Kebabs

Osmaņu impērijas kultūra
Arhitektūra Valoda Mūzika Virtuve
Dzeja Proza Miniatūra Tērpi
Cīņa eļļā
s d l

Kebabs (arābu un persiešu valodās: كباب, [kabāb], turku valodā: kebap) ir uz oglēm vai citā veidā cepta vai grilēta gaļa pēc Tuvo Austrumu, centrālās Āzijas un Dienvidāzijas tautu tradīcijām. Kebaba pagatavošanai parasti izmanto jēra vai liellopu gaļu, bet atsevišķās receptēs pamatā ir vistas gaļa vai zivis. Sakarā ar ticības aizliegumiem, musulmaņi un jūdaisti kebabu negatavo no cūkgaļas.

Kebabs uz iesma (turku valodā: şiş kebabı [ʃiʃ kebabî]) ir uz oglēm cepti vai grilēti uz koka vai metāla iesma (turku valodā: şiş [ʃiʃ]) uzdurti nelieli gaļas gabali. Kebabam izmanto jebkādu gaļu un kopā ar gaļas gabaliem uz iesma parasti uzdur arī dārzeņus vai augļus (baklažāns, tomāts, paprikas pipars, sīpols un sēnes).^[1]

Latvijā un visā bijušās Padomju Savienības teritorijā populārs svētku ēdiens ir šiš-kebaba paveids šašliks (Krimas tatāru valodā: şışlıq [ʃîʃlîk]^[2][3]).

Tiek uzskatīts, ka kebaba cepšanai uz iesma pirmsākumi meklējami viduslaiku osmaņu impērijas armijā, kuras karagājienos karavīri uz saviem zobeniem uzdurtos gaļas gabalus cepuši nometnes ugunskuros.^[4] Tomēr vēstures avotos ir arī liecības tam, ka šāds gaļas cepšanas veids bijis populārs arī pirms turku ienākšanas Bizantijā.

Grozītais kebabs (turku valodā: döner kebab [dœner kebab]) ir uz vertikāla iesma sadurtas lielas jēra vai vistas gaļas šķēles, kas griežas un tiek grilētas no vienas malas ar oglēm vai ar elektrisku sildītāju. Grozītais kebabs ir līdzīgs girosam, šavarmai un taco al pastor.

Grozīto kebabu parasti pasniedz smalki sagrieztu ar salātiem kā pildījumu pitas maizē, picās vai uz šķīvja kopā ar ceptiem frī kartupļiem. Grieztais kebabs ir populārs ātro uzkodu ēdiens vairākās Eiropas valstīs.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kebabs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)