Nikolajs Ostrovskis (krievu: Николай Алексеевич Островский; dzimis 1904. gada 29. septembrī, miris 1936. gada 22. decembrī) bija Ukrainā dzimis padomju rakstnieks, romāna "Kā rūdījās tērauds" autors.
Dzimis krievu apakšvirsnieka ģimenē. Beidzis draudzes skolu. 1913. gadā ģimene pārcēlās uz Šepetivku. No 1916. gada Nikolajs Ostrovskis strādāja dažādus vienkāršus darbus, vienlaicīgi mācoties skolā. 1919. gadā iestājās komjaunatnē. 1919. gada augustā brīvprātīgi devās uz fronti, kur Sarkanās armijas 1. kavalērijas armijas sastāvā piedalījās Krievijas pilsoņu karā. 1920. gadā pēc ievainojuma pie Ļvivas demobilizēts. Piedalījās cīņās pret nemierniekiem Īpašo vienību (Части особого назначения) sastāvā. Strādāja par komjaunatnes funkcionāru. 1924. gadā iestājās VK(b)P.
No 1927. gada līdz savai nāvei bija piekalts pie gultas, jo sirga ar progresējošu ankilozējošo spondilartrītu. Slimības laikā sarakstīja un 1932. gadā publicēja autobiogrāfisku romānu "Kā rūdījās tērauds", kas kļuva par vienu no redzamākajiem sociālistiskā reālisma darbiem.