Mašīnu un traktoru stacija

Mašīnu un traktoru stacija (MTS) bija valsts uzņēmums Padomju Savienībā un citās tās satelītvalstīs, kas bija apgādāts ar traktoriem, kombainiem u.c. komplicētām lauksaimniecības mašīnām, ar kurām MTS uz līguma pamata par noteiktu samaksu natūrā (pamatforma) un naudā veica kolhozos un padomju saimniecībās lauksaimniecības darbus. Katram darbam bija sava natūrmaksas likme.

MTS nebija tikai mašīnu iznomāšanas punkts, bet ražošanas organizators laukos, jo tās uzdevumos ietilpa jaunākās tehnikas un zinātnisko metožu ieviešana ražošanā. Tā veica arī masu politisko darbu laukos. Masveida kolektivizācijas periodā MTS bija nozīmīga loma kolhozu organizatoriski saimnieciskajā nostiprināšanā. MTS veicināja pāreju uz sociālistisko lielražošanu, kā arī darba ražīguma pieaugumu.

Pirmā MTS Padomju Savienībā dibināta 1928. gadā Odesas apgabalā, Ukrainā. 1932. gadā PSRS jau bija 2446 MTS, bet 1957. gadā - 7903 MTS ar 1044 tūkst. traktoriem.^[1]

LPSR pirmās 40 MTS dibināja 1940-1941. gadā. Otrā pasaules kara laikā MTS Latvijas teritorijā tika likvidētas. Pēc padomju varas atgriešanās Latvijā Dobelē tika izveidota pirmā pēckara MTS. 1957. gadā PSRS bija 8000 MTS ar 2,8 mlj. darbiniekiem. Tām piederēja virs 1 mlj. traktoru, 322 tūkst. labības kombainu un daudz citas lauksaimnieciskās tehnikas.

Pieaugot kolhozu ekonomikai un uzlabojoties speciālistu un vadītāju sastāvam, dubultā pārvalde sāka traucēt ražošanas attīstību kolhozos. 1958. gadā pēc februāra plēnuma lēmuma MTS tika izformētas un gada laikā tehnika tika pārdota saimniecībām. Kolhozi papildinājās arī ar kvalificētiem ražošanas organizatoriem. Uz MTS bāzes tika izveidotas remonta un tehniskās stacijas (RTS).