Tveras apgabals

Tveras apgabals
Тверская область
—  apgabals  —
Svjatouspenskas klosteris Staricā
Karogs Ģerbonis
Novietojums Krievijā
Oficiālā valoda	krievu valoda
Valsts	Krievija
Federālais apgabals	Centrālais federālais apgabals
Dibināts	1935
Centrs	Tvera
Administratīvais iedalījums	40 2 apgabala pilsētas Tvera Toržoka 29 apriņķis Andreapoles apriņķis Belijas apriņķis Vesjegonskas apriņķis Višņijvoločokas apriņķis Zapadnaja Dvinas apriņķis Zubcovas apriņķis Kašinas apriņķis Kimru apriņķis Krasnijholmas apriņķis Ļihoslavļas apriņķis Ņeļidovas apriņķis Ostaškovas apriņķis Rževas apriņķis Staricas apriņķis Udomļas apriņķis Solņečnija Ozjornija Žarkovskas apriņķis Kesova Goras apriņķis Ļesnojes apriņķis Maksatihas apriņķis Molokovas apriņķis Oļeņinas apriņķis Peno apriņķis Ramešku apriņķis Sandovas apriņķis Seļižarovas apriņķis Sonkovas apriņķis Spirovas apriņķis 9 rajoni Bežeckas rajons Bologojes rajons Kaļiņinas rajons Kaļazinas rajons Konakovas raons Kuvšinovas rajons Toržokas rajons Toropecas rajons Firovas rajons
Platība
- Kopā	84 201 km²
Iedzīvotāji (2023)
- Kopā	1 210 692
- Blīvums	14,4/km²
- Etniskais sastāvs (2021)	krievi (94,1 %)
ISO 3166-2	RU-TVE
Mājaslapa: www.region.tver.ru
Tveras apgabals Vikikrātuvē

Tveras apgabals (krievu: Тверская область) ir Krievijas Federācijas subjekts, ietilpst Centrālā federālā apgabala sastāvā. Administratīvais centrs ir Tvera. Vēsturiskās Tveras kņazistes (1246—1485), vēlāk Tveras zemes (krievu: Тверская земля, Тверской край) pamatteritorija, līdz 1929. gadam Tveras guberņa. No 1935. līdz 1990. gadam Kaļiņinas apgabals.

Tas robežojas ar Pleskavas apgabalu ziemeļrietumos, Novgorodas apgabalu ziemeļos, Vologdas apgabalu ziemeļaustrumos, Jaroslavļas apgabalu austrumos, Maskavas un Smoļenskas apgabaliem dienvidos. Tveras apgabalā atrodas Daugavas izteka, netālu no Volgas iztekas Valdaja augstienē.

Tveras apgabals atrodas Austrumeiropas līdzenuma centrālas daļas rietumos. Tas stiepjas 260 km no ziemeļiem uz dienvidiem un 450 km no rietumiem uz austrumiem.

Virsma galvenokārt līdzena, rietumos — Valdaja augstiene un Ploskošas zemiene, austrumos - Mologas-Šeksnas zemiene, centrā - Tveras morēnas klints. Visaugstākais punkts — 346,9 m (krievu: «Макушка Валдая») atrodas pie Počinokas ciema Firovas rajonā, viszemākais — 61 m — Kuņjas krasts pie Novgorodas apgabala robežas.

Derīgo izrakteņu apgabalā maz. Līdzenumos daudz kūdras. Aprēķinātie kūdras resursi ir 2051 miljonu tonnu (aptuveni 7% no Krievijas Eiropas daļas krājumiem). Izplatīti kaļķakmens, kvarca smiltis, sapropelis, minerālūdens avoti (vispazīstamākais no tiem minerālūdens «Kašinskaja»). Lielākā brūnogļu atradne atrodas pie Nelidovas (Piemaskavas ogļu baseins).

Janvāra vidējā gaisa temperatūra −9 līdz −17 °C; jūlija +17...+18 °C. Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 650 mm.

Apgabala teritorijā ir vairāk nekā 800 upju, kuru kopējais garums ir ap 17 000 km. Garākās apgabala upes ir Volga (685 km), Mologa (280 km), Medvedica (269 km), Daugava (krievu: Западная Двина)(262 km), Meža (Daugavas pieteka) (259 km) un Tverca (188 km). Apgabala teritorijā atrodas ūdensšķirtne starp Kaspijas un Baltijas jūras baseiniem.

Apgabalā ir 1769 ezeri (1,4% no teritorijas), tajā skaitā Seligers (259,7 km²). Visdziļākie ezeri — Brosno (41,5 m) un Dolosecs (41 m).

Ūdenskrātuves: Verhņevolgas (krievu: Верхневолжское), Ivaņkovas (krievu: Иваньковское), Ugļičas (krievu: Угличское) un Ribinskas (krievu: Рыбинское) uz Volgas upes; Vazuzas (krievu: Вазузское) un Višņevolockas (krievu: Вышневолоцкое) uz mazākām upēm. Purvi aizņem līdz 7% no apgabala platības.

Apgabals atrodas mežu zonā, dienvidu taigas apakšzonā, kas pāriet platlapu-tumšskuju mežā ziemeļrietumos un priežu masīvos ziemeļos un dienvidrietumos. Meži aizņem 4,5 milj. ha (apt. 2,0 milj. ha – skuju sugas), vai 53% no apgabala platības. Koksnes krājumi — 658 milj. m³.

2002. gadā tika publicēta Tveras apgabala “Sarkanā grāmata”. Vislielākais dabas aizsardzības objekts ir Centrālmežas dabas liegums Neļidovas rajona un Andreapoles apriņķa teritorijā ar platību 46 061 ha.

Zavidovas zinātnes-eksperimentāls dabas liegums, 202 rezervāti (tajā skaitā 168 apsargajamo purvu), 252 dabas pieminekļu (ieskaitot 78 veclaiku parku); 35 meža kompleksi, 18 apsargājamie ezeri un citi objekti. Valsts dabas kompleksā «Zavidovo» atrodas Krievijas Federācijas prezidenta rezidence.

Galvenie piesārņojuma avoti ir pilsētas ar ķīmisko rūpniecību (Toržoka un Neļidova). Militārajā zonā Migalovas teritorijā atrodas radioaktīvie atkritumi.

Tveras apgabals ir vēsturiskās Tveras kņazistes, vēlāk Tveras lielkņazistes (1246—1485) pamatteritorija. Te atradās arī Toropecas, Rževas un Kašinas dalienu kņazistes. Pēc Tveras lielkņazu sagrāves viņu zemes 15. gadsimta beigās iekļāva Maskavijas teritorijā, bet Toropecas un Belijas pilsētas atradās Lietuvas dižkunigaitijas pakļautībā. 17. gadsimtā no Zviedrijas pakļautās Korelas apvidus ieceļoja daudz karēļu. Lielā Ziemeļu kara laikā Krievijas cars Pēteris I Tveras provinci iekļāva jaunizveidotajā Ingermanlandes guberņā (1708—1710), Pēterburgas guberņā (1710—1727), tad Novgorodas guberņā. Katrīnas II valdīšanas laikā 1775. gadā izveidoja Tveras vietniecību, ko 1796. gadā pārdēvēja par Tveras guberņu.

1929. gadā Tveras guberņu likvidēja un iekļāva Maskavas apgabalā. 1931. gadā Tveru pārdēvēja par Kaļiņinu. 1935. gadā tika izveidots Kaļiņinas apgabals, tā sastāvā no Rietumu apgabala iekļāva Veļikoluku, Zubcovas, Kamenskas, Ļeņina, Lokņas, Lukovņikovas, Neveļas, Neļidovas, Novosokoļņiku, Oktjabrskijs, Oļeņinas, Ostaškovas, Penovas, Pustoškas, Rževas, Sebežas, Seļižarovas, Staricas, Toropecas, Holmas rajonus, no Maskavas apgabala Bežeckas, Vesjegonskas, Višņijvolockas, Jemeļjanovas, Zavidovas, Kaļiņinas, Kaljazinas, Kašinas, Ķesovogoras, Kimru, Konakovas, Krasnoholmas, Ļesnojs, Ļihoslavļas, Maksatihas, Molokovas, Nerļas, Novotoržokas, Ramešku, Sandovas, Sonkovas, Spirovas, Tolmaču, Turginovas, Udomļas, Jasenovičas rajonus, bet no Ļeņingradas apgabala Bežanicu, Bologojas, Novorževas, Opočkas, Puškinas rajonus.

1937. gada 8. jūlijā apgabala sastāvā izveidoja Karēļu nacionālo apvidu, bet Lielā terora laikā to 1939. gada 7. februārī likvidēja. Otrā pasaules kara laikā Vērmahts iekaroja Kaļiņinas apgabala rietumu daļu. 1966. gadā apgabalam tika piešķirts Ļeņina ordenis.

1990. gada 17. jūlijā ar Krievijas PFSR Augstākās Padomes Prezidija lēmumu Kaļiņinas apgabals tika pārdēvēts par Tveras apgabalu.

Tveras apgabalā 2009. gadā dzīvoja 1390,4 tūkstoši cilvēku (2009) (1390,5 — 2007; 1406,6 — 2006; 1675 — 1977). Apgabala sastāvā ietilpst 23 pilsētas, 30 pilsētas tipa ciemi.

Iedzīvotāju lielākā daļa ir krievi. Ļihoslavļas, Spirovas, Ramešku un dažos citos rajonos dzīvo Tveras karēļu grupa (14,6 tūkstoši cilvēku).

Tautība	skaits 2002. gadā[1]
Krievi	1 361 006 (92,5 %)
Ukraiņi	22 563 (1,53 %)
Karēļi	14 633 (1 %)
Nav norādīta tautība	13 951 (0,95 %)
Baltkrievi	8 581 (0,6 %)
Armēņi	7 331
Tatāri	6 717
Azerbaidžāņi	4 607
Čigāni	4 553
Čuvaši	3 057
Čečeni	2 724
Moldāvi	1 772
Vācieši	1 766
Mordovieši	1 694
Gruzīni	1 421
Tadžiki	1 175
parādītas tautības ar skaitu vairāk nekā 1000 cilvēku
Latvieši	265 (0.02 %)

Vidējais iedzīvotāju blīvums Tveras apgabalā ir 17 cilv./km² (viens no viszemākajiem Centrālajā Federālajā Apgabalā)

№	Apriņķa vai rajona nosaukums	Iedzīvotāju sk., tūkst. cilv. (2006)	Apriņķa vai rajona centrs	Rajona centra iedzīv. sk., tūkst. cilv. (2006)
1	Andreapoles apriņķis	15,0	Andreapole	9,0
2	Bežeckas rajons	12,8	Bežecka
3	Belijas apriņķis	7,3	Belija	4,0
4	Bologojas rajons	17,1	Bologoje
5	Vesjegonskas apriņķis	15,1	Vesjegonska	8,2
6	Višņijvoločokas apriņķis	27,2	Višņijvoločoka
7	Žarkovskas apriņķis	6,9	Žarkovska	4,7
8	Zapadnaja Dvinas apriņķis	17,8	Zapadnaja Dvina	9,4
9	Zubcovas apriņķis	18,4	Zubcova	7,2
10	Kaļininas rajons	51,4	Tvera
11	Kaļazinas rajons	22,9	Kaļazina	14,3
12	Kašinas apriņķis	12,0	Kašina
13	Kesova Goras apriņķis	8,7	Kesova Gora	3,9
14	Kimru apriņķis	14,4	Kimri
15	Konakovas rajons	47,5	Konakova
16	Krasnijholmas apriņķis	13,5	Krasnijholma	6,1
17	Kuvšinovas rajons	16,6	Kuvšinova	10,6
18	Ļesnojes apriņķis	6,2	Ļesnoje	2,0
19	Ļihoslavļas apriņķis	28,4	Ļihoslavļa	12,1
20	Maksatihas apriņķis	19,6	Maksatiha	9,7
21	Molokovas apriņķis	6,2	Molokova	2,4
22	Ņeļidovas apriņķis	8,5	Ņeļidova
23	Oļeņinas apriņķis	13,9	Oļeņina	5,1
24	Ostaškovas apriņķis	6,8	Ostaškova
25	Peno apriņķis	7,9	Peno	4,6
26	Ramešku apriņķis	15,8	Rameški	4,3
27	Rževas apriņķis	13,3	Rževa
28	Sandovas apriņķis	8,3	Sandova	3,7
29	Seļižarovas apriņķis	14,4	Seļižarova	7,2
30	Sonkovas apriņķis	9,7	Sonkova	4,3
31	Spirovas apriņķis	13,2	Spirova	6,7
32	Staricas apriņķis	25,5	Starica	9,2
33	Toržokas rajons	23,2	Toržoka
34	Toropecas rajons	23,5	Toropeca	14,0
35	Udomļas apriņķis	9,7	Udomļa
36	Firovas rajons	11,1	Firova	2,7

Pilsēta	Iedzīvotāju sk., tūkst. cilv. (2021)
Tvera	416,2
Kimri	40,9
Rževa	55,8
Toržoka	41,1

Pilsēta	Iedzīvotāju sk., tūkst. cilv. (2021)
Andreapole	7,0
Vesjegonska	6,3
Višņijvoločoka	45,8
Zapadnaja Dvina	7,9
Kašina	14,1
Krasnijholma	5,0
Ļihoslavļa	11,0
Neļidova	18,6
Ostaškova	16,7
Udomļa	25,9

Pilsēta	Iedzīvotāju sk., tūkst. cilv. (2021)
Bežecka	21,5
Belija	3,1
Bologoje	20,2
Zubcova	6,2
Kaļazina	12,6
Konakova	33,6
Kuvšinova	9,3
Starica	6,9
Toropeca	11,4

Apgabala kopproduktu (125,6 miljardi rubļu 2006) veidoja apstrādes rūpniecība — 22,8%, tirdzniecība — 17,6%, transports un sakari — 14,9%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens ražošana un sadale — 8,6%, lauksaimniecība 7,6%, celtniecība — 5,9%.

Mašīnbūves daļa rūpniecībā sastāda 30 %. Tiek ražoti ekskavatori, pasažieru vagoni (Tvera), elektrovilcieni, speciālie vagoni (Toržoka), tekstilrūpniecības iekārtas, lauksaimniecības mašīnas, garāžas iekārtas (Bežecka), ugunsdrošības iekārtas (Toržoka), elektrotehniskās iekārtas (Kašina, Bologoje), mērīšanas un apgaismošanas ierīces (Rževa, Ļihoslavļa) un citi. Apgabalā izvietota Tveras vagonu rūpnīca (ОАО «Тверской вагоностроительный завод»), Ugunsdrošības tehnikas ražotne (ОАО «Пожтехника»), Toržokas vagonu rūpnīca (ОАО «Торжокский вагоностроительный завод»), Ekskavatoru rūpnīca (ОАО «Тверьэкскаватор»), Celtniecības elektroinstumentu rūpnīca (ОАО «Бологовский завод "Строммашина"»), Armatūras rūpnīca (ОАО «Бологовский арматурный завод»), rūpnīcas «Гидромолот» un «Центросвармаш»

