Nometinājuma josla
Nometinājuma josla (krievu: Черта оседлости) bija teritorija Krievijas Impērijas rietumu apgabalos, ārpus kuras saskaņā ar imperatores Katrīnas II rīkojumu (указ) bija aizliegts apmesties uz dzīvi ebrejiem (izņemot 1. ģildes tirgoņus, personas ar augstāko izglītību, reģistrētās prostitūtas, bijušās militārpersonas, kristītos ebrejus).
Rīkojumu imperatore izsludināja 1791. gada 28. decembrī, pēc pirmās Polijas dalīšanas un Žečpospolitas austrumu daļas aneksijas. Šajā joslā tika ietilpināta arī Latgale.
Ebrejiem bija aizliegts apmesties arī dažās nometinājuma joslas teritorijā esošajās pilsētās - Kijivā, Mikolajivā un Jaltā. Sevastopolē ebrejiem atļāva apmesties tikai dažos pilsētas rajonos.
Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā Krievijas Pagaidu valdība nometinājuma joslas likumu atcēla.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |