Romāns

Šis raksts ir par daiļliteratūras veidu. Par citām jēdziena romāns nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Romāns ir visplašākais prozas darbs vai sacerējums, kurā parasti raksturīgi izvērsta tēlu sistēma, atklāta atsevišķa cilvēka un sabiedrības attieksme ilgākā laika posmā, daudzpusīgi atsedzot galvenā varoņa dzīvi, personību, izaugsmi, domu un jūtu pasauli.^[1] Sarežģīta kompozīcija, plašs, detalizēts vēstījums par tēloto laiku, galveno varoņu dzīvi un viņu attiecībām ar sava laikmeta sabiedrību.^[2] Izdomātu personu un notikumu tēlojums vispārinātā pasaules un cilvēcisko attieksmju skatījumā.

Romāni ir stipri apjomīgāki literārie darbi nekā noveles vai stāsti. Tā ir visplašākā prozas forma, kurā daudzpusīgi atspoguļojas indivīda un sabiedrības attiecības, atsevišķa cilvēka dzīve un laikmets. Romānu mērķis ir radīt lasītājiem estētisku baudījumu. Romāna notikumus un tēlus vieno galvenais varonis.

Romāni kā literāru darbu forma radās salīdzinoši vēlu. Tie savu slavas gājienu sāka 17. gadsimta sākumā, kad ļoti populārs kļuva Migela de Servantesa darbs "Dons Kihots", lai gan jau pirms tam tika uzrakstīti vairāki ievērojami romāni, piemēram, Džovanni Bokačo "Dekamerons". Viduslaikos populāri bija bruņinieku romāni, piemēram, stāsti par karali Arturu un viņa bruņiniekiem. Austrumāzijā populārs darbs bija 11. gadsimtā tapušais Murasaki Sikibu romāns "Leģenda par Gendži".

Romāni ir apjomīgāki literārie darbi nekā vairums citu daiļliteratūras darbu. Romāns ir vēstījums daudzu lappušu, parasti grāmatas, apjomā. Romānu raksturo personu attieksmju un notikumu izvērsts tēlojums. Romāns balstās uz noteiktu posmu personu, tautas vai cilvēces dzīvē un vēsturē. Tas balstās nevis uz vienu notikumu (kā novele) vai dažiem notikumiem (kā stāsts), bet gan uz daudzām epizodēm un ainām. Romānā tēli nav viennozīmīgi, tie atklājas attiecībās. Romānā plaši parādīts laiks, vide, apstākļi, kuros darbojas varoņi. Romānā rakstnieka pozīcija atklājas notikumos un situācijās.

Pasaulē regulāri tiek veidoti dažādi grāmatu topi. Viens no šādiem topiem ir amerikāņu literatūras kritiķa un Ņujorkas Universitātes doktora Daniela Bērta (Daniel Burt) 2007. gadā izdotais saraksts The Novel 100: A Ranking of the Greatest Novels of All Time. Pēc šī saraksta desmit labākie romāni ir šādi:^[3]

Latviešu valodā pirmie nozīmīgie romāni tapa 19. gadsimta otrajā pusē — tie bija brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laiki", Māteru Jura "Sadzīves viļņi" (1879), vēlāk arī Andrieva Niedras "Līduma dūmos" un Augusta Deglava "Rīga". Pirmā pasaules kara periods atspoguļots Aleksandra Grīna romānā "Dvēseļu putenis".

1920.—1930. gados romānus rakstīja Pāvils Rozītis, Kārlis Zariņš un citi, ražīgi šajā žanrā darbojās Andrejs Upīts. 1930. gados par populāru romānu autoru kļuva Vilis Lācis.

Padomju laikā romānus publicēja gan Andrejs Upīts, Vilis Lācis, Anna Sakse, gan Ilze Indrāne, Zigmunds Skujiņš, Dagnija Zigmonte, Regīna Ezera, Alberts Bels, Marģeris Zariņš, Visvaldis Lāms un daudzi citi rakstnieki.

Pēc neatkarības atgūšanas notika žurnāla "Karogs" un Raimonda Gerkena rīkotie romānu konkursi, vēlāk izveidota arī "Latvijas Avīzes" sērija "Lata romāns" (pašreizējais sērijas nosaukums - "Vakara romāns"). Mūsdienu latviešu literatūrā romānus raksta Gundega Repše, Nora Ikstena, Dace Rukšāne, Jānis Lejiņš, Aivars Kļavis, Inga Ābele, Jānis Einfelds, Inga Žolude, Margarita Perveņecka, Ilze Jansone un citi autori, pēdējos gados populāri ir fantāzijas romāni, kurus sacer gados jauni cilvēki (Laura Dreiže un citi). 2013. gadā pirmos romānus publicēja Jānis Joņevs un Gundars Ignats.

Pamatraksts: Mēs. Latvija, XX gadsimts

No 2014. gada līdz 2018. gadam apgāds "Dienas grāmata" pēc rakstnieces Gundegas Repšes iniciatīvas izdeva vēstures romānu sēriju "Mēs. Latvija, XX gadsimts", kurā publicēti 13 latviešu autoru romāni: O. Zebra "Gaiļu kalna ēnā" (2014), G. Bereļa "Vārdiem nebija vietas" (2015), P. Bankovska "18" (2014), I. Gailes "Stikli" (2016), G. Repšes "Bogene" (2016), M. Bērziņa "Svina garša" (2015), I. Ābeles "Duna" (2017), A. Akmentiņa "Skolotāji" (2018), N. Ikstenas "Mātes piens" (2015), A. Manfeldes "Virsnieku sievas" (2017), K. Ulbergas "Tur" (2017), L. Kotas "Istaba" (2016) un A. Jundzes "Sarkanais dzīvsudrabs" (2017).

2018. gada 14. decembrī G. Repše sadarbībā ar apgādu "Dienas grāmata" izsludināja prozas un literatūrzinātnes mijiedarbes projektu – 24 grāmatu ciklu "Es esmu...", kurā nākamo piecu gadu laikā iecerēts sarakstīt un izdot 12 rakstnieku un 12 literatūrzinātnieku grāmatas par nozīmīgiem latviešu pagātnes rakstniekiem.^[4]

Romāni

• 2020, maijs - Andris Zeibots, "Krauklis" (par Jāni Ziemeļnieku)
• 2020, oktobris - Inga Gaile, "Rakstītāja" (par Ivandi Kaiju)
• 2020, decembris - Laima Kota, "Cilvēks ar zilo putnu" (par Anšlavu Eglīti)
• 2021, janvāris - Andris Akmentiņš, "Meklējot Ezeriņu" (par Jāni Ezeriņu)
• 2021, maijs - Ilze Jansone, "Laika rēķins" (par Ilzi Šķipsnu)
• 2021, jūlijs - Māris Bērziņš, "Nākotnes kalējs" (par Vili Lāci)
• 2021, oktobris - Inga Žolude, "Vendenes lotospuķe" (par Jāni Poruku)
• 2022, marts - Osvalds Zebris, "Mežakaija" (par Gunāru Janovski)
• 2022, jūlijs - Arno Jundze, "Es nemiršu nekad" (par Eduardu Veidenbaumu)
• 2023, jūnijs - Svens Kuzmins, "Skaistums un nemiers" (par Kārli Skalbi)

Monogrāfijas

• 2021, novembris - Jānis Zālītis, "Kam puķe zied..." (par Jāni Ziemeļnieku)
• 2022, aprīlis - Arnis Koroševskis, "Lielais noliedzējs" (par Andreju Upīti)
• 2022, oktobris - Ieva Struka, "Par skaisto un aplamo dzīvi" (par Anšlavu Eglīti)
• 2023, janvāris - Viesturs Vecgrāvis, "Pie augstā loga" (par Jāni Poruku)
• 2023, septembris - Inguna Daukste-Silasproģe, "Balsis pār jūru" (par Gunaru Janovski)

• «The Novel» (angliski). Brooklyn College.

Šis ar literatūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l