Sanktpēterburga

Sanktpēterburga
Sanktpēterburga; Санкт-Петербург
; Karogs	; Ģerbonis
	Sanktpēterburga
	Koordinātas: 59°57′N 30°19′E / 59.950°N 30.317°EKoordinātas: 59°57′N 30°19′E / 59.950°N 30.317°E
Valsts	Krievija
Federācijas subjekts	Federālas nozīmes pilsēta
Federālais apgabals	Ziemeļrietumu federālais apgabals
Dibināta	1703. gadā
Citi; nosaukumi	Petrograda (Петроград; 1914—1924); Ļeņingrada (Ленинград; 1924—1991); Peterburi (igauņu); Pietari (somu); Pēterpils (latviešu);
Platība
• Kopējā	1 439 km2
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	5 597 763
• blīvums	3 369,5/km²
Laika josla	MSD (UTC+4)
	Sanktpēterburga Vikikrātuvē

Sanktpēterburga (krievu: Санкт-Петербург) ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī. Federālā apgabala un Ļeņingradas apgabala centrs. Otra lielākā (aiz Maskavas) Krievijas pilsēta. Liels rūpniecības, kultūras un tūrisma centrs.

No 1712. gada Sanktpēterburga bija Krievijas caristes, no 1721. gada līdz 1918. gadam Krievijas Impērijas galvaspilsēta. Šajā laikā latviski biežāk tika saukta par Pēterpili. No 1914. līdz 1924. gadam pilsētas nosaukums bija Petrograda (Петрогра́д), no 1924. līdz 1991. gadam — Ļeņingrada (Ленингра́д). No 1721. gada līdz pat Oktobra revolūcijai bija Krievijas Impērijas politiskais un kultūras centrs un cara galma rezidences vieta. Sanktpēterburgas politiskā ietekme atkal palielinājās pēc Vladimira Putina ievēlēšanas par Krievijas Federācijas prezidentu.

Vēsture

Nīenas pilsēta ar cietoksni 17. gadsimtā (modelis)

Krievijas cars Pēteris I, kas Lielā Ziemeļu kara rezultātā ieguva Krievijai pieeju pie Baltijas jūras, 1703. gadā pavēlēja pārdēvēt Nīenas pilsētu zviedriem atņemtajās Ingrijas teritorijās Svētā Pētera vārdā. Jau 1712. gadā Sanktpēterburga kļuva par Krievijas caristes galvaspilsētu. Pēteris I ataicināja Eiropas arhitektus un inženierus, kas piedalījās jaunās galvaspilsētas celtniecībā.

1825. gadā Senāta laukumā notika Dekabristu sacelšanās. 1881. gadā Sanktpēterburgā atentātā tika nogalināts Krievijas imperators Aleksandrs II. 1905. gada revolūcijas notikumi sākās Sanktpēterburgā, kad 9. janvārī tika apšauta strādnieku demonstrācija (Asiņainā svētdiena).

Sākoties Pirmajam pasaules karam, lai izvairītos no vecā vāciskā nosaukuma, pilsētu pārdēvēja par Petrogradu. Kad, sākoties 1917. gada Februāra revolūcijai, imperators Nikolajs II Pleskavā atsacījās no troņa, Ziemas pils Petrogradā kļuva par Krievijas Pagaidu valdības rezidenci, kuru 1917. gada 25. oktobrī gāza Ļeņinam lojālie spēki, kas bija Krievijas pilsoņu kara sākums.

1918. gada 5. martā, pamatojoties uz to, ka balto spēki ir tuvu Sanktpēterburgai, Padomju Krievijas galvaspilsētu pārcēla uz Maskavu. 1924. gada 24. janvārī par godu Ļeņinam pilsētu pārdēvēja par Ļeņingradu. 1934. gada 1. decembrī Ļeņingradā notika boļševiku darbinieka Kirova slepkavība, kas bija signāls Staļina terora sākšanai. Otrā pasaules kara laikā pilsēta no 1941. gada 8. septembra līdz 1944. gada 18. janvārim bija blokādē. Pilsētā valdīja bads; pēc dažādām aplēsēm no bada mira 0,5 līdz 1,5 miljoniem pilsētas iedzīvotāju.

1991. gadā Ļeņingradas iedzīvotāji referendumā nolēma, ka pilsētai jāatgūst vēsturiskais nosaukums.

