Acetilsalicilskābe

Acetilsalicilskābe
	; Acetilsalicilskābes struktūrformula; ; Acetilsalicilskābes molekulas modelis
Citi nosaukumi	aspirīns, acetilsalicilāts,; 2-acetiloksibenzoskābe,; etiķskābes salicilesteris
CAS numurs	50-78-2
Ķīmiskā formula	C9H8O4
Molmasa	180,157 g/mol
Blīvums	1350 kg/m3
Kušanas temperatūra	136 °C
Viršanas temperatūra	sadalās pie 140 °C
Šķīdība ūdenī	0,25 g/100 ml

Acetilsalicilskābe jeb aspirīns (CH₃COOC₆H₄COOH) ir etiķskābes un salicilskābes esteris. Aspirīns ir viens no pazīstamākajiem medikamentiem (latīņu: Acidum acetylsalicylicum).

Vēsture

Acetilsalicilskābi pirmais sintezēja franču ķīmiķis Šarls Frederiks Žerārs (Charles Frédéric Gerhardt) 1853. gadā. Medicīniski izmantojamā formā 1897. gadā ieguva vācu firmas "Bayer" darbinieki (nosaukums "aspirīns" ir šīs firmas preču zīme). Sākumā aspirīns bija pazīstams tikai kā temperatūru pazeminošs līdzeklis, vēlāk tika atklāta arī tā pretsāpju un pretiekaisuma iedarbība.

1987. gadā tika publicēti dati, ka aspirīna regulāra lietošana pazemina infarkta risku.^[2]

Fizikālās īpašības

Acetilsalicilskābe kristalizējas no ūdens kā bezkrāsaini adatveida vai plāksnīšveida kristāli. Ūdenī un benzolā šķīst slikti, labāk šķīst ēterī, bet pavisam labi etanolā. Samērā labi šķīst arī hloroformā. Aspirīns kūst +136°C temperatūrā, bet jau pie +140 °C sāk sadalīties.

Ķīmiskās īpašības

Vārot acetilsalicilskābes ūdens šķīdumus, tā ātri hidrolizējas par salicilskābi un etiķskābi. Atdzesējot slikti šķīstošā salicilskābe izkrīt nogulsnēs kā adatveida kristāli.

Izmantošana

Aspirīnu plaši lieto medicīnā^[3] kā pretsāpju un pretdrudža līdzekli, jo tas ietekmē termoregulācijas centru smadzenēs, pazeminot ķermeņa temperatūru. Tam ir arī pretiekaisuma iedarbība, tādēļ aspirīnu var izmantot reimatisma, reimatoīdā artrīta, podagras un citu slimību ārstēšanai (salicilātu iedarbībai gan ir tikai pagaidu raksturs). Aspirīns samazina trombocītu salipšanas spēju, tādēļ izmantojams trombotisku slimību ārstēšanai.

Biežākā aspirīna blakusiedarbība ir nelabums. Tas paaugstina kuņģa asiņošanas un kuņģa čūlas risku. Vairāku slimību (hemofilijas, kuņģa čūlas u.c.) gadījumos aspirīns nav lietojams, jo var tās saasināt. Aspirīnu nav ieteicams lietot bērniem temperatūras pazemināšanai pie vīrusu izraisītām slimībām, jo retos gadījumos tas var provocēt ļoti bīstamu saslimšanu — Reja sindromu.

Literatūra

S. Aņičkovs, M. Beļeņkijs. Farmakoloģija. R:, Zvaigzne, 1970, 75.,79. lpp.

Atsauces

↑ Справочник химика. Том II. Основные свойства неорганических и органических соединеный. Л.,"Химия", 1971б 449. lpp. (krieviski)
↑ Lewis, H D; J W Davis, D G Archibald, W E Steinke, T C Smitherman, J E Doherty, H W Schnaper, M M LeWinter, E Linares, J M Pouget, S C Sabharwal, E Chesler, H DeMots (1983-08-18). "Protective effects of aspirin against acute myocardial infarction and death in men with unstable angina. Results of a Veterans Administration Cooperative Study". The New England journal of medicine 309 (7): 396–403. doi:10.1056/NEJM198308183090703. ISSN 00284793. PMID 6135989.
↑ O. Neilands. Organiskā ķīmija. R:, Zvaigzne, 1977, 610. lpp.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Acetilsalicilskābe

Šis ar farmakoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Справочник химика. Том II. Основные свойства неорганических и органических соединеный. Л.,"Химия", 1971б 449. lpp. (krieviski)

[2] Lewis, H D; J W Davis, D G Archibald, W E Steinke, T C Smitherman, J E Doherty, H W Schnaper, M M LeWinter, E Linares, J M Pouget, S C Sabharwal, E Chesler, H DeMots (1983-08-18). "Protective effects of aspirin against acute myocardial infarction and death in men with unstable angina. Results of a Veterans Administration Cooperative Study". The New England journal of medicine 309 (7): 396–403. doi:10.1056/NEJM198308183090703. ISSN 00284793. PMID 6135989.

[3] O. Neilands. Organiskā ķīmija. R:, Zvaigzne, 1977, 610. lpp.

[1]

[2]

[3]