Udmurtija

Udmurtijas Republika
Удмуртская Республика Удмурт Республика
Karogs Ģerbonis
Pārvaldes centrs	Iževska
Oficiālā valoda	krievu udmurtu
Valsts	Krievija
Federālais apgabals	Volgas
Platība
- Kopējā	42 100 km²
Iedzīvotāji
- Kopā	1 552 800
- Blīvums	36,9/km²
- Tautas	krievi (60,12%) udmurti (29,33%) tatāri (6,96%)
Pilsētas	5
Rajoni	25
Mājaslapa: http://www.udmurt.ru/
Udmurtijas Republika Vikikrātuvē

Udmurtijas Republika (krievu: Удмуртская Республика, udmurtu: Удмурт Республика) ir viena no Krievijas Federācijas republikām, kas atrodas Volgas federālajā apgabalā. Tā robežojas ar Kirovas apgabalu rietumos un ziemeļos, Permas novadu austrumos, Baškīriju un Tatarstānu dienvidos. Republikas galvaspilsēta ir Iževska. Udmurtija dibināta 1920. gada 4. novembrī.

Valstisko tiesību stāvokli Udmurtijas Republikai nosaka Krievijas Federācijas Konstitūcija un Udmurtijas Republikas Konstitūcija. Augstākais likumdošanas un kontroles orgāns ir Udmurtijas Republikas valsts padome, kas tiek pārvēlēta reizi piecos gados. Izpildvaru republikā veido prezidents un Udmurtijas Republikas valdība. Udmurtijas Republikas konstitucionālā tiesa ir augstākais republikas tiesvedības orgāns.

Pirmās pastāvīgās ļaužu apmetnes Udmurtijas teritorijā parādījās 8 - 6 tūkstošus gadu pirms mūsu ēras. 15. un 16. gadsimtā Udmurtija atradās Kazaņas hanistes, vēlāk Krievijas caristes sastāvā.

Pēc Oktobra revolūcijas tika izveidots Votskas autonomais apgabals, kas 1932. gada 1. janvārī tika pārdēvēts par Udmurtijas autonomo apgabalu, vēlāk par Udmurtijas APSR. 1991. gada 11. oktobrī tās Augstākā padome pieņēma lēmumu Udmurtijas APSR pārdēvēt par Udmurtijas Republiku.^[1]

2008. gadā Krievijas Federācijas Centrālā banka izlaida piemiņas monētu, kas veltīta Udmurtijas Republikai.

Republika atrodas Vidējo Urālu austrumu daļā, Kamas un Vjatkas upju baseinā. Teritorija sastāv no vairākām kalnienēm un zemienēm. Augstākais punkts - 332 metri, atrodas republikas ziemeļaustrumos Augškamas augstienē. Zemākā punkts - 51 metrs, dienvirietumu daļā, gandrīz pie robežas ar Tatarstānas Republiku, Vjatkas upes palienē.

Udmurtija atrodas kontinentālā klimata zonā, kam raksturīgas karstas vasaras un aukstas, sniegiem bagātas ziemas.

Vidējā gada temperatūra republikas teritorijā svārstās no 1,0 °C līdz 2,5 °C. Gada siltākais mēnesis ir jūlijs (+17,5 °C - 19 °C), aukstākais - janvāris (—14 °C - —15 °C). Maksimālās temperatūras sasniedz +38 °C. Zemākā fiksētā temperatūra zem -50 °C (1978. gada 31. decembrī).

Vidējais gada norišņu daudzums ir 500 – 600 mm. Siltajā periodā (virs 0 °C) izkrīt 65 - 75 % nokrišņu no gada normas.

Republikas pamata resurss ir nafta. Izpētītās naftas rezerves sastāda aptuveni 300 miljonus tonnas, gadā tiek iegūts 10 miljoni tonnu naftas. Lielākās ieguves vietas ir Čutirska-Kiongopska, Miškinska, Gremihinska, Jeļņikovska, Vjatska, Karsovaiska.

Udmurtija ir Volgas-Urālu naftas gāzes provincē. Naftas ieguves darbi republikā tika uzsākti 1945. gadā, bet pirmie naftas pārstrādes uzņēmumi parādījās 1969. gadā.

Udmurtijas Republikas teritorijā reģistrētas 619 kūdras ieguves vietas ar kopējo rezervi 204,7 miljoni tonnu. Iedalītas 4 kūdras ieguves pamatzonas:

• Čepcas baseins
• Kiļmezi baseins
• Piekamas zemiene
• Udmurtijas dienvidrietumu daļas zemienes.

Republikā iegūst brūnogles un akmeņogles. Galvenie ogļu ieguves rajoni ir Kazakovas (Alnašas rajonā) un Kambaras, kur ogu ieguvju vietas ir 1000 — 1500 metru dziļumā.

Iževska

Votkinska

Glazova

Kambarka

Možga

Sarapula

Udmurtijas Republikas pilsētu izvietojums; treknrakstā — republikas centrs

• Pēteris Čaikovskis (1840-1893), komponists romantiķis, diriģents un pedagogs.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Udmurtija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Udmurtijas Republikas oficiālā mājaslapa Arhivēts 2018. gada 14. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
• Udmurtijas Republikas Valsts Padome
• Ceļvedis pa Udmurtijas Republiku

s d l Krievijas PFSR autonomās teritorijas Austrumeiropa Kaukāzs Sibīrija Vidusāzija Volgas Vācu APSR (1918—1924 AA, 1924–1941) Baškīrijas APSR (1919–1990) Tatārijas APSR (1920–1990) Krimas APSR (1921–1945) Karēlijas APSR (1923–1940, 1956–1991) Čuvašijas APSR (1920—1925 AA, 1925–1991) Mordvijas APSR (1930—1934 AA, 1934–1990) Udmurtijas APSR (1920-1932—1934 Votu/Udmurtu AA, 1934–1990) Komi APSR (1921-1936 AA, 1936–1990) Mari APSR (1920—1936 AA, 1936–1990) Komi-Permiešu autonomais apvidus (1925—1977 NA, 1977–1991) Ņencu autonomais apvidus (1929–1991) Kalniešu ASPR (1920–1924) Ziemeļosetijas APSR (1924–1936 AA, 1936—1990) Čečenijas-Ingušijas APSR (1934–1936 AA, 1936–1944, 1957–1991) Kabardijas-Balkārijas APSR (1922–1936 AA, 1936–1991) Karačajas-Čerkesijas AA (1922—1926, 1957—1991) Sunžas kazaku AA (1920—1929) Adigejas AA (1922—1991) Dagestānas APSR (1921–1991) Kalmikijas APSR (1920—1935 AA, 1935–1943, 1958–1990) Burjatijas APSR (1921—1923 Burjatu-Mongoļu AA, 1923–1990) Jakutijas APSR (1922–1991) Kalnu Altaja APSR (1922—1948 Oirotu AA, 1948–1990 Kalnu Altaja AA) Hakasijas AA (1930—1991) Hantu-mansu autonomais apvidus (1930—1940 Ostjaku-Vogulu NA, 1940–1991) Jamalas Ņencu autonomais apvidus (1930—1991) Taimiras (Dolganu Ņencu) autonomais apvidus (1930—1977 NA, 1977—1991) Evenku autonomais apvidus (1930—1991) Vitimas-Oļokmas nacionālais apvidus (1930—1938) Čukotkas autonomais apvidus (1930–1991) Korjaku autonomais apvidus (1930–1991) Ohotskas evenu autonomais apvidus (1930–1934) Ebreju AA (1934—1991) Agas Burjatu autonomais apvidus (1937—1958 Agas Burjatu-Mongoļu NA, 1958–1990) Ustjordinskas Burjatu autonomais apvidus (1937—1978 NA, 1978—1991) Tuvas APSR (1944—1961 Tuvas AA, 1961–1990) Turkestānas APSR (1918–1924) Kirgīzu APSR (1920–1925) Kirgīzijas APSR (1924–1925 Kara-Kirgīzu AA, 1926–1936) Kazahu ASPR (1925–1936) Karakalpakijas AA (1925–1932)

s d l Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums Federācijas subjekti Krievijas Federācijas republikas Adigeja Altaja Republika Baškortostāna Burjatija Čečenija Čuvašija Dagestāna Hakasija Ingušija Kabarda-Balkārija Kalmikija Karačaja-Čerkesija Karēlija Komi Marijela Mordvija Saha Tatarstāna Tiva Udmurtija Ziemeļosetija-Alānija Novadi Aizbaikāla Altaja Habarovskas Kamčatkas Krasnodaras Krasnojarskas Permas Piejūras Stavropoles Apgabali Amūras Arhangeļskas Astrahaņas Belgorodas Brjanskas Čeļabinskas Irkutskas Ivanovas Jaroslavļas Kalugas Kaļiņingradas Kemerovas Kirovas Kostromas Kurgānas Kurskas Ļeņingradas Ļipeckas Magadanas Maskavas Murmanskas Novgorodas Novosibirskas Ņižņijnovgorodas Omskas Orenburgas Orlas Penzas Pleskavas Rjazaņas Rostovas Sahalīnas Samaras Saratovas Smoļenskas Sverdlovskas Tambovas Tjumeņas Tomskas Tulas Tveras Uļjanovskas Vladimiras Volgogradas Vologdas Voroņežas Federālās pilsētas Maskava Sanktpēterburga Autonomie apgabali Ebreju autonomais apgabals Autonomie apvidi Čukotkas autonomais apvidus Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra Jamalas Ņencu autonomais apvidus Ņencu autonomais apvidus Anektētās Ukrainas teritorijas Doneckas tautas republika Hersonas apgabals Krimas Republika Luhanskas tautas republika Sevastopole Zaporižjas apgabals Federālie apgabali Centrs Dienvidi Sibīrija Tālie Austrumi Urāli Volga Ziemeļkaukāzs Ziemeļrietumi

s d l Krievijas Volgas federālais apgabals Baškortostāna Marijela Mordvija Tatarstāna Udmurtija Čuvašija Permas novads Kirovas apgabals Ņižņijnovgorodas apgabals Orenburgas apgabals Penzas apgabals Samaras apgabals Saratovas apgabals Uļjanovskas apgabals