Ievērojamākās vietas

Sanktpēterburga tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Krievijas pilsētām. Pilsētai savdabību piešķir daudzie kanāli, tilti un tiltiņi. Poētiski dēvēta par Ziemeļu Palmiru, Sanktpēterburga tiek uzskatīta par Krievijas viseiropiskāko pilsētu gan arhitektūras, gan iedzīvotāju mentalitātes dēļ. Pilsētas centrs ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Pils laukums ar Ziemas pili — bijusī Krievijas Impērijas valdnieku ziemas rezidence, tagad lielākais Krievijas mākslas muzejs — Ermitāža
Pētera Pāvila cietoksnis — Krievijas imperatoru kapa vietas
Pētera I piemineklis (Vara jātnieks) — Sanktpēterburgas simbols
Marijas teātris
Ņevas prospekts — centrālā iela
Īzaka katedrāle
Paceļamie tilti pār Ņevu
Pēterburgas pilis
Pēterburgas metro

Ziemas pils (tagad mākslas muzejs Ermitāža)

Pils laukums ar Aleksandra kolonu
Kristus Augšāmcelšanās baznīca
Kronštates Sv. Nikolaja katedrāle
Sv. Mihaila pils
Pēterhofas pils

Sports


Sanktpēterburgas Ledus pils (pa kreisi) un Sanktpēterburgas stadions

Sanktpēterburgā norisinājās 2000. gada Pasaules čempionāts hokejā, kura vajadzībām tika uzbūvēta Sanktpēterburgas Ledus pils. Tagad tajā savas mājas spēles aizvada Kontinentālās hokeja līgas klubs Sanktpēterburgas SKA. "Юбилейный" sporta pils noticis 2016. gada Pasaules čempionāts hokejā spēles.

Sanktpēterburgas stadions noticis 2017. gada FIFA Konfederāciju kauss un 2018. gada FIFA Pasaules kausa spēles. Stadionā savas mājas spēles aizvada Krievijas futbola Premjerlīgas Sanktpēterburgas "Zenit".

Cilvēki

Krievijas Impērijas ķeizari un augstmaņi — Pēteris II (Пётр II, 1715–1730), Ivans VI (Иван VI, 1740–1764), Pāvils I (Павел I, 1754–1801), Aleksandrs I (Александр I, 1777–1825), Aleksandrs III (Александр III, 1845 - 1894), Felikss Jusupovs (Юсупов, 1887–1967), Olga Aleksandrovna (Ольга Александровна, 1882–1960), Pavle Karadžordževičs (Карађорђевић, 1893–1976),
karavadoņi - Mihails Kutuzovs (Кутузов, 1745–1813), Mihails Skobeļevs (Скобелев, 1843–1882)
mākslinieki - Džordžs Balančins (George Balanchine, 1904–1983), Aleksandrs Benuā (Бенуа, 1870-1960), Ivans Biļibins (Билибин, 1876–1942), Kārlis Brilovs (Брюллов, 1799-1852), Kārlis Faberžē (Фаберже, 1846–1920), Saša Gitrī (Sacha Guitry, 1885-1957), Anna Pavlova (Павлова, 1881–1931), Vasilijs Poļenovs (Поленов, 1844–1927), Nikolajs Rērihs (Рёрих, 1874–1947), Aleksandrs Rodčenko (Родченко, 1891–1956), Gaļina Ulanova (Уланова, 1910–1998)
mūziķi — Aleksandrs Borodins (Бородин, 1833–1887), Aleksandrs Glazunovs (Глазунов, 1865-1936), Dmitrijs Kabaļevskis (Кабалевский, 1904—1987), Dmitrijs Šostakovičs (Шостакович, 1906-1975), Georgs Otss (Ots, 1920-1975), Viktors Cojs (Цой, 1962-1990)
politiķi un sabiedriski darbinieki - Sergejs Ivanovs (Иванов, 1953), Nikolajs Ježovs (Ежов, 1895-1940), Kirils I (Кирилл, 1946), Aleksandrs Kolčaks (Колчак, 1874-1920), Aleksandra Kolontaja (Коллонтай, 1872-1952), Aleksejs Kosigins (Косыгин, 1904-1980), Nadežda Krupska (Крупская, 1869-1939), Vladimirs Putins (Путин, 1952),
rakstnieki un dzejnieki — Aleksandrs Bloks (Блок, 1880–1921), Josifs Brodskis (Бродский, 1940—1996), Kornejs Čukovskis (Чуковский, 1882-1969), Dmitrijs Merežkovskis (Мережковский, 1866-1941), Vladimirs Nabokovs (Набоков, 1899-1977), Lū Salome (Lou Salomé, 1861-1937), Viktors Šklovskis (Шкловский, 1893-1984), Konstantīns Simonovs (Симонов, 1915-1979), Edīte Sēdergrāna (Södergran, 1892-1923), Aleksejs Tolstojs (Толстой, 1817-1875)
zinātnieki un izgudrotāji — Georgs Kantors (Cantor, 1845-1918), Aleksandrs Frīdmans (Фридман, 1888-1925), Iļja Franks (1908-1990), Ļevs Gumiļevs (Гумилёв, 1912-1992), Leonīds Kantorovičs (Канторович, 1912-1986), Vladimirs Kepens (Köppen, 1846-1940), Jurijs Lotmans (Lotman, 1922-1993), Georgijs Ostrogorskis (Острогорски, 1902-1976), Grigorijs Pereļmans (Перельман, 1966), Vladimirs Props (Пропп, 1895-1970), Aina Renda (Ayn Rand, 1905-1982), Ļevs Termens (Термен, 1896-1993), Vladimirs Vernadskis (Вернадский, 1863-1945), Dmitrijs Ļihačovs (Лихачёв, 1906-1999).

Sanktpēterburgā dzīvojuši Anna Ahmatova, Pēteris Čaikovskis, Fjodors Dostojevskis un Aleksandrs Puškins.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1764	149 700	—
1765	150 300	+0.40%
1780	174 800	+1.01%
1789	217 900	+2.48%
1800	220 200	+0.10%
1811	335 600	+3.91%
1817	363 900	+1.36%
1825	424 700	+1.95%
1833	442 900	+0.53%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1837	468 800	+1.43%
1840	470 200	+0.10%
1850	487 300	+0.36%
1852	532 200	+4.51%
1863	539 500	+0.12%
1870	668 000	+3.10%
1882	928 000	+2.78%
1891	1 033 600	+1.20%
1897	1 264 920	+3.42%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1900	1 418 000	+3.88%
1901	1 439 600	+1.52%
1910	1 905 600	+3.16%
1914	2 118 500	+2.68%
1915	2 314 500	+9.25%
1920	740 000	−20.39%
1925	1 379 000	+13.26%
1930	2 009 500	+7.82%
1935	2 715 700	+6.21%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1940	2 920 000	+1.46%
1945	927 000	−20.51%
1950	2 258 000	+19.49%
1955	2 797 000	+4.37%
1960	3 432 000	+4.18%
1965	3 777 200	+1.94%
1970	3 949 501	+0.90%
1975	4 418 000	+2.27%
1980	4 635 200	+0.96%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1985	4 844 200	+0.89%
1990	5 002 444	+0.64%
1995	4 845 407	−0.64%
2000	4 741 923	−0.43%
2005	4 600 000	−0.61%
2010	4 879 566	+1.19%
2015	5 191 690	+1.25%
2021	5 384 342	+0.61%
2024	5 597 763	+1.30%

Sanktpēterburgas klimats

Sanktpēterburgas meteoroloģiskie dati
Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec	Gads
Augstākā temperatūra °C (°F)	8.7 (47.7)	10.2 (50.4)	14.9 (58.8)	25.3 (77.5)	32.0 (89.6)	34.6 (94.3)	35.3 (95.5)	37.1 (98.8)	30.4 (86.7)	21.0 (69.8)	12.3 (54.1)	10.9 (51.6)	37.1 (98.8)
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F)	−3.0 (26.6)	−3.0 (26.6)	2.0 (35.6)	9.1 (48.4)	16.0 (60.8)	20.0 (68)	23.0 (73.4)	20.8 (69.4)	15.0 (59)	8.6 (47.5)	2.0 (35.6)	−1.5 (29.3)	9.1 (48.4)
Dienas vidējā temperatūra °C (°F)	−5.5 (22.1)	−5.8 (21.6)	−1.3 (29.7)	5.1 (41.2)	11.3 (52.3)	15.7 (60.3)	18.8 (65.8)	16.9 (62.4)	11.6 (52.9)	6.2 (43.2)	0.1 (32.2)	−3.7 (25.3)	5.8 (42.4)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F)	−8.0 (17.6)	−8.5 (16.7)	−4.2 (24.4)	1.1 (34)	7.0 (44.6)	11.7 (53.1)	15.0 (59)	13.4 (56.1)	8.8 (47.8)	4.0 (39.2)	−1.8 (28.8)	−6.1 (21)	2.7 (36.9)
Zemākā temperatūra °C (°F)	−35.9 (−32.6)	−35.2 (−31.4)	−29.9 (−21.8)	−21.8 (−7.2)	−6.6 (20.1)	0.1 (32.2)	4.9 (40.8)	1.3 (34.3)	−3.1 (26.4)	−12.9 (8.8)	−22.2 (−8)	−34.4 (−29.9)	−35.9 (−32.6)
Nokrišņu daudzums mm (collas)	44 (1.73)	33 (1.3)	37 (1.46)	31 (1.22)	46 (1.81)	71 (2.8)	79 (3.11)	83 (3.27)	64 (2.52)	68 (2.68)	55 (2.17)	51 (2.01)	661 (26.02)
Vidējais lietaino dienu skaits	9	7	10	13	16	18	17	17	20	20	16	10	173
Vidējais sniegaino dienu skaits	25	23	16	8	1	0.1	0	0	0.1	5	16	23	117
% gaisa mitrums	86	84	79	66	65	69	71	76	80	83	86	87	78
Vidējais saulaino stundu skaits	21.7	53.7	124.0	180.0	260.4	276.0	266.6	213.9	129.0	71.3	24.0	12.4	1 633

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sanktpēterburga.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
Mājaslapa (krieviski)