Jesaja

Jesaja ir Bībeles pravietis 8. gadsimtā p.m.ē. un tradicionāli tiek uzskatīs par Jesajas grāmatas autoru. Jūdaismā Jesaja tiek uzskatīts par pirmo no lielajiem praviešiem.

Bībelē teikts, ka Jesaja dzimis 8. gadsimtā p.m.ē. Viņa sieva Bībelē minēta vienīgi kā "praviete" un viņiem ir divi dēli.

Viņa pravietošanas laiks bija Jūdejas karalistes karaļu Uzija, Jotāma, Ahaza un Hezekijas valdīšanas laikā. Ņemot vērā karaļu valdīšanas laikus, iespējams, ka Jesajas pravietošanas laiks bija četrdesmit četri gadi.

Šajā laikā asīrieši vairākkārt uzbruka senajai Izraēlas karalistei, iekarojot tās teritoriju un aizvedot daļu iedzīvotāju trimdā. 722 gadā p.m.ē. asīrieši iekaroja un izpostīja Samariju.

Karaļa Ahaza valdīšanas laikā asīrieši Jūdejas karalisti militāri neapdraudēja, taču pēc tam, kad Jūdas karalis Hezekija izveidoja aliansi ar Ēģipti, Asīrijas karaspēks 700. gadā p.m.ē. iebrukā Jūdejas karalistē. Turpmākajos gados karš ar Asīriju noritēja vairākkārt, vienubrīd asīriešu karaspēks pat aplenca Jeruzalemi, taču Dieva uzsūtīta slimība nonāvēja daudzus asīriešu kareivjus un aplenkums tika izbeigts.

Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Jesaja mira mocekļa nāvē, kad elkdievji viņu pārzāģēja uz pusēm ar koka zāģi.

• Katoļu enciklopēdijas ieraksts (angliski)
• Jesajas grāmata, angliski Arhivēts 2009. gada 25. maijā, Wayback Machine vietnē.
• Jesajas grāmata, latviski
• Ievads Jesajas grāmatā
• Par Jesajas grāmatu, Jewish Treats