Josifs Brodskis (krievu: Ио́сиф Алекса́ндрович Бро́дский; dzimis 1940. gada 24. maijā Ļeņingradā, miris 1996. gada 28. janvārī Ņujorkā) bija ebreju izcelsmes krievu dzejnieks un esejists, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs (1987).
Dzimis Otrā pasaules kara laikā fotogrāfa Aleksandra Brodska un viņa sievas Marijas Volpertes ģimenē kā vienīgais bērns. 15 gadu vecumā viņš pārtrauca mācības skolā, strādāja par slimnīcas sanitāru, no 1957. līdz 1960. gadam piedalījās ģeologu ekspedīcijās, šajā laikā uzrakstīja savus pirmos dzejoļus, 1960. gada vairāki žurnāli publicēja viņa literāros darbus. Brodski atbalstīja un iedvesmoja dzejniece Anna Ahmatova.
1964. gadā Brodski arestēja un apvainoja "parazītismā" (krievu: тунеядство). Brodski izsūtīja uz Arhangeļskas apgabalu, kur pavadīja 18 mēnešus darba nometnē. 1972. gadā Brodski izraidīja no PSRS. Viņš uzsāka dzīvi ASV, kur strādāja par pasniedzēju dažādās universitātēs. 1977. gadā Brodskim piešķīra ASV pilsonību.
Latviski ir izdoti:
- Ūdenszīme (eseja). Rīga: Neputns, 2001.
- Marmors (luga). Latvijas Dailes teātrī, 2005.
- Dzejas izlase. Rīga: Neputns, 2009; 2. izdevums 2015.
|
|---|
| | 1901—1925 | |
|---|
| | 1926—1950 | |
|---|
| | 1951—1975 | |
|---|
| | 1976—2000 | |
|---|
| | 2001—pašlaik | |
|---|
|
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Josifs Brodskis.
