Dņestra

Dņestra
izteka ieteka Rādīt kartē "Ukraina" ieteka Rādīt kartē "Eiropa"
Izteka	Karpati 49°12′29″N 22°53′53″E / 49.20806°N 22.89806°E / 49.20806; 22.89806
Ieteka	Dņestras limāns 46°18′N 30°16′E / 46.300°N 30.267°E / 46.300; 30.267Koordinātas: 46°18′N 30°16′E / 46.300°N 30.267°E / 46.300; 30.267
Caurteces valstis	Ukraina, Moldova
Garums	1362 km
Iztekas augstums	818 m
Ietekas augstums	0 m
Kritums	818 m
Vidējā caurtece	310 m³/s
Gada notece	10 km³
Baseina platība	72100 km²
Galvenās pietekas	Zbruča, Sereta, Jahorluka, Kuručana, Smotirča, Zolota Lipa
Dņestra Vikikrātuvē

Dņestra (ukraiņu: Дністер, rumāņu: Nistru) ir upe Austrumeiropā. Uz upes izbūvēta Dubosaru HES ar 120 km garu ūdenskrātuvi. Kuģojama no grīvas līdz Dubosariem un no Dubosariem līdz Sorokai Moldovā. Upei sniegūdeņu un lietusūdeņu pieplūde.

Tā sākas Ukrainas Karpatos (Beskidos) netālu no Polijas robežas. Augštecē līdz Haličai strauja kalnu upe ar daudzām pietekām, lejāk upes tece lēzenāka, ieleja — šaura un dziļa. Lejpus Mohiļivas-Podiļskas ieleja paplašinās, vietām krāces. Tālāk Dņestra tek cauri Moldovai, norobežojot pašpasludināto Piedņestras Moldāvijas Republikas teritoriju.

Lejtecē 8—16 km plašā ielejā tek pa Melnās jūras zemieni. Ietek Dņestras limānā Ukrainas dienvidrietumos un no tā Melnajā jūrā.^[1]

Dņestras upes nosaukums cēlies no sarmatu valodas dānu nazdya ("Tuvā upe"), no kā cēlies latīniskais nosaukums Danastris. Hērodota darbos tā minēta kā Tira (Τύρας), jādomā no skitu valodas tūra ("krāčainā"). Upes lejtecē bija sengrieķu kolonija Tira, kas viduslaikos piederēja Austrumromas impērijai, vēlāk Dženovai ar nosaukumu Monkastro, Osmaņu impērijas laikā to pārdēvēja par Akermanu.

Lielākās pietekas ir Strija, Reuta (labās), Sereta, Zbruča (kreisās).

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dņestra.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)