Sikhisms
Sikhisms (pandžabu: ਸਿੱਖੀ, sikkhī) ir piektā lielākā organizēta reliģija pasaulē.[1] To 15. gadsimtā Pendžābas reģionā Indijā izveidoja guru Nānaks un deviņi viņa sekotāji — sikhu guru. Viņš mācīja, ka visām reliģijām piemīt viena būtiskā patiesība un visās reliģijās ir atrodams svētums. Vārds "sikhs" burtiskā tulkojumā nozīmē "skolnieks".
Sikhismā nav priesteru. Dievkalpojumos svētos rakstus no svētās grāmatas Gurmukhi var lasīt ikviens sikhs, arī sievietes. Sikhismā nav nepieciešamas ārišķīgas lietas, kā tas ir daudzās citās reliģijās, lai notiktu pestīšana. Pestīšanai ir vajadzīgs guru, kas ir Dieva balss, un tikai meditējot var notikt pestīšana. Sikhisms ir monoteiska ticība, tas ir, sikhi tic tikai vienam Dievam, kā arī karmai un reinkarnācijai pēc nāves, sikhismā Dievs vienmēr ir mīlošs, viņā nav naida, viņš ir visa radītājs.
Sikhu galvassega ir turbāns. Citu indiešu reliģiju pārstāvji tādus nenēsā, bet lielākajai daļai eiropiešu vienalga indieši asociējas ar šīm galvassegām. Sikhi parasti valkā oranžsarkanu tērpu, jau pieminēto turbānu un lūgšanu krelles.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Adherents.com. «Religions by adherents» (PHP). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-07-09. Skatīts: 2007-02-09.
 | Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|