Navahrudaka

Navahrudaka Навагрудак, Наваградак
T.s. Mindauga pils drupas Navahrudakā
Karogs Ģerbonis
Navahrudaka
Koordinātas: 53°35′00″N 25°49′00″E / 53.58333°N 25.81667°E / 53.58333; 25.81667Koordinātas: 53°35′00″N 25°49′00″E / 53.58333°N 25.81667°E / 53.58333; 25.81667
Valsts	Baltkrievija
Apgabals	Grodņas apgabals
Rajons	Navahrudakas rajons
Pilsētas tiesības	1511. gads
Iedzīvotāji (2024)[1]
• kopā	27 936
Laika josla	EET (UTC+3)
Mājaslapa	http://novogrudok.by/
Navahrudaka Vikikrātuvē

Navahrudaka (baltkrievu: Навагрудак — 'jaunā pilsētiņa'), Navahradaka (Наваградак) jeb Novogrudoka (krievu: Новогрудок) ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz austrumiem no Grodņas. Viena no senākajām Baltkrievijas pilsētām un vēsturiski viena no Melnās Krievzemes un Lietuvas lielkņazistes politiskajiem un kultūras centriem.

No 13. gadsimta Navahrudaka bija Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā, pēc tam Polijas-Lietuvas kopvalsts (1569—1795), Krievijas Impērijas (1795—1915), Polijas Republikas (1921—1939), Ostlandes (1941—1944) un Baltkrievijas PSR (1939—1941, 1944—1991) sastāvā.

Rakstos pirmoreiz minēta 1044. gadā, saistībā ar Kijivas lielkņaza Jaroslava Vladimiroviča karagājieniem pret jātvingiem, lietuviešiem un mazoviešiem. Mindaugs 13. gadsimtā iekļāva Navahrudaku Lietuvas dižkunigaitijā. Daļa vēsturnieku uzskata, ka Navahrudaka kļuva par Mindauga rezidences pilsētu un vietu, kur Mindaugs tika kronēts par Lietuvas karali. 1422. gada februārī Navahrudakā Jagailis apprecējās ar savu ceturto sievu Halšanu Sofiju. 1706. gadā Lielā Ziemeļu kara laikā zviedri nopostīja Navahrudakas pili.

Polijas-Lietuvas kopvalsts laikā Navahrudaka bija viena no vietām, kur sanāca Lietuvas tribunāls. 1799. gadā Navahrudakas baznīcā tika kristīts Ādams Mickēvičs. No 1507. līdz 1795. gadam un no 1921. līdz 1939. gadam Navahrudaka bija vojevodistes centrs. Otrā pasaules kara laikā pēc Polijas kampaņas pilsēta atradās vispirms Baltkrievijas PSR, tad Ostlandes sastāvā. Ļidas apkārtnē darbojās gan poļu partizāni no Armia Krajowa, gan padomju partizāni, gan ebreju partizāni jeb t.s. Beļsku partizāni. 1943. gada augustā Navahrudakas pievārtē gestapo nošāva 11 katoļu mūķenes (poļu: 11 męczennic z Nowogródka). Pēc kara beigām tā atradās Baltkrievijas PSR (1944—1991).

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Navahrudaka.
• Navahrudaka vietnē "Baltkrievijas globuss" (krieviski)

Šis ar Baltkrieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l Baltkrievijas pilsētas Galvaspilsēta Minska Apgabala pakļautības pilsētas - apgabala centri Bresta Gomeļa Grodņa Mogiļeva Vitebska Citas apgabala pakļautības pilsētas Babruiska Baranaviči Novopolocka Pinska Žodzina Rajona pakļautības pilsētas - rajona centri Asipoviči Astravjeca Ašmjani Barisava Bihava Bjaroza Bjerazino Braslava Buda-Kašaļova Čačerska Čašņiki Čavusi Čerikava Červjeņa Dobruša Dokšici Drahičina Dubrovna Dzjaržinska Dzjatlava Hancaviči Haradoka Hlibokaje Hojņiki Horki Ivaceviči Ivanava Ivje Jeļska Kaļinkaviči Kemeņeca Kapiļa Kascjukoviči Kiravska Kļecka Kļičava Kļimaviči Kobrina Kričava Kruhlaje Krupki Lahojska Luņiņeca Ļahaviči Ļepjeļa Ļida Ļubaņa Maladzječna Malarita Marjina Horka Masti Mazira Mjadzela Mjori Mscislava Narovļa Navahrudaka Ņasviža Orša Pastavi Pjetrikava Polocka Pružani Rahačova Rečica Saļihorska Sjanno Slavharada Sloņima Slucka Smaļaviči Smarhoņa Starija Darohi Stoļina Stovbci Svislača Svjetlahorska Ščučina Šklova Talačina Uzda Valožina Vavkaviska Viļejka Vjerhņadzvinska Vjetka Žabinka Žitkaviči Žlobina Citas rajona pakļautības pilsētas Baraņa Bjarozavka Bjelaazjorska Davidharadoka Dzisna Faņipaļa Kosava Mikaševiči Novalukomļa Skidzeļa Turava Vasiļeviči Visokaje Zaslavje