Pārtikas ražošana: AS «Мелькомбинат» un AS «Волжский Пекарь» Fazer Tverā, AS «Ладон» piena kombināts Bologojē; kokapstrāde: finieris, koka būvmateriāli (Višņijvoločoka, Nelidova, Zemci), mēbeles (Tvera, Rževa, Toržoka), celulozes un papīra ražošana (Kuvšinova); būvmateriālu ražošana (Bologoje); stikla (Višņijvoločoka, Spirova) un porcelāna (Konakova) ražošana; kokvilnas (Višņijvoločoka), vilnas (Zavidova), zīda (Tvera) un linu (Ostaškova) audumu ražošana; ķīmiskās šķiedras, stikla šķiedras, plastmasas, tipogrāfijas krāsas ražošana un poligrāfija.

Elektroenerģētika stabili aizņem 2. vietu ražošanas struktūrā (2003. gada daļa — 30%) un, augstas rentabilitātes dēļ, 1. vietu rūpniecības nozaru starpā IKP struktūrā. Lielākās (federālās) elektrostacijas: Kaļiņinas AES ar jaudu 3 GW (21,1 mljrd. kW·h 2006.) un Konakovas gāzes elektrostacija ar jaudu 2,4 GW (8,1 mljrd. kW·h 2006.) Kaļiņinas AES šobrīd darbojas 3 energobloki ar jaudu 1 GW. 2011. gadā ieplānots nodot ekspluatācijā bloks № 4 ar jaudu 1 GW. Reģionālās elektrostācijas: Tveras TEC-1, TEC-3, TEC-4, Višņijvoločokas TEC un siltumtīkli ar jaudu: elektrisku — 275 MW, siltuma — 2187 Gkal/st (2006.).

Ogļu ieguve pārtraukta 1990. gadu vidū rentabilitātes straujās samazināšanas dēļ. Lielākā kompānija degvielas rūpniecības nozarē — kompānija «Тверьторф», apvieno 13 kūdras uzņēmumu, kurināmās kūdras ieguve 1999. gadā bija 421 tūkst. tonnu. Degizrakteņu ieguves apjoms 2001. gadā sasniedza 74,7 milj. rubļu.

Reģionu šķērso 2 maģistrālie naftas cauruļvadi: Jaroslavļa—Primorskas osta (Baltijas cauruļvadu sistēma), ar jaudu vairāk nekā 25 milj. t. gadā; Jaroslavļa—Polocka (uz Polockas naftas apstrādes rūpnīcu un eksportam caur Ventspils ostu), ar jaudu vairāk nekā 20 milj. t. gadā, taču sākot no 2006. gada, cauruļvada izmantošana ārkārtīgi samazinājusies līdz 3 milj. t. gadā. Maģistrālie gāzes cauruļvadi: Ņižņijnovgoroda — Sanktpēterburga un Tula — Sanktpēterburga, kas tika pagarināts līdz Urengojai - «Сияние Севера» («Ziemeļblāzma») (Vuktila — Uhta — Toržoka un tālāk līdz Minskai), kompresoru stacija Toržokā. Konakovas gāzes elektrostacijai dabas gāzi piegādā no Maskavas gāzesvada. Tiek projektēts eksporta naftas produktu cauruļvads Kstovas naftas apstrādes rūpnīca — Jaroslavļas naftas apstrādes rūpnīca — Kirišu naftas apstrādes rūpnīca — Primorskas osta ar jaudu 8,4 milj. t. gadā, ar sūkņu staciju Tveras apgabala teritorijā.

Reģionu šķērso maģistrālā energoapgādes līnija Maskava — Sanktpēterburga, ar atzarojumiem no Kaļiņinas AES. No Konakovas gāzes elektrostacijas energoapgādes līnijas izbūvētas uz Maskavu un caur Verhņevolžskas HES uz Čerepovecu (500 kV). Iekšējam patēriņam izmanto aptuveni 4,5 miljardus kWh (2005.), kaimiņreģioniem 2006. gadā nosūtīts ne mazāk kā 30 mljrd. kWh.

