Animālija

Franss Sneiderss. "Briežu medības", (1725-1749), audekls, eļļa, 220 x 420cm, Brisele, Karaliskais mākslas muzejs.

Alberts Keips . "Gailis ar vistām", (1651), ), audekls, eļļa, 48 x 45cm, Gente, Karaliskais mākslas muzejs.

Animālija ir tēlotājmākslas žanrs vai atsevišķs darbs, kas atveido dzīvnieku.^[1] Mākslinieku, kas darbojas animālijā, sauc par animālistu.^[2]

Biežāk animālijā tiek maksimāli precīzi atveidoti dzīvnieki, tomēr nereti šajā atveidojumā tiek atklātas arī atsevišķas cilvēkiem piemītošas īpašības, kas visbiežāk ir saskatāmas satīriskos vai alegoriskos darbos.

Žanra attīstība

Jau pirmatnējā mākslā tika attēloti stilizēti dzīvnieki, Ķīnā animālija radās 8. gadsimtā Tanu dinastijas laikā. Agrajos viduslaikos bija ļoti populārs "zvēru stils". Renesanses laikā parādās mākslas darbi, kuros dzīvnieki tiek attēloti reālistiski, kas ir redzams Pinazello un Albrehta Dīrera darbos. Izcili animālisti Eiropā bija Alberts Keips un Pauls Poters Holandē, Jans Feits un Franss Sneiderss Flandrijā. 20. gadsimta sākumā radās tendence attēlot dzīvnieku precīzi un naturālistiski kā dabas sastāvdaļu, tai piemērs ir Francijas gleznotājs Konstāns Truajons. Viens no Latvijas izcilākajiem animālistiem bija tēlnieks Teodors Zaļkalns.

Izmantotā literatūra

Blūma, Daina. Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca. Rīga:Zvaigzne ABC. ISBN 9984-36-962-5

Atsauces

↑ «Tezaurs.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 26. augustā. Skatīts: 2010. gada 22. oktobrī.
↑ Blūma, Daina. Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca. Rīga:Zvaigzne ABC. 14.lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Animālija.

[1] «Tezaurs.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 26. augustā. Skatīts: 2010. gada 22. oktobrī.

[2] Blūma, Daina. Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca. Rīga:Zvaigzne ABC. 14.lpp.

[1]

[2]