Žanis Ansons
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Žanis Ansons (1911. gada 4. decembris — 1968. gada 24. novembris) bija Latviešu leģiona virsseržants, Bruņinieka pakāpes dzelzs krusta kavalieris.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1911. gadā Kandavas pagasta "Priedulās" zemnieka ģimenē.[1][2] Izglītojies Kandavas pamatskolā. Pēc obligātā dienesta Latvijas Bruņotajos spēkos turpināja strādāt tēva saimniecībā.[2]
1942. gadā Ansons iestājās 24. Talsu policijas bataljonā, kur dienēja 1. rotā.[1] Bataljona sastāvā piedalījies cīņās pret partizāniem ārpus Latvijas teritorijas.[3] 1943. gada martā sākās Latviešu SS brīvprātīgo brigādes (vēlākā 19. grenadieru divīzija) formēšana. 18. aprīlī 24. Talsu policijas bataljonu, kurā dienēja Ansons, kā 1. bataljonu iekļāva 2. ("Imantas") kājnieku pulkā.[4] 1944. gada aprīlī paaugstināts par hauptšārfīreru jeb virsseržantu.[1][5] Pēc brigādes pārformēšanas par divīziju 1944. gada maijā dienējis 44. grenadieru pulkā.[1][4] Nogājis kaujas ceļu no Volhovas līdz pat Kurzemes cietoksnim.[2]
Otrā pasaules kara laikā Ansonu apbalvoja ar Dzelzs krusta II un I šķiru, bronzas Tuvcīņas nozīmi, sudraba Kājnieku trieciena nozīmi, Drošsirdības zīmi ar šķēpiem Austrumtautu piederīgiem[6], Ievainojuma nozīmi melnā.[1][7] Ansons bija viens no divpadsmit latviešiem, kurš tika apbalvots ar augstāko Vācijas apbalvojumu Dzelzs krusta Bruņinieka krustu (1945. gada janvārī).[1][8] Šo apbalvojumu viņš ieguva par to, ka Trešās Kurzemes lielkaujas (1944. gada 23. — 31. decembris) laikā pirms pretuzbrukuma devās kopā ar 8 vīru izlūku vienību pretinieka aizmugurē un spēja to padzīt no augstienes 73,0, izliekoties par krievu karavīriem.[5][9] Viņš bija pirmais latviešu instruktors, kurš tika apbalvots ar šo apbalvojumu.[9]
Pēc Vācijas kapitulācijas Ansons nepadevās gūstā un slēpās Kandavas pagasta Mazrūmenes apkārtnē. 1945. gada 18. decembrī viņu apcietināja. Pēc tam viņam piesprieda izsūtījumu uz Vorkutu. 1955. gadā Ansons atgriezās Latvijā.
Miris 1968. gada 24. novembrī, apglabāts Kandavas pagasta Priedulu kapsētā.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Die Ritterkreuzträger der Deutschen Wehrmacht und Waffen-SS 1939 - 1945. Ritterkreuzträger Žanis Ansons Arhivēts 2011. gada 5. janvārī, Wayback Machine vietnē.. (vāciski)
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Autoru kolektīvs. Tukuma gadagrāmata 2011. Tukums:SIA "Novada Ziņas", 2010. gads, 105. lpp. ISBN 978-9934-8182-0-2
- ↑ lacplesis.com 24. Talsu bataljons
- ↑ 4,0 4,1 Latvijas vēsture internetā. 19.ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr.2) Arhivēts 2010. gada 24. janvārī, Wayback Machine vietnē..
- ↑ 5,0 5,1 Latvijas vēsture internetā. Ansons Žanis Arhivēts 2011. gada 12. maijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Tēvija, Nr. 24, 1945. gada 28. janv, 1. lpp
- ↑ frontkjemper.info Waffen-Hauptscharführer Zanis Ansons[novecojusi saite]. (norvēģiski)
- ↑ Latvijas Okