14. Saeima

14. Latvijas Republikas Saeima
Darbības laiks: 2022. gada 1. novembris — pašlaik
Priekšsēdētājs:	Edvards Smiltēns (līdz 2023. gada 20. septembrim) Daiga Mieriņa (kopš 2023. gada 20. septembra)
Priekšsēdētāja biedri:	Zanda Kalniņa-Lukaševica Jānis Grasbergs (līdz 2023. gada 20. septembrim) Antoņina Ņenaševa (kopš 2023. gada 20. septembra)
Frakcijas termiņa sākumā
Jaunā Vienotība (26) Zaļo un Zemnieku savienība (16) Apvienotais saraksts (15) Nacionālā apvienība (13) Stabilitātei! (11) Progresīvie (10) Latvija pirmajā vietā (9)
←13. Saeima 15. Saeima→

14. Saeima ir Latvijas Republikas parlamenta 14. sasaukums, kas savu darbību uzsāka 2022. gada 1. novembrī.^[1]

Pamatraksts: 14. Saeimas vēlēšanas

14. Saeimas vēlēšanas notika 2022. gada 1. oktobrī, vēlēšanās kandidēja 19 saraksti un tajās nobalsoja 916 691 vēlētāji jeb 59,43% balsstiesīgo pilsoņu.^[2] Salīdzinājumam — Lietuvas 2020. gada vēlēšanās nobalsoja 47,80%, bet Igaunijas 2019. gada vēlēšanās — 63,67% balsstiesīgo pilsoņu.^[3]

Lai iegūtu deputātu vietas, kandidātu sarakstam jāsaņem vismaz 5% no derīgo aplokšņu kopskaita (Latvijā). Attiecīgi, 5% barjeru pārvarēja un 14. Saeimā iekļuva pārstāvji no 7 vēlēšanu sarakstiem:^[2]

Saraksta nr.	Kandidātu saraksta nosaukums	Derīgās zīmes	Procenti*	Vietas**
1	Jaunā Vienotība	173 425	18,97%	26
3	Zaļo un Zemnieku savienība	113 676	12,44%	16
18	"APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"	100 631	11,01%	15
11	Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"	84 939	9,29%	13
8	Politiskā partija "Stabilitātei!"	62 168	6,80%	11
12	Latvija Pirmajā Vietā	57 033	6,24%	9
15	"Progresīvie"	56 327	6,16%	10

* Piezīme: procenti tiek rēķināti attiecībā pret derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu.

** Piezīme: sarakstu iegūto vietu skaitu nosaka katrā vēlēšanu apgabalā atsevišķi, tādēļ ir iespējami gadījumi, kad saraksts ar lielāku kopējo balsu skaitu saņem mazāk mandātus.

14.Saeimas frakciju sastāvs uz 25.01.2024:

Frakcijas nosaukums	Deputātu skaits
Jaunā Vienotība	25
Zaļo un Zemnieku savienība	16
"APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"	14
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"	12
"Progresīvie"	10
Politiskā partija "Stabilitātei!"	9
Latvija Pirmajā Vietā	8
Pie frakcijām nepiederošie deputāti	6
Kopā	100

14. Saeimā kopumā darbojas 17 komisijas:

• Ārlietu komisija (priekšsēdētāja Ināra Mūrniece)
• Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija (priekšsēdētājs Jānis Reirs)
• Juridiskā komisija (priekšsēdētājs Andrejs Judins)
• Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (priekšsēdētāja Leila Rasima)
• Izglītības, kultūras un zinātnes komisija (priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre)
• Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija (priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis)
• Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija (priekšsēdētājs Oļegs Burovs)
• Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama)
• Sociālo un darba lietu komisija (priekšsēdētājs Andris Bērziņš)
• Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija (priekšsēdētājs Jānis Vucāns)
• Pieprasījumu komisija (priekšsēdētājs Raimonds Čudars)
• Publisko izdevumu un revīzijas komisija (priekšsēdētāja Viktorija Baire)
• Nacionālās drošības komisija (priekšsēdētājs Ainars Latkovskis)
• Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija (priekšsēdētājs Gunārs Kūtris)
• Eiropas lietu komisija (priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis)
• Ilgtspējīgās attīstības komisija (priekšsēdētājs Uģis Mitrevics)
• Parlamentārās izmeklēšanas komisija (priekšsēdētājs Vilis Krištopans)

Latvijā tradicionāli priekšroka valdības koalīcijas veidošanā ir partijai, kas ieguvusi visvairāk deputāta mandātus, tomēr noteicošā loma ir balsu vairākumam atbilstoši politisko partiju ideoloģiskajai saderībai. 14. Saeimas vēlēšanās visvairāk deputātu mandātu ieguva apvienība "Jaunā Vienotība", kura attiecīgi uzņēmās iniciatīvu vest valdības koalīcijas veidošanas sarunas.

Partija 14. Saeimas valdības koalīcijas partneru meklēšanas gaitā vadījās pēc sekojošiem principiem:

• "Jaunā Vienotība" jaunajā valdībā nesadarbosies ar Zaļo un Zemnieku savienību, ja šī partija nenorobežosies no smagos noziegumos pirmajā instancē notiesātā Aivara Lemberga;^[4]
• "Jaunā Vienotība" kā ideoloģiski vistuvākos partnerus koalīcijā nosauca apvienību "Apvienotais saraksts" un partiju Nacionālā apvienība, ar kurām kopā tā iegūtu 54 balsis parlamentā. Vienlaikus, "Jaunā Vienotība" uzskatīja par nepieciešamu veidot plašāku koalīciju tās stabilitātes dēļ;^[5]
• "Jaunā Vienotība" koalīcijas paplašināšanas nolūkā uzsāka sarunas arī ar partiju "Progresīvie", un pēc sarunām ar to paziņoja, ka būtiskus šķēršļus sadarbībai koalīcijā tā neredz.^[6] Tomēr pārējie potenciālie koalīcijas partneri — "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība, pauduši, ka ir pret partijas "Progresīvie" iekļaušanu koalīcijā, pamatojot to ar ideoloģiskajām atšķirībām, ēnu uz partijas pagātni, potenciālo koalīcijas sadrumstalotību, kā arī savu vēlētāju interešu aizstāvību.^[7][8]

Oktobra beigās, vairāk nekā 3 nedēļas pēc vēlēšanām, pēc vairākiem sarunu etapiem ar apvienību "Apvienotais saraksts" un partiju Nacionālā apvienība, "Jaunā Vienotība" lēma par 3 partiju koalīciju, tajā neiekļaujot partiju "Progresīvie" — galvenokārt pārējo potenciālo partneru iebildumu dēļ par savstarpējām ideoloģiskajām pretrunām.^[9] "Jaunā Vienotība" arī piedāvāja partijai "Progresīvie" noslēgt sadarbības memorandu par divpusēju darbu 14. Saeimā, partijai strādājot ārpus koalīcijas. Taču partija "Progresīvie" piedāvājumam atteica, norādot, ka būtu gatavi iesaistīties koalīcijā tikai pilnvērtīga partnera statusā, bet pretējā gadījumā darbosies opozīcijā.^[10]

3.novembrī visi trīs topošās koalīcijas partneri parakstīja partijas "Jaunā Vienotība" piedāvāto koalīcijas sadarbības memorandu — dokumentu, kādu līdz šim valdības veidošanas procesā politiskie spēki nebija veidojuši. Memorandā partneri izvirzīja sekojošas prioritātes 14. Saeimas darbības laikā:^[11][12][13]

