Livingstona sala

Livingstona sala
Livingstona salas ainava
Ģeogrāfija
Izvietojums	Antarktika
Koordinātas	62°36′0″S 60°30′0″W / 62.60000°S 60.50000°W / -62.60000; -60.50000Koordinātas: 62°36′0″S 60°30′0″W / 62.60000°S 60.50000°W / -62.60000; -60.50000
Arhipelāgs	Dienvidšetlendas salas
Platība	974 km²
Garums	73 km
Platums	34 km
Augstākais kalns	Frīzlends 1700 m
Administrācija
Antarktika
Pretenzija	Britu Antarktiskā teritorija, Argentīnas Antarktīda, Čīles Antarktiskā teritorija
Demogrāfija
Iedzīvotāji	0
Livingstona sala Vikikrātuvē

Livingstona sala (angļu: Livingston Island, spāņu: Isla Livingston) ir sala Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā, otra lielākā arhipelāga sala. Izvietojusies arhipelāga vidusdaļā. Ap 3 km platais Makfārleina šaurums ziemeļaustrumos to atdala no Griničas salas, bet Mortona šaurums rietumos — no Snovas salas. Lielāko daļu salas teritorijas klāj ledājs, kurā paceļas vairākas klinšainas smailes. Salas dienvidaustrumos ir Tangras kalnu masīvs, kurā izvietojusies salas augstākā smaile Frīzlends (1650 m).^[1] Krasti roboti, daudz līču un pussalu. Lielākie līči ir Mūnbejs salas austrumos, Hīro līcis — ziemeļos un Volkera līcis un Sautbejs — dienvidos. Piekrastē daudz nelielu saliņu, lielākās no kurām ir Hāfmūna, Desoleišena un Ragida. Salas rietumos plaša no ledus brīva Baiersa pussala.

Salu 1819. gada 19. februārī atklāja britu kapteinis Viljams Smits ar kuģi Williams, kurš ceļā no Buenosairesas uz Valparaiso apkuģoja Hornas ragu un ceļavēja meklējumos novirzījās pārāk tālu uz dienvidiem, kur 62° dienvidu platumā un 60° rietumu garumā ieraudzīja līdz tam nezināmu zemi (Livingstona salas ziemeļaustrumu galu — tagadējo Viljama ragu), bet krastā tur neizkāpa. Tā bija pirmā cilvēku atklātā cietzeme Antarktikā. Salu aptuveni nokartēja Smits tā paša gada oktobrī, Edvards Brensfīlds 1820. gada janvārī un Krievijas Antarktiskā ekspedīcija Fabiāna fon Belinshauzena vadībā 1821. gada janvārī. Sākotnēji saukta par Frīzlendu (Frieseland, Freesland, Freeseland — ‘sala zeme’) vai Smoļenskas salu (остров Смоленск), bet vēlāk pārdēvēta tagadējā vārdā, domājams, par godu britu kapteinim Endrū Livingstonam (Andrew Livingston) no Glāzgovas, kurš devis ievērojamu ieguldījumu kuģošanas norādījumu sagatavošanā Atlantijas okeāna dienviddaļai.^[2] 19. gadsimta sākumā Livingstona salu un tās apkārtni intensīvi ekspluatēja britu un amerikāņu roņu mednieki, kas devuši nosaukumus lielākajai daļai piekrastes objektu.^[3]

Nosaukums	Valsts	Novietojums	Statuss	Darbības gadi
Akademija	Bulgārija	Tangras kalni	lauka nometne	2004—
Baiersa[4]	Spānija	Baiersa pussala	lauka nometne	2001—
Giljermomanna	Čīle	Širefa rags	vasaras	1990—
Huankarlosa I	Spānija	Hērda pussala	vasaras	1988—
Kamara	Argentīna	Hāfmūna	vasaras	1953—
Keipširefa	ASV	Širefa rags	lauka nometne	1996—
Livingstona	Argentīna	Baiersa pussala	lauka nometne	1957—
Sveti Klimenta Ohridski	Bulgārija	Hērda pussala	vasaras	1988—

• Ivanov, L. General Geography and History of Livingston Island. In: Bulgarian Antarctic Research: A Synthesis. Eds. C. Pimpirev and N. Chipev. Sofia: St. Kliment Ohridski University Press, 2015. pp. 17-28. ISBN 978-954-07-3939-7
• Ivanov, L.L. Livingston Island: Tangra Mountains, Komini Peak, west slope new rock route; Lyaskovets Peak, first ascent; Zograf Peak, first ascent; Vidin Heights, Melnik Peak, Melnik Ridge, first ascent. The American Alpine Journal, 2005. pp. 312-315.
• Gildea, D. Mountaineering in Antarctica: complete guide: Travel guide. Primento and Editions Nevicata, 2015. ISBN 978-2-51103-136-0