Apgabalu šķērso Oktobra dzelzceļš (ar atzarojumiem uz Rževu un Vjazmu, Kuvšinovu un Seļižarovu), Maskava—Kašina—Sanktpēterburga, Maskava—Rīga, kā arī Jaroslavļa—Bologoje—Veļikije Luki. Vislielākais Tveras apgabala dzelzceļa mezgls atrodas Bologojē. Te atzarojas dzelzceļa līnijas uz pieciem virzieniem: Maskavu, Sanktpēterburgu, Pleskavu, Jaroslavļu, Veļikije Luki.

Apgabalu šķērso 2 federālie autoceļi: E105 (M10 «Россия») un E22 (M9 «Балтия»). No pārējiem ceļiem nozīmīgie ir А111 Toržoka — Ostaškova un А112 Tvera — Rževa. Autoceļu ar cieto segumu garums apgabalā ir 16 032 km. Pie Tveras izvietotas 2 lidostas: starptautiskā UUEM (KLD) «Migalova» ar skrejceļu kravas aviācijai 2500 m; vietējā lidosta «Zmejeva» (apkalpo helikopterus). Attīstīta upes navigācija Volgā, upes osta "Tvera" ar kravas piestātni kuģiem "upju-jūras" klases ar iegrimi līdz pat četriem metriem.

Sakaru pakalpojumus Tveras apgabala teritorijā sniedz fiksēto sakaru operatori: "Евразия Телеком Ру", "Раском", "Ростелеком", "Синтерра", "Сонера", "Старт Телеком", "ТрансТелеком" un "ЦентрТелеком" (Tveras filiāle), kā arī mobilo sakaru operatori: "Sky Link", "МегаФон", "Билайн", "МТС", "TELE2".

Lauksaimniecības specializācija ir piena un gaļas lopkopība un linu audzēšana. Attīstīta cūkkopība un putnkopība, augļu, kartupeļu, rudzu, auzu, lopbarības kultūras audzēšana. 2002. gada sakumā lopu skaits — 348,2 tūkst., no tiem liellopu — 174,3 tūkst., cūku — 127,8 tūkst., putnu — 3374,5 tūkst. 2001. gadā ražots: gaļas — 74,8 tūkst.t., piena — 476,5 tūkst.t., olas — 484,5 milj. gab. Lauksaimniecības zemes kopējā platība 2434,6 tūkst. ha, no tiem ar augsnes apstrādi, vairāk nekā 60%. Sējumu platība pārsniedz 898,9 tūkst. ha (2001.) 2001. gadā ražots: graudu — 206,4 tūkst.t., kartupeļu — 604,5 tūkst.t., linu — 10,2 tūkst.t . 2004. gadā ražotas pārtikas produkcijas vērtība - 11 331 milj. rubļu.

Tveras apgabals ir viens no Krievijas Federācijas reģioniem ar attīstītu un modernizējamu tūrisma infrastruktūru. Šobrīd Tveras apgabala teritorijā darbojas vairāk nekā 200 tūristu mītņu, tūristu skaits 2008. gadā bija 1 180 tūkstoši. Tūrisma pamatveidi Tveras apgabalā ir rekreācijas atpūta, ekskursijas, atpūta un ārstēšanās kūrortos. Tūrisma centri apgabalā ir Seligers, Volgas izteka un Augšvolgas ezeru sistēma, pilsētas Tvera, Toržoka, Starica, Višņijvoločeka, Rževa un Toropeca, Ivaņkovas ūdenskrātuve — «Maskavas jūra». Tūrisms attīstās arī Kimru, Kaļazinas rajonos, Vesjegonskā. Tūrisma ieguldījums reģiona ekonomikā 2008. gadā bija 4,5 mljrd. rubļu.

Vēstures un kultūras mantojumu veido vairāk nekā 5 tūkstoši arheoloģijas pieminekļu, aptuveni 2 tūkstoši vēstures pieminekļu un 3 tūkstoši arhitektūras pieminekļu. Vecākās pilsētas ir Toržoka, Toropeca, Bežecka, Tvera.

Apgabalā ir 5 teātri, 39 muzeji, vairāk nekā 2 tūkstoši klubu un kinoteātru, vairāk nekā tūkstotis bibliotēku. Tveras filharmonijā tradicionāli notiek Baha festivāls un «Mūzikas rudens Tverā». Pēc operdziedātājas Irinas Arhipovas ierosmes notiek "Seligera mūzikas vasara".

Ar pētniecību Tveras apgabalā nodarbojas Meliorētās zemes lauksaimniecības izmantošanas pētniecības institūts, Sintētisko šķiedru pētniecības institūts, Linu pētniecības institūts, Linu audzēšanas mehanizācijas institūts, Informācijas tehnoloģiju pētniecības institūts, Vagonbūves pētniecības institūta Tveras filiāle, Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas pētniecības institūta nodaļas.

Augstākās izglītības iestādes ir Tveras Valsts Universitāte (25 tūkst. studentu), Tveras Valsts tehniskā universitāte, Tveras Valsts medicīnas akadēmija, Tveras Valsts lauksaimniecības akadēmija, Militārā aerokosmiskās aizsardzības akadēmija.

Profesionālās vidējās izglītības iestādes ir Tveras A. Koņajeva koledža, Tveras Medicīnas koledža, Tveras Mašīnbūves koledža, Tveras Ķīmiskās tehnoloģijas koledža, Tveras Kooperācijas tehnikums, Veņecianova Tveras Mākslas skola, Tveras Mūzikas skola, Tveras Kultūras koledža-skola, Bologojas Lauksaimniecības koledža, Bologojas Dzelzceļa skola, Mašīnbūves un mehāniski tehnoloģiskais tehnikums (Kimri), Enerģētiskais tehnikums (Konakova), Celulozes un papīra tehnikums (Kuvšinova), Kalašņikovas Plānošanas un uzskaites tehnikums (Ļihoslavļas rajonā).

Lielākās bibliotēkas ir Tveras apgabala M. Gorkija vārdā nosauktā universālā bibliotēka, Tveras A. Hercena vārdā nosauktā Centrālā pilsētas bibliotēka, A. Puškina Tveras apgabala Bērnu un ģimenes lasīšanas centrs. Kultūras organizācijas ir Tveras Valsts akadēmiskais drāmas teātris, Tveras Valsts leļļu teātris, Tveras Valsts bērnu un jaunatnes teātris, Višņijvoločekas Valsts drāmas teātris, Kimru Valsts drāmas un komēdijas teātris, Tveras Valsts filharmonija, Tveras Valsts cirks, Tveras Valsts apvienotais muzejs, Tveras apgabala gleznu galerija, Lizas Čaikinas Tveras apgabala izstāžu komplekss.

Apgabalā ir daudz pareizticīgo klosteru, baznīcu un kapliču, kas pieder Tveras un Kašinas eparhijai (bīskapijai). No 2007. gada apgabala skolās māca priekšmetu "Pareizticīgās kultūras pamati”. Starp klosteriem var minēt Ņilo Stolbenas un Smolenskas Žitnijas vīriešu klosteri. Ingrijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai pieder Rževas Sv. Lūkas baznīca un Tveras Jēzus Kristus baznīca. Romas Katoļu baznīcai pieder Tveras Kunga pārveidošanās baznīca.

Tverā atrodas arī mošeja.

Apgabalā dzimuši:

• Konstantīns Simeonovs (1910—1987) — diriģents, PSRS Tautas mākslinieks
• Boriss Aleksandrovs (1905—1994) — komponists, diriģents, PSRS Tautas mākslinieks
• Vera Vasiļjeva (1925) — teātra un kino aktrise, PSRS Tautas māksliniece
• Ivans Dmitrijevs (1915—2003) — teātra un kino aktieris, PSRS Tautas mākslinieks
• Aļeksejs Ivanovs (1904—1982) — operdziedātājs, PSRS Tautas mākslinieks
• Jekaterina Furceva (1910—1974) — padomju valsts un partijas amatpersona. PSKP Centrālās komitejas prezidija locekle (1957—1961). PSRS Kultūras ministre (1960—1974).
• Sergejs Ļemeševs (1902—1977) — operdziedātājs, PSRS Tautas mākslinieks
• Askolds Makarovs (1925—2000) — baleta aktieris, PSRS Tautas mākslinieks
• Ņina Meško (1917—2008) — komponiste, koru diriģente, PSRS Tautas māksliniece
• Viktors Popovs (1934—2008) — koru diriģents, PSRS Tautas mākslinieks
• Jurijs Jurjevs (1872—1948) — teātra un kino aktieris, PSRS Tautas mākslinieks

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tveras apgabals.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Apgabala administrācijas portāls
• Apgabala Likumdošanas sapulces mājaslapa
• Tveras apgabals ktalogā «Visa Krievija»
• Tveras apgabala interesanti objekti

s d l Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums Federācijas subjekti Krievijas Federācijas republikas Adigeja Altaja Republika Baškortostāna Burjatija Čečenija Čuvašija Dagestāna Hakasija Ingušija Kabarda-Balkārija Kalmikija Karačaja-Čerkesija Karēlija Komi Marijela Mordvija Saha Tatarstāna Tiva Udmurtija Ziemeļosetija-Alānija Novadi Aizbaikāla Altaja Habarovskas Kamčatkas Krasnodaras Krasnojarskas Permas Piejūras Stavropoles Apgabali Amūras Arhangeļskas Astrahaņas Belgorodas Brjanskas Čeļabinskas Irkutskas Ivanovas Jaroslavļas Kalugas Kaļiņingradas Kemerovas Kirovas Kostromas Kurgānas Kurskas Ļeņingradas Ļipeckas Magadanas Maskavas Murmanskas Novgorodas Novosibirskas Ņižņijnovgorodas Omskas Orenburgas Orlas Penzas Pleskavas Rjazaņas Rostovas Sahalīnas Samaras Saratovas Smoļenskas Sverdlovskas Tambovas Tjumeņas Tomskas Tulas Tveras Uļjanovskas Vladimiras Volgogradas Vologdas Voroņežas Federālās pilsētas Maskava Sanktpēterburga Autonomie apgabali Ebreju autonomais apgabals Autonomie apvidi Čukotkas autonomais apvidus Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra Jamalas Ņencu autonomais apvidus Ņencu autonomais apvidus Anektētās Ukrainas teritorijas Doneckas tautas republika Hersonas apgabals Krimas Republika Luhanskas tautas republika Sevastopole Zaporižjas apgabals Federālie apgabali Centrs Dienvidi Sibīrija Tālie Austrumi Urāli Volga Ziemeļkaukāzs Ziemeļrietumi

s d l Krievijas Federācijas Centrālais federālais apgabals Belgorodas apgabals Brjanskas apgabals Ivanovas apgabals Jaroslavļas apgabals Kalugas apgabals Kostromas apgabals Kurskas apgabals Ļipeckas apgabals Maskava Maskavas apgabals Orlas apgabals Rjazaņas apgabals Smoļenskas apgabals Tambovas apgabals Tulas apgabals Tveras apgabals Vladimiras apgabals Voroņežas apgabals

Autoritatīvā vadība WorldCat VIAF: 123297145 LNB: 000064622 LCCN: n92076667 GND: 4031159-4 BNF: cb119741801 (data) NKC: ge1131477