Bihava (Baltkrievija)

Šis raksts ir par pilsētu Baltkrievijā. Par citām jēdziena Bihava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Bihava
pilsēta
Быхаў Быхов
Pilsētas panorāma no Dņepras upes
Karogs Ģerbonis
Bihava
Koordinātas: 53°31′15″N 30°14′43″E / 53.52083°N 30.24528°E / 53.52083; 30.24528Koordinātas: 53°31′15″N 30°14′43″E / 53.52083°N 30.24528°E / 53.52083; 30.24528
Valsts	Baltkrievija
Apgabals	Mogiļevas apgabals
Rajons	Bihavas rajons
Rakstos	1430
Pilsētas tiesības	1773
Iedzīvotāji (2024)[1]
• kopā	16 349
Laika josla	EET (UTC+3)
Mājaslapa	bykhov.gov.by
Bihava Vikikrātuvē

Bihava (baltkrievu: Быхаў) jeb Bihova (krievu: Быхов) ir pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, Bihavas rajona centrs pie Dņepras upes.

Pilsēta ir sens Lietuvas lielkņazistes ieroču ražošanas centrs. 14. gadsimtā bija Švidrigaiļa īpašumā, vēlāk kļuva par Gaštautu, tad Hodkeviču, bet 1628. gadā — Sapehu īpašumu. 16. gadsimta beigās—17. gadsimta sākumā pilsēta tika pārvērsta par nocietinātu vietu. Bihava divreiz piedzīvoja ievērojamus aplenkumus. 1702. gadā to aplenca un ieņēma koalīcija, kas karoja pret Sapehu dzimtu, bet 1707. gadā Ziemeļu kara ietvaros, cietoksni ieņēma un nopostīja krievu karaspēks.

1772. gadā Bihava Polijas pirmajā dalīšanā tika iekļauta Krievijas Impērijā. 1902. gadā pilsētā tika izbūvēts dzelzceļš. No 1917. gada 11. septembra līdz 19. novembrim Bihovā ieslodzījumā atradās Krievijas armijas ģenerāļi, kuri bija atbalstījuši Korņilova dumpi. Daudzi no tiem vēlāk kļuva par redzamiem Balto kustības līderiem. Otrā pasaules kara laikā pilsētu 1941. gada 4. jūlijā ieņēma vācu karaspēks. Gandrīz visi pilsētas ebreju iedzīvotāji tika ieslodzīti Bihavas geto, bet vēlāk iznīcināti holokaustā. Kopš 1991. gada — neatkarīgās Baltkrievijas sastāvā.

Pēc nacionālā sastāva pilsētas iedzīvotāji ir baltkrievi (89,47 %) un krievi (7,96 %).

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bihava.
• Bihava vietnē "Baltkrievijas globuss" Arhivēts 2008. gada 25. martā, Wayback Machine vietnē. (krieviski)

s d l Baltkrievijas pilsētas Galvaspilsēta Minska Apgabala pakļautības pilsētas - apgabala centri Bresta Gomeļa Grodņa Mogiļeva Vitebska Citas apgabala pakļautības pilsētas Babruiska Baranaviči Novopolocka Pinska Žodzina Rajona pakļautības pilsētas - rajona centri Asipoviči Astravjeca Ašmjani Barisava Bihava Bjaroza Bjerazino Braslava Buda-Kašaļova Čačerska Čašņiki Čavusi Čerikava Červjeņa Dobruša Dokšici Drahičina Dubrovna Dzjaržinska Dzjatlava Hancaviči Haradoka Hlibokaje Hojņiki Horki Ivaceviči Ivanava Ivje Jeļska Kaļinkaviči Kemeņeca Kapiļa Kascjukoviči Kiravska Kļecka Kļičava Kļimaviči Kobrina Kričava Kruhlaje Krupki Lahojska Luņiņeca Ļahaviči Ļepjeļa Ļida Ļubaņa Maladzječna Malarita Marjina Horka Masti Mazira Mjadzela Mjori Mscislava Narovļa Navahrudaka Ņasviža Orša Pastavi Pjetrikava Polocka Pružani Rahačova Rečica Saļihorska Sjanno Slavharada Sloņima Slucka Smaļaviči Smarhoņa Starija Darohi Stoļina Stovbci Svislača Svjetlahorska Ščučina Šklova Talačina Uzda Valožina Vavkaviska Viļejka Vjerhņadzvinska Vjetka Žabinka Žitkaviči Žlobina Citas rajona pakļautības pilsētas Baraņa Bjarozavka Bjelaazjorska Davidharadoka Dzisna Faņipaļa Kosava Mikaševiči Novalukomļa Skidzeļa Turava Vasiļeviči Visokaje Zaslavje

1. ↑ Q125194897.