Vormsi

Vormsi
Saksbijas bāka un pludmale
Vormsi
Ģeogrāfija
Izvietojums	Baltijas jūra
Koordinātas	59°00′0″N 23°13′0″E / 59.00000°N 23.21667°E / 59.00000; 23.21667Koordinātas: 59°00′0″N 23°13′0″E / 59.00000°N 23.21667°E / 59.00000; 23.21667
Arhipelāgs	Monzunda arhipelāgs
Platība	93 km²
Garums	16 km
Platums	10 km
Krasta līnija	109 km
Augstākais kalns	13 m
Administrācija
Igaunija
Apriņķis	Lēnes apriņķis
Lielākais ciems	Hullo
Demogrāfija
Iedzīvotāji	415
Blīvums	4,5/km²
Pamatiedzīvotāji	igauņi, zviedri
Vormsi Vikikrātuvē

Vormsi (igauņu: Vormsi, no zviedru valodas Ormsö — ‘Čūsku sala’) ir sala Baltijas jūrā, ceturtā lielākā Igaunijai piederošā sala. Tā atrodas starp Hījumā un Igaunijas kontinentālo daļu — Noarotsi pussalu, ietilpst Lēnes apriņķī kā atsevišķs Vormsi pagasts kopā ar dažām mazām saliņām. No Noarotsi pussalas atdala 3 km platais Vozi šaurums, no Hījumā — 12 km platais Hari šaurums. Vasarās divreiz dienā no Svibijas kursē prāmis uz 10 km attālo Rohukilu, ziemās iespējama kustība pa ledu.

Salu klāj meži, mežainas pļavas, kadiķu pļavas, te daudz lielu laukakmeņu. Daudz čūsku, kas devušas salas nosaukumu.

Sala kopš ledus laikmeta turpina celties — pašlaik par 3 mm gadā. Domā, ka sala izcēlusies no Baltijas jūras apmēram pirms 3800 gadiem.^[1] Salas dienvidu daļā, ietverot garo, no grants sastāvošo Rumpo pussalu, izveidots dabas liegums, kas aizsargā galvenokārt gājputnus.

Pirmoreiz dokumentos sala minēta 1391. gadā.^[1] Lielāko vēsturiskā laika daļu Vormsi salu apdzīvoja galvenokārt Igaunijas zviedri (igauniski — rannarootslased — ‘krasta zviedri’).

1873.-1887. gadā salā darbojās misionārs Esterblūms, kurš organizēja pastāvīgas skolas, lūgšanu namus un atturības biedrību, kā arī ievērojami ietekmēja vietējo kultūru.^[1]

1934. gadā salā bija 2393 zviedri un 122 igauņi, pēc Igaunijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā 1940. gadā uz to izsūtīja zviedrus no Osmusāres un citām vietām, salā 1941. gadā dzīvoja ap 3000 zviedru. No salas izveda kartupeļus, ābolus un sālītu jēra gaļu, notika aktīva zveja.^[1] Taču kara laikā lielākā daļa Vormsi iedzīvotāju, tāpat kā pārējie Igaunijas zviedri, evakuējās uz Zviedriju, ar zvejas laivām tumsā atstājot salu.

1980. gadā Olevs Neulands par Vormsi salu uzņēma dokumentālo filmu Pagaidu cilvēki.^[2] Filma netika plaši izrādīta cenzūras aizlieguma dēļ.^[3]

1990. gadā zviedru emigrantu pēcteču grupa ar nofraktētu laivu negaidīti ieradās apskatīt salu, radot samulsumu padomju robežsargos.^[3]

• Vienu gadu par Vormsi pagasta vecāko strādājusi latviete Daina Jiristo.^[3]
• Blaumanis savā novelē "Nāves ēnā" sabiezinātās krāsās esot attēlojis reālu notikumu Vormsi salā.^[3]

Pašlaik salā dzīvo ap 400 cilvēku, gandrīz puse no tiem tikai vasarās. Mūsdienās joprojām saglabājušies zviedru dotie ciemu nosaukumi: Saksbija (Saxby), Svibija (Sviby — salas galvenā osta), Sēderbija (Söderby) un citi. Zilbe "by" vietvārdu beigās zviedriski nozīmē "pilsētiņa". Salā cenšas atjaunot dažas zviedriskās tradīcijas, kā tautastērpus. Ik gadus uz salas baznīcas "aizbildņa", svētā Ūlofa dienu 29. jūlijā un pirms tās tiek organizēti vietējie pasākumi.^[3]

Lielākā daļa salas pieder Zviedrijas pilsoņiem. Savukārt ienākumu nodokļa lielākā daļa nāk no salā pierakstītajiem turīgajiem vasarniekiem. Pateicoties tam, salas pašvaldība ir salīdzinoši turīga.^[3]

Rūpniecības salā nav. Pastāvējušas idejas pārvērst salu par vēja turbīnu parku, taču tās netika realizētas.

• Hullo Svētā Ūlofa baznīca (1632, pirmā baznīca celta jau 1219. gadā) un kapsēta ar aptuveni 300 akmens apļa krustiem. Baznīcai nav torņa.
• Saksbijas bāka (1864)
• Saksbijas stāvkrasts

• 
  Ganības Rēlbijā
• 
  Vējdzirnavas Rēlbijā
• 
  Lauku māja
• 
  Svibijas ostā
• 
  Vormsi tautastērps

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vormsi.
• www.vormsi.ee — pašvaldības mājaslapa (igauniski)
• Hullo baznīcas mājaslapa (zviedriski)