Inga Bērziņa

Inga Bērziņa
	Inga Bērziņa 2022. gadā
	Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģonālās attīstības ministre ; (Līdz 2024. gada 1. jūlijam — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre)
	Amata sākums; 2023. gada 15. septembris
Prezidents	Edgars Rinkēvičs;
Premjerministrs	Evika Siliņa
Priekštecis	Māris Sprindžuks
	14. Saeimas deputāte
	Amatā; 2022. gada 1. novembris — 2023. gada 20. septembris
Prezidents	Egils Levits; Edgars Rinkēvičs;
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš
	Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja
	Amatā; 2009. gada 27. jūlijs — 2022. gada 1. novembris
Vietnieks (i)	? (2009—2013); Viktors Gotfridsons (2013—2021); Artis Roberts (2021—2022); Nellija Kleinberga (2021—2022)
Priekštecis	amats izveidots
Pēctecis	Inese Astaševska
	Kuldīgas domes priekšsēdētāja
	Amatā; 2007. gada 29. novembris — 2009. gada 26. jūlijs
Priekštecis	Edgars Zalāns
Pēctecis	amats likvidēts
	Kuldīgas pilsētas domes priekšsedētāja vietnece
	Amatā; 2001. gada 7. novembris — 2007. gada 29. novembris
Pēctecis	Ivars Eglītis
Dzimšanas dati	1963. gada 1. augustā (61 gads); Kuldīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Dzīvo	Kuldīga, Latvija
Politiskā partija	Tautas partija; Kuldīgas novadam (kopš 2012);
Profesija	skolotāja

Inga Bērziņa (dzimusi 1963. gada 1. augustā Kuldīgā) ir latviešu politiķe. Laika posmā no 2007. gada 29. novembra līdz 2009. gada 26. jūlijam bija Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja. Pēc tam līdz 2022. gada 1. novembrim bija Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja.^[2] Pārstāv partiju "Kuldīgas novadam". Šobrīd I. Bērziņa ir Latvijas Republikas viedās administrācijass un reģonālās attīstības ministre un 14. Saeimas deputāte, ievēlēta no "Jaunās Vienotības" saraksta.

Izglītība

1986. gadā Inga Bērziņa pabeidza Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultāti, iegūstot ģeogrāfa un ģeogrāfijas pasniedzēja diplomu. 1997. gadā iegūtā izglītība tika papildināta ar Latvijas Universitātes ģeogrāfijas maģistra diplomu. Laikā no 1997. līdz 2006. gadam Inga Bērziņa ir papildinājusi savas zināšanas un spējas vairākos semināros, konferencēs un līdzīgās īslaicīgās izglītības aktivitātēs.^[2]

Darba pieredze

Pēc augstskolas diploma iegūšanas 1986. gadā Inga Bērziņa sāka strādāt Rīgas Angļu ģimnāzijā par ģeogrāfijas skolotāju un strādāja tur līdz 1994. gadam. No 1994. gada I. Bērziņa dzīvo un strādā Kuldīgā. Pirmā darbavieta dzimtajā pilsētā bija Viļa Plūdoņa Kuldīgas 1. vidusskola, kur viņa turpināja ģeogrāfijas skolotājas darbu. Ar laiku Inga Bērziņa kļuva par skolas direktora vietnieci komercizglītībā. Viļa Plūdoņa Kuldīgas 1. vidusskolā Inga Bērziņa nostrādāja līdz 1997. gadam, kad kļuva par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas ekonomikas docētāju. Bet jau drīz, 1998. gadā, Inga Bērziņa kļuva par reģionālās attīstības nodaļas vadītāju Kuldīgas rajona padomē un savus pienākumus tur pildīja līdz 2000. gadam.^[2]

