Tēlotāja māksla

Tēlotāja māksla, tēlotājmāksla jeb vizuālā māksla ir mākslas veids, kas īstenību atspoguļo vizuālos tēlos — telpā vai plaknē.^[1]

Ar tēlotāja mākslu apzīmē mākslu, ko novērtē ar redzes palīdzību. Tajā iekļauti vairāki mākslas žanri: glezniecība, zīmēšanu, grafika, tēlniecība, arhitektūra, fotomāksla, kino, kaligrāfija, tetovēšana u.c. Nereti tēlotāja māksla tiek uzskatīta par sinonīmu terminam "māksla", kas nav īsti pareizi, jo tādas mākslas nozares kā mūzika, literatūra, teātris nepieder pie tēlotājmākslas.

Tēlotāja māksla ir nozīmīgs mākslas vēstures izpētes objekts.

Tēlotājas māksla iedalās trijos veidos:

• glezniecībā, kurā mākslas tēli tiek radīti uz plaknes ar krāsām, gaismēnām un līnijām;
• grafikā, kas ir zīmējums, plašā nozīmē gravīras un novilkumi, kur ar dažādiem instrumentiem dažādos materiālos iegriež, iegrebj vai ieskrāpē attēlu, kuru pēc tam ar krāsas palīdzību pārnes uz cita materiāla, visbiežāk papīra;
• tēlniecībā, trīsdimensiju mākslā, kurā mākslas tēlu veido, atskaldot akmenī, izgrebjot kokā vai veidojot mālā, plastilīnā vai ģipsī. Gatavos tēlniecības mākslas darbu vēlāk var arī atliet.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tēlotāja māksla.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis ar mākslu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l