Karma

Karma (sanskritā: कर्म, kárman- "rīcība, darbība"; pāli: kamma) ir "rīcību" vai "darbību" apzīmējošs jēdziens Indijas izcelsmes reliģiski filozofiskajās mācībās — hinduismā, džainismā, budismā un sikhismā. Ar to apzīmē darbību, kas aizsāk cēloņu un seku ciklu.

Jēdziena filosofiskais skaidrojums dažādās tradīcijās kopumā ir līdzīgs, taču detaļās atšķirīgs. Karmas likums nosaka, ka jebkura rīcība rada pagātnes, tagadnes un nākotnes pieredzes, tādējādi uzliekot atbildību rīcības veicējam par savu dzīvi un priekiem un bēdām, ko šī rīcība nes pašam un citiem. Reliģijās, kas atzīst reinkarnāciju, karma ietekmē ne vien pašreizējo dzīvi, bet arī iepriekšējās un nākamās.

Skatījumi

Dažās tradīcijās (piem., vēdāntas) tiek uzskatīts, ka arī Dievam ir kaut kāda loma cēloņu un seku ciklā, piemēram, kā karmas seku "piespēlētājam"^[1] vai kā tam, kas atsevišķos gadījumos ir atbildīgs par kāda karmas mainīšanu. Budisma sekotāji kopumā un daudzi hinduisti uzskata, ka dabiskie cēloņsakarību principi var sniegt pietiekamu skaidrojumu karmas sekām.^[2]^[3]^[4] Pastāv arī uzskats, ka satguru (garīgais skolotājs par kuru tiek uzskatīts, ka tas pats jau guvis apskaidrību), kurš rīkojas Dieva vārdā, var daļēji atvieglot sava mācekļa karmu.^[5]^[6]^[7] Arī vairākos Bībeles fragmentos minēti karmisku saistību un seku motīvi.^[8]

Karmas likums

Visas dzīvās būtnes ir atbildīgas par savu karmu — par savām rīcībām un to sekām kā arī par sevis atbrīvošanu no samsāras jeb pārdzimšanas rituma. Karmas likuma koncepts atrodams jau agrīnajās upanišadās.

Ezotēriski kristīgajās tradīcijās - eseniešu un vēlāk arī rožkrustiešu tika mācīts t.s. "Cēloņu un seku likums".^[9] Tomēr šīs rietumnieciskās ezotēriskās tradīcijas tam pievieno atsauci uz Jēzus Kristus mācību - par to, ka grēku un nāves likumu, pārvarēt mīlestība uz Dievu, kas arī atjaunos nemirstību.^[10]

Izņēmumi

Tiek uzskatīts, ka tāda rīcība, ko veic mokšu jeb atbrīvošanos sasniedzis indivīds, nerada karmiskas sekas - jebkuru tādu rīcību dēvē par dharmu.^{[nepieciešama atsauce]}

Ceturtais stāvoklis

Hinduismā pastāv uzskats, ka viss atrodas nemitīgā radīšanas, uzturēšanas un iznīcināšanas stāvoklī. Līdzīgi arī prāts rada domu, uztur to vai kādu laiku tai seko un galu galā doma izbeidzas (iespējams, lai dotu vietu citai domai). Papildus šiem trim stāvokļiem hinduismā tiek runāts par vēl ceturto stāvokli, ko dēvē par tīro apziņu jeb turja (turiya). Šajā stāvoklī prāts nav iesaistīts domāšanas procesā, bet gan tikai "novēro domas". Rīcības šajā stāvoklī nerada karmu. Meditācija ir prakse, kuras mērķis ir dot iespēju nonākt šādā stāvoklī. Indivīds, kas pastāvīgi atrodas turja stāvoklī tiek uzskatīts par tādu, kas sasniedzis mokšu un viņa rīcības notiek tikai kā reakcijas uz apkārt notiekošo, bet ne vairs kā domas rezultāts un tās nerada karmiskas sekas.

Atsauces

↑ The Brahma Sutras - Chapter 3
↑ Pratima Bowes, The Hindu Religious Tradition 54–80 (Allied Pub. 1976) ISBN 0-7100-8668-7
↑ Complete Works of Swami Vivekananda, Vol. II, at 217–225 (18th reprint 1995) ISBN 81-85301-75-1
↑ Alex Michaels, Hinduism: Past and Present 154–56 (Princeton 1998) ISBN 0-691-08953-1
↑ Yogananda, Paramahansa, Autobiography of a Yogi, Chapter 21 ISBN 1-56589-212-7
↑ Swami Krishnananda on the Guru mitigating the karma of the disciple
↑ «Swami B. V. Tripurari on grace of the Guru destroying karma». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 22. aprīlī. Skatīts: 2008. gada 22. maijā.
↑ Avi Rabinowitz Karma in the Bible: Jacob, Joseph, Moses, the Egyptians, and the Ten Commandments Arhivēts 2008. gada 23. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
↑ Max Heindel, The Rosicrucian Cosmo-Conception or Mystic Christianity (Part I, Chapter IV: Rebirth and the Law of Consequence Arhivēts 2008. gada 6. oktobrī, Wayback Machine vietnē.), ISBN 0-911274-34-0,1909.
↑ Heindel, Max (1910s), The Rosicrucian Philosophy in Questions and Answers (Volume II, Section 7, Question nº89: The Essence of Christianity), ISBN 0-911274-90-1, www2

Skatīt arī

Ārējās saites

Karma as explained in the Buddhist Encyclopedia (buddhism.2be.net)
Dharma — Karma — Samsara: The System Of Cosmic Justice (veda.harekrsna.cz)
The Law of Karma (Heart of Hinduism)
Death, Karma and Reincarnation(2004)
Karma and the laws of Quantam Mechanics (photonics.cusat.edu)
Karma article (2000) (accesstoinsight.org)
Human Thought, Karma and Human Bondage
The Absolute Law of Karma pdf download. Shriram Sharma Acharya, (2003)
What is Karma ?
Karma un sekss. Arhivēts 2017. gada 13. jūlijā, Wayback Machine vietnē.

Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] The Brahma Sutras - Chapter 3

[2] Pratima Bowes, The Hindu Religious Tradition 54–80 (Allied Pub. 1976) ISBN 0-7100-8668-7

[3] Complete Works of Swami Vivekananda, Vol. II, at 217–225 (18th reprint 1995) ISBN 81-85301-75-1

[4] Alex Michaels, Hinduism: Past and Present 154–56 (Princeton 1998) ISBN 0-691-08953-1

[5] Yogananda, Paramahansa, Autobiography of a Yogi, Chapter 21 ISBN 1-56589-212-7

[6] Swami Krishnananda on the Guru mitigating the karma of the disciple

[7] «Swami B. V. Tripurari on grace of the Guru destroying karma». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 22. aprīlī. Skatīts: 2008. gada 22. maijā.

[8] Avi Rabinowitz Karma in the Bible: Jacob, Joseph, Moses, the Egyptians, and the Ten Commandments Arhivēts 2008. gada 23. jūlijā, Wayback Machine vietnē.

[9] Max Heindel, The Rosicrucian Cosmo-Conception or Mystic Christianity (Part I, Chapter IV: Rebirth and the Law of Consequence Arhivēts 2008. gada 6. oktobrī, Wayback Machine vietnē.), ISBN 0-911274-34-0,1909.

[10] Heindel, Max (1910s), The Rosicrucian Philosophy in Questions and Answers (Volume II, Section 7, Question nº89: The Essence of Christianity), ISBN 0-911274-90-1, www2

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]