14. Saeimas koalīcijas sadarbības memoranda punkti

Nacionālās vērtības un tiesiskums	Drošība un enerģētiskā pašpietiekamība	Tautsaimniecības attīstība	Valsts pārvalde un valsts kapitālsabiedrības	Veselības aprūpes pieejamība
Nacionālo vērtību atbalstīšana	Ārējās un iekšējās drošības stiprināšana	Tautsaimniecības attīstības pamatnosacījumu izpilde	Valsts pārvaldes reaģētspējas paaugstināšana
Sekmēt Latvijas tautas saliedētību un stiprināt latviešu kā vienīgo valsts valodu	Turpināt atbalstīt Ukrainu tās cīņā par brīvību, kā arī ieturēt stingru sankciju politiku pret Krieviju un Baltkrieviju	Īstenot ilgtspējīgu tautas ataudzes politiku demogrāfiskās situācijas uzlabošanai	Ieviest elastīgas horizontālās pārvaldības principus valsts pārvaldē	Pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un sniegšanas kvalitāti pacientiem
Attīstīt kvalitatīvu un iekļaujošu izglītības sistēmu valsts valodā	Stiprināt sabiedriski informatīvās telpas drošību	Palielināt augstākās izglītības un zinātnes finansējumu radītspējīgas vides attīstībai	Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana
Turpināt atbalstīt nacionālo kultūru	Ieviest Valsts aizsardzības dienestu no 2023. gada	Teritoriālā attīstība un dzīves vide	Uzlabot valsts kapitālsabiedrību pārvaldību
Tiesiskuma nodrošināšana	Palielināt iekšējās drošības un sabiedriskās kārtības finansējumu	Paaugstināt galvaspilsētas konkurētspēju Ziemeļeiropas regionā, kā arī ieguldīt reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu dzīves vidi;	Izvērtēt atsevišķu valsts kapitālsabiedrību kopīgas pārvaldības izveidi
Nostiprināt tiesiskuma un demokrātiskās vērtības, efektīvi pildīt tiesu varas lēmumus, kā arī nesaudzīgi cīnīties pret korupciju	Enerģētiskās pašpietiekamības nodrošināšana	Nodokļu politikas pilnveidošana	Nodrošināt valsts kontroli valstiski stratēģiskos aktīvos un infrastruktūrā
Nodrošināt ikviena iedzīvotāja tiesisko un sociālo aizsardzību, neatkarīgi no tā bioloģiskajām vai sociālajām pazīmēm	Nodrošināt valsts enerģētisko pašpietiekamību, mazinot atkarību no dabasgāzes un attīstot atjaunojamās enerģijas ražošanas projektus	Veidot līdzsvarotu nodokļu ieņēmumu sadali starp pašvaldībām, kas sekmētu darbavietu radīšanu	Pabeigt valsts ostu pārvaldības reformu
	Izveidot sašķidrinātās dabasgāzes termināli Skultē	Attīstīt radītspējīgu, eksportspējīgu un produktivitāti paaugstinošu uzņēmējdarbības vidi, vienlaikus mazinot birokrātiskos šķēršļus
		Būtiski samazināt ēnu ekonomiku, atvieglojot nodokļu slogu "dzīvesstila uzņēmumiem"

Memorandā tika ietverti arī partneriem tūlītēji veicamie darbi pēc memoranda parakstīšanas:

• Izstrādāt valdības deklarāciju un rīcības plānu, izvēršot memorandā minētās prioritātes;

• Noteikt Ekonomikas ministriju kā atbildīgo par nodarbinātības politiku;
• Noteikt Labklājības ministriju kā atbildīgo par bērnu atbalsta politiku;
• Noteikt atbildīgo ministriju par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku
• Izveidot jaunu Klimata un enerģētikas ministriju.

Viens no publiski visapspriestākajiem koalīcijas sadarbības memoranda punktiem bija vienošanās par jaunas Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu, kuras atbildības joma būs klimata pārmaiņu un enerģētikas politikas ieviešana.^[11]

Pēc Krišjāņa Kariņa 2. valdības apstiprināšanas 2022. gada 15. decembrī deputāta mandātu uz laiku ieguva:

• Jaunās Vienotības frakcijā — Ilze Vergina, Edmunds Jurēvics, Gatis Liepiņš, Atis Labucis, Ingrīda Circene, Jānis Reirs un Viktorija Baire;
• Nacionālās apvienības frakcijā — Ģirts Lapiņš, Jurģis Klotiņš, Normunds Dzintars, Arnolds Jātnieks,
• "Apvienotā saraksta" frakcijā — Edgars Putra, Ieva Brante un Andrejs Svilāns.^[14]

• partiju "Stabilitātei!" un tās Saeimas frakciju 2023. gada 15. maijā pameta Glorija Grevcova, kuru pirmās instances tiesa atzina par vainīgu melošanā Centrālajai vēlēšanu komisijai. Frakcijas "Stabilitātei!" priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs norādīja, ka šāds Grevcovas lēmums esot pieņemts pēc minētā tiesas sprieduma. Savukārt Grevcova sacīja, ka izstāšanās nav saistīta ar tiesas spriedumu;^[15]

• "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakciju 2023. gada 19. jūnijā pameta Oļegs Burovs, viļoties par tās tuvināšanos partijai "Stabilitātei!";^[16]

Pēc Evikas Siliņas valdības apstiprināšanas 2023. gada 15. septembrī deputāta mandātu uz laiku ieguva:

