Virdžīnija Vulfa

Virdžīnija Vulfa Virginia Woolf Personīgā informācija Dzimusi 1882. gada 25. janvārī Londona, Anglija,  Apvienotā Karaliste Mirusi 1941. gada 28. martā (59 gadi) Ūzas upe pie Lūisas, Austrumsaseksa,  Apvienotā Karaliste

Literārā darbība Nodarbošanās rakstniece, esejiste, kritiķe Valoda angļu valoda Rakstīšanas laiks 20. gadsimts Literatūras virzieni modernisms Slavenākie darbi romāns "Deloveja kundze" (Mrs Dalloway 1925), romāns "Orlando" (Orlando: A Biography, 1928), eseja "Sava istaba" (A Room of One's Own, 1929) Augstskola Kingskoledža Ietekmējusies no Viljams Šekspīrs, Džordžs Eliots, Ļevs Tolstojs, Marsels Prusts, Antons Čehovs, Emilija Brontē, Daniels Defo, Džeimss Džoiss, Eduards Morgans Forsters Ietekmējusi Mārgareta Etvuda, Maikls Keningems, Gabriels Garsija Markess, Tonija Morisone Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Virdžīnija Vulfa (angļu: Virginia Woolf; dzimusi Stīvensa, 1882. gada 25. janvārī, mirusi 1941. gada 28. martā) bija angļu rakstniece, nozīmīga 20. gadsimta modernisma autore. T. s. Blūmsberijas grupas intelektuāļu redzama pārstāve.

Viņas pazīstamākie darbi ir romāni "Deloveja kundze" (Mrs. Dalloway, 1925), "Orlando" (1928), "Uz bāku" (To the Lighthouse, 1927), eseja "Sava istaba" (A Room of One's Own, 1929); visi šie darbi publicēti arī latviešu valodā.

Virdžīnija Vulfa ir viena no apziņas plūsmas tehnikas ieviesējām.

Virdžīnija Vulfa piedzima kā Adelaina Virdžīnija Stīvensa Londonā 1882. gadā. Viņas tēvs, sers Leslijs Stīvenss, bija pazīstams autors, kritiķis un alpīnists.^[1] Viņas māte, Džūlija Prinsepa Stīvensa (dzimusi Džeksone, 1846—1895), piedzima Indijā un vēlāk pārvācās uz Angliju, kur strādāja par modeli gleznotājiem. Jauno Virdžīniju izglītoja vecāki. Tā kā abi bija iepriekš precējušies un kļuvuši par atraitņiem, ģimenes mājā bieži uzturējās bērni no viņu iepriekšējām laulībām.

Liela ietekme uz Vulfas bērnības attīstību bija viņas tēva sakariem ar literatūras augstākajām aprindām, kas nodrošināja ģimenes mājā milzīgu bibliotēku, no kuras Virdžīnija un viņas māsa Vanesa tika skolotas angļu klasiskajā literatūrā. Savukārt viņu brāļi ieguva formālu izglītību.

Mātes pēkšņā nāve 1895. gadā, kad Virdžīnijai bija 13 gadu, un drīzā pusmāsas Stellas nāve pēc 2 gadiem noveda pie pirmā no vairākiem meitenes nervu sabrukumiem. Tēva nāve 1904. gadā izraisīja vislielāko sabrukumu, un neilgi pēc tam viņa tika ievietota psihiatriskajā slimnīcā.

Vairāki modernie eksperti (ieskaitot viņas māsas dēlu, biogrāfu Kventinu Bellu) Vulfas biežajās depresijās un sabrukuma periodos vaino meitenes brāļu nodarītos seksuālos pāridarījumus, ko viņa un māsa Vanesa pārcieta bērnībā.

Visu mūžu Vulfu nomocīja krasas garastāvokļa maiņas. Lai gan šī nestabilitāte ļoti ietekmēja viņas uzvedību un sociālo dzīvi, viņas literārās iemaņas no tās necieta. Pēc nāves Virdžīnijai diagnosticēja maniakālo depresiju, slimību, kas paspilgtināja viņas darbus, attiecības un dzīvi un beigu beigās noveda pie pašnāvības.

Pabeigusi strādāt pie manuskripta pēc nāves publicētajam romānam “Starp cēlieniem” (Between The Acts), Virdžīnija atkal sasirga ar depresiju. Otrā pasaules kara sākums, viņas Londonas mājas izpostīšana bombardēšanas rezultātā un nelabvēlīgās atsauksmes par izdoto viņas nelaiķa drauga Rodžera Fraja biogrāfiju pasliktināja viņas stāvokli līdz stadijai, kad viņa vairs nespēja rakstīt.

1941. gada 28. martā Vulfa izdarīja pašnāvību. Viņa piepildīja sava mēteļa kabatas ar akmeņiem un iesoļoja Ūzas upē un noslīcinājās. Viņas mirstīgās atliekas atrada pēc nepilna mēneša, 18. aprīlī, un tās tika apglabātas rakstnieces mājas dārzā.

Latviešu literārajos izdevumos Virdžīnijas Vulfas vārds (30. gados tiek lietota arī forma Vērdžinija Vulfa) parādās ap 1930. gadu, kad tas tiek minēts angļu jaunākās literatūras apskatos. 1934. gadā žurnālā “Daugava” publicēts raksts par viņas prozu, kā arī fragments no romāna "Uz bāku", turpmākos gados parādās arī raksti vai informatīvi ziņojumi par viņas jaunākajiem darbiem — romāniem “Flešs”, “Gadi” un eseju “Trīs ginejas”. Tomēr atsevišķu grāmatu tulkojumi parādās tikai 20. gadsimta 90. gados, kad latviski iznāk “Deloveja kundze”, vēlāk arī “Sava istaba”, “Orlando”, “Uz bāku” un “Esības mirkļi”.

• The Voyage Out (1915) (tulk. Ceļojums ārup) ^[2]
• Night and Day (1919)
• Jacob's Room (1922)
• Mrs Dalloway (1925) (tulk. Deloveja kundze) ^[3]
• To the Lighthouse (1927) (tulk. Uz bāku) ^[4]
• Orlando (1928)
• The Waves (1931)
• The Years (1937)
• Between the Acts (1941)

• Monday or Tuesday (1921)
• The New Dress (1924)
• A Haunted House and Other Short Stories (1944)
• Mrs. Dalloway's Party (1973)
• The Complete Shorter Fiction (1985)

• Modern Fiction (1919)
• The Common Reader (1925)
• A Room of One's Own (1929) (tulk. Sava Istaba) ^[5]
• On Being Ill (1930)
• The London Scene (1931)
• The Common Reader: Second Series (1932)
• Three Guineas (1938)
• The Death of the Moth and Other Essays (1942)
• The Moment and Other Essays (1947)
• The Captain's Death Bed And Other Essays (1950)
• Granite and Rainbow (1958)
• Books and Portraits (1978)
• Women And Writing (1979)
• Eseju Krājumi (četros sējumos)
  • Esības Mirkļi ^[2]

• Virdžīnijas Vulfas stāsts "Spokainā māja" (latviski) Arhivēts 2008. gada 20. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
• Virdžīnijas Vulfas romāna "Deloveja kundze" fragments(latviski) Arhivēts 2008. gada 20. aprīlī, Wayback Machine vietnē.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Virdžīnija Vulfa.