrupas un baznīca
; Karogs	; Ģerbonis
	Piltene
	Koordinātas: 57°13′31″N 21°40′33″E / 57.22528°N 21.67583°EKoordinātas: 57°13′31″N 21°40′33″E / 57.22528°N 21.67583°E
Valsts	Latvija
Novads	Ventspils novads
Pilsētas tiesības	kopš 1557. gada
Vēsturiskie; nosaukumi	vācu: Pilten; poļu: Piltyń
Platība
• Kopējā	5,5 km2
• sauszeme	5,4 km2
• ūdens	0,1 km2
Augstums	5 m
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	821
• blīvums	152,0 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-3620
	Piltene Vikikrātuvē

Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā. Slavena ar to, ka savā laikā ir bijusi Kurzemes bīskapijas galvenā pilsēta un tās pēdējā bīskapa un vienīgā Livonijas karaļa Magnusa pēdējā rezidence 16. gadsimtā.

Vēsture

Pirms 13. gadsimta, vēl pirms Ventspils dibināšanas, Piltene veidojās kā Ventas lejteces galvenā tirdzniecības vieta, drošā attālumā no Baltijas jūras sirotāju (vikingu) tieša uzbrukuma draudiem. Līdzīgā veidā veidojās senās upju ostas Daugmalē, Jelgavā, Grobiņā un Turaidā. Iespējams arī, ka vecā kuršu osta atradusies pie Lagzdīnes pilskalna. Ap 1220. gadu, pēc nepierādītām hipotēzēm un tautas teikām, Dānijas karalis Valdemārs II (1170–1241) licis Piltenē uzbūvēt pili. Ir zināms, ka šajā laikā dāņu karaspēks karaļa Valdemāra II vadībā iekaroja Tallinu (1219), bet Zobenbrāļu ordenis iekaroja Sāmsalu (1227). 1230. gadā kuršu ķēniņa Lamekina līgumā ar Romas pāvesta sūtni Alnas Balduīnu latīņu valodā pieminēta kiligunda Langis, kas atbilst mūsdienu Landzei, atrodas pāris km attālumā no Piltenes. 1309. gadā pirmo reizi tika pieminēta Kurzemes bīskapa Burharda (Burchard) (1300-1311) Piltenes pils, kurā atradusies bīskapa kanceleja un soģa (Stiftsvogt) sēdeklis. 1330. gadā lietuviešu karaspēks aplencis pili, bet nespēja to ieņemt. Ap pili bijis miestiņš (suburbium). 1350. gadā Pilteni piemeklēja mēra epidēmija.

Pēdējā Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Magnusa ģerbonis

1557. gadā Piltenei piešķīra Rīgas pilsētas tiesības un tiesas varu pēc Aizputes, Kuldīgas un Ventspils namnieku parauga. 1559. gadā Dānijas karalis Frederiks II no Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Jāņa IV Minhauzena nopirka viņa tiesības uz Sāmsalu, bet pēc tam 1560. gada maijā no koadjutora Ulriha Bēra, kuram saskaņā ar kanoniskajām tiesībām pēc bīskapa nāves vai atteikšanās būtu jākļūst par jauno Kurzemes bīskapu, atpirka arī Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. 1578. gadā pēc zaudētās cīņas par Livonijas karalistes izveidi Krievijas cara Ivana IV vasaļatkarībā, Magnuss apmetās Piltenē kā pēdējais luterticīgais Kurzemes bīskaps. 1579. gadā Magnuss padevās Polijas virskundzībai. 1583. gadā bīskaps Magnuss, neatstādams mantiniekus, mira Piltenē. Līdz ar to Kurzemes bīskapijas pastāvēšanu uzskata par izbeigušos. 1585. gadā pēc tā sauktā "Piltenes mantojuma kara" (Kronborgas miera līgums) Dānija pilnībā atteicās no bijušās Kurzemes bīskapijas teritorijas par labu Polijai-Lietuvai.

1617. gadā Kurzemes bīskapija tika pārvērsta par autonomu Piltenes apgabalu Polijas-Lietuvas pakļautībā. Visa administratīvā vara pārgāja Aizputei. 1585. gadā pils inventarizācijas akti uzrāda tās izpostīto stāvokli. 1621. gadā tika pieminēts, ka pils ir pa pusei sagruvusi, savukārt ap 1750. gadu sagāzās pēdējā pils apdzīvojamā daļa.^[4]

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1797	335	—
1840	1 100	+228.4%
1863	1 326	+20.5%
1881	1 380	+4.1%
1897	1 509	+9.3%
1914	1 400	−7.2%
1920	912	−34.9%
1925	919	+0.8%
1930	788	−14.3%
1935	737	−6.5%

Gads	Iedz.	±%
1941	697	−5.4%
1959	779	+11.8%
1970	758	−2.7%
1979	1 015	+33.9%
1989	1 193	+17.5%
2000	1 210	+1.4%
2010	1 055	−12.8%
2011	1 053	−0.2%
2012	1 026	−2.6%
2013	1 020	−0.6%

Gads	Iedz.	±%
2014	998	−2.2%
2015	973	−2.5%
2016	964	−0.9%
2017	940	−2.5%
2018	904	−3.8%
2019	905	+0.1%
2020	914	+1.0%
2021	913	−0.1%
2022	895	−2.0%
2023	845	−5.6%

Skatīt arī

Piltenes kopskats ar pilsdrupām un baznīcu (pēc 1750. gada)

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
↑ ^2,0 ^2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
↑ Piltene (Pilten) Arhivēts 2007. gada 28. septembrī, Wayback Machine vietnē., tournet.lv

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Piltene.

Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-b538d5a28804099b8c9c2bd0d403975e6ee2e82a-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.

[wikidata-d63fe4f9b7d344c580a498a73197df380eb506ae-2] 2,0 ^2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.

[iedz_skaits-3] «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.

[4] Piltene (Pilten) Arhivēts 2007. gada 28. septembrī, Wayback Machine vietnē., tournet.lv

[1]

[2]

[4]