[go: up one dir, main page]

Pāriet uz saturu

Nauris Puntulis

Vikipēdijas lapa
Nauris Puntulis
Nauris Puntulis 2019. gadā
14. Saeimas deputāts
Amatā
2022. gada 1. novembris — 2022. gada 14. decembris
Prezidents Egils Levits
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
Amata sākums
2023. gada 20. septembris
Prezidents Edgars Rinkēvičs
Premjerministrs Evika Siliņa
Latvijas Republikas kultūras ministrs
Amatā
2019. gada 8. jūlijs — 2023. gada 15. septembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
Priekštecis Dace Melbārde
Pēctecis Agnese Logina
Rīgas domes deputāts
Amatā
2013. gada 3. jūnijs — 2019. gada 8. jūlijs

Dzimšanas dati 1961. gada 17. jūlijā (63 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Tiņģere, Talsu rajons, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija Nacionālā apvienība
Dzīvesbiedrs(-e) Sandra Puntule
Profesija dziedātājs, politiķis
Augstskola Latvijas Valsts konservatorija
Paraksts
Mūzikas karjera
Galvenā informācija
Žanri opermūzika, rokmūzika, popmūzika
Instrumenti balss
Darbības gadi 1979—pašlaik
Darbība ar Zvaigznīte, Pērkons, Marana, Trīs tenori

Nauris Puntulis (dzimis 1961. gada 17. jūlijā Talsu novada Tiņģerē) ir latviešu mūziķis un politiķis. Bijis Latvijas Nacionālās operas un baleta solists (tenors), pazīstams arī kā grupas "Pērkons" vokālists. Darbojas politikā, pārstāv Nacionālo apvienību (NA). No 2019. gada jūlija līdz 2023. gada 15. septembrim bija kultūras ministrs Krišjāņa Kariņa valdībā. Ievēlēts 14. Saeimā. 2013.—2019. gadā bija Rīgas domes deputāts.[1]

1979. gadā beidzis Rīgas Kultūras darbinieku tehnikumu (tagad Latvijas Kultūras koledža) kā kultūras darba speciālists, pēc tam mācījās Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas vokālajā nodaļā. 1994. gadā Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvis maģistra grādu.[2] Tur viņš studēja Ludmilas Braunas vokālajā klasē.[3]

1980. gadā apprecējās ar skaistuma un veselības žurnālisti Sandru Puntuli.[3]

Mūziķa darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dziedātāja gaitas N. Puntulis sāka duetā ar Olgu Rajecku kolhoza "Lāčplēsis" ansamblī. Vēlāk dziedāja karavīru ansamblī "Zvaigznīte" un mācījās Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas vokālajā nodaļā. Grupā "Pērkons" N. Puntulis nonāca 1982. gadā no Siguldas kultūras nama orķestra. Grupā viņš pārsvarā izpildīja romantiskas un liriskas balādes. 1989. gadā dziedātāja izpildītā dziesma "Mēs pārtiekam viens no otra" uzvarēja "Mikrofona" aptaujā.[3]

Tā kā N. Puntulis plānoja veidot dziedātāja karjeru, viņš iestājās konservatorijā. Tur viņš iesaistījās Valta Pūces 1986. gadā dibinātā kameransambļa "Marana" pirmajās programmās. Pēc akadēmijas absolvēšanas dziedātājs uzreiz kļuva par Latvijas nacionālās operas solistu, turpinot koncertdarbību arī grupas "Pērkons" sastāvā. Tā kā 1990. gadu sākumā "Pērkons" samazināja aktīvo koncertdarbību, N. Puntulis varēja koncentrēties operdziedātāja karjerai. 1996. gadā kopā ar Miervaldi Jenču un Guntaru Ruņģi viņš izveidoja apvienību "Trīs tenori". Piedalījies ne tikai operas, bet arī operešu uzvedumos.[3]

Politiskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. un 2014. gadā N. Puntulis nesekmīgi kandidēja no Nacionālās apvienības saraksta attiecīgi 11. Saeimas vēlēšanās un 12. Saeimas vēlēšanās.[2] No Nacionālās apvienības saraksta kandidēja arī 2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās un tika ievēlēts Rīgas domē.[1] 2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās tika atkārtoti ievēlēts Rīgas domē,[4] kur kļuva par frakcijas priekšsēdētāju.

2019. gada jūnijā tika paziņots, ka Nacionālā apvienība virzīs N. Puntuli kā kultūras ministra kandidātu Krišjāņa Kariņa valdībā, aizstājot Daci Melbārdi, kuru ievēlēja Eiropas Parlamentā.[5] 8. jūlijā apstiprināts ministra amatā.

2022. gadā ievēlēts 14. Saeimā. Kultūras ministra amatu saglabāja arī jaunajā K. Kariņa vadītajā valdībā. Līdz ar valdības krišanu 2023. gada rudenī un NA palikšanu opozicijā atgriezās Saeimas deputātu rindās.[6]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Dace Melbārde
Latvijas kultūras ministrs
2019. gada 8. jūlijs2023. gada 15. septembris
Pēctecis:
Agnese Logina