Pēc tam Inga Bērziņa tika iecelta par Kuldīgas rajona statistikas nodaļas vadītāja vietnieci tautas skaitīšanas jautājumos. Sekoja vadītājas darbs Kuldīgas rajona padomes pašvaldības uzņēmumā bezpeļņas organizācijā "Kurzemes attīstības aģentūra". Par vadītāju viņa tur nostrādāja līdz 2002. gadam. 2001. gadā Inga Bērziņa sāka strādāt par Kuldīgas novada pieaugušo izglītības centra lektori. No 2001. līdz 2003. gadam I. Bērziņa paspēja darboties par Kuldīgas rajona koordinatori BO SIA "Baltijas jūras piekrastes attīstības aģentūrā". No 2003. gada līdz 2007. gada 29. novembrim Inga Bērziņa bija arī Kuldīgas rajona padomes pašvaldības aģentūras "Kuldīgas attīstības aģentūra" vadītāja.^[2]

2005. gadā Inga Bērziņa tika pieaicināta strādāt par eksperti pie Nacionālā attīstības plāna izstrādes. Savukārt jau 2006. gadā Inga Bērziņa par eksperti tika aicināta strādāt "Sorosa fondā Latvijā" Moldovas—Latvijas forumā par sabiedrības līdzdalību, reģionālās attīstības grupas vadībā. Laikā no 2005. gada līdz 2006. gadam Inga Bērziņa bija koordinatore biedrībā "Kurzemes reģionālās attīstības aģentūra".^[2]

Politiskā darbība

2001. gada pašvaldību vēlēšanās I. Bērziņa tika ievēlēta Kuldīgas domē no Tautas partijas saraksta, un tika ievēlēta par domes priekšsēdētāja Edgara Zalāna vietnieci. 2005. gada pašvaldību vēlēšanās vēlreiz ievēlēta Kuldīgas domē, bet 2007. gadā viņu ievēlēja par Kuldīgas domes priekšsēdētāju E. Zalāna vietā, kurš kļuva par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigara Kalvīša valdībā.

I. Bērziņa tika ievēlēta pašvaldībā arī 2009. gada pašvaldību vēlēšanās, saglabājot domes priekšsēdētājas amatu. 2012. gadā viņa bija starp partijas "Kuldīgas novadam" dibinātājiem un kļuva par tās valdes priekšsēdētāju. Pēc administratīvās reformas no jaunizveidotās partijas I. Bērziņu ievēlēja Kuldīgas novada domē 2013., 2017. un 2021. gada pašvaldību vēlēšanās, nemainīgi viņa saglabāja arī pašvaldības vadītāja amatu.

2022. gada rudenī I. Bērziņa tika ievēlēta 14. Saeimā no apvienības "Jaunā Vienotība", pārstāvot tajā partiju "Kuldīgas novadam".

2023. gada 15. septembrī ievēlēta par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Evikas Siliņas Ministru kabinetā.

Ieņemtie amati

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja
Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja
Eiropas Savienības Reģionu komitejas Latvijas delegācijas locekle
Reģionālo attīstības centru apvienības valdes locekle
SIA “Kuldīgas komunālie pakalpojumi” kapitāldaļu turētāja pārstāve
SIA “Kuldīgas ūdens” kapitāldaļu turētāja pārstāve
Partijas “Kuldīgas novadam” valdes priekšsēdētāja^[2]

Privātā dzīve

Inga Bērziņa ir precējusies un trīs bērnu māte. Brīvajā laikā nodarbojas ar orientēšanās sportu. I. Bērziņas dēls Kristaps Bērziņš ir vieglatlēts, gar distanču skrējējs un orientierists.

Ārējās saites

Kuldīgas, Alsungas un Skrundas novada bibliotēku kopkataloga Novadpētniecības datu bāze

Atsauces

↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 28. janvārī. Skatīts: 2021. gada 21. janvārī.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 ^2,4 ^2,5 «Domes priekšsēdētāja». www.kuldiga.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. decembrī. Skatīts: 2015. gada 19. decembrī.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Māris Sprindžuks	Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģonālās attīstības ministre 2023. gada 15. septembris — pašlaik	Pēctecis: *amatā*

[1] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 28. janvārī. Skatīts: 2021. gada 21. janvārī.

[kuldiga.lv-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 ^2,4 ^2,5 «Domes priekšsēdētāja». www.kuldiga.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. decembrī. Skatīts: 2015. gada 19. decembrī.

[1]

[2]