• Jaunās Vienotības frakcijā — Alīna Gendele, Ģirts Valdis Kristovskis;
• Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā — Ģirts Štekerhofs, Didzis Zemmers, Ligita Gintere, Valdis Maslovskis,
• Progresīvo frakcijā — Ervins Labanovskis un Mairita Lūse.^[17]

2023. gada 25. septembrī mira Atis Deksnis no "Apvienotā saraksta" frakcijas.^[18] Tai pašā dienā no "Apvienotā saraksta" frakcijas izstājās Igors Rajevs, lai turpinātu strādāt par Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru.^[19]

2024. gada 24. janvārī pēc skandaloza atsevišķu deputātu brauciena uz Ķīnu, no partijas “Stabilitātei!” un no tās frakcijas tika izslēgta Viktorija Pleškāne.^[20]

• Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa

Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l 14. Saeima (2022—pašlaik) Frakcijas Jaunā Vienotība (25) Zaļo un Zemnieku savienība (16) Apvienotais saraksts (14) Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK (12) Stabilitātei! (10) Progresīvie (9) Latvija pirmajā vietā (8) Prezidijs Priekšsēdētājs Daiga Mieriņa priekšsēdētāja biedri Zanda Kalniņa-Lukaševica un Antoņina Ņenaševa sekretārs Edvards Smiltēns sekretāra biedrs Jānis Grasbergs Deputāti Jaunā Vienotība Circene Čudars Daģis Daugavietis Felss Gendele A. Judins Jurēvics In. Kalniņa Ir. Kalniņa Kalniņa-Lukaševica Krasta Kristovskis Labucis Latkovskis Liepiņš Patmalnieks Rancāne Reirs Rotbergs Skrastiņš Skujiņa-Rubene Vergina Zariņa-Stūre Zariņš ZZS Bērziņš Brakovska Brigmanis Daudze Gintere Jakovins Kļaviņa Kozlovska Kūtris Maslovskis Mieriņa Rokpelnis Štekerhofs Vilks Vucāns Zemmers Apvienotais saraksts Batņa Bergmanis Kučinskis Kulbergs Lizbovskis Līdaka Matisone Putra Smiltēns Sprindžuks Šmits Tavars Viļums Vīksna NA Butāns Dombrava R. Dzintars Grasbergs Indriksone Klotiņš Mitrevics Mūrniece Puntulis Šnore Teirumnieks Vitenbergs Stabilitātei! Čulkova Drelinga Ivanovs I. Judins Klementjevs Kovaļenko Marčenko-Jodko Pučka Rosļikovs Saļimovs Progresīvie Ābrama Cepurītis Labanovskis Lūse Ņenaševa Rasima Simanovska Šuvajevs Švinka Latvija pirmajā vietā Jencītis K. Krištopans Liepiņa Petraviča Stobova A. Šlesers R. Šlesers Zivtiņš bez frakcijas Burovs1 Ceļapīters2 Kiršteins3 Pleškāne4 Rajevs5 Zelderis6 Beigušās pilnvaras uz laiku Abu Meri Ašeradens Augulis Bērziņa Briškens Čakša Kozlovskis Krauze Lībiņa-Egnere Melnis Siliņa Sprūds Valainis pavisam Baire Brante †Deksnis N. Dzintars Grevcova Jātnieks Kariņš Kols V. Krištopans Lapiņš Rinkēvičs Tretjakova Svilāns Saistītie raksti 14. Saeima 14. Saeimas frakcijas 14. Saeimas deputāti 14. Saeimas vēlēšanas Saeima Kategorijas Saeima 14. Saeima 14. Saeimas deputāti 1 ievēlēts no "Latvija pirmajā vietā" 2 ievēlēts no "Jaunā Vienotība" 3 ievēlēts no "Nacionālā apvienība" 4 ievēlēta no "Stabilitātei" 5 ievēlēts no "Apvienotais saraksts" 6 ievēlēts no "Progresīvie"

s d l Latvijas Republikas likumdevēji 1918—1940 Tautas padome Satversmes sapulce 1. Saeima 2. Saeima 3. Saeima 4. Saeima Ulmaņa Ministru kabinets Tautas Saeima kopš 1990. gada Augstākā Padome 5. Saeima 6. Saeima 7. Saeima 8. Saeima 9. Saeima 10. Saeima 11. Saeima 12. Saeima 13. Saeima 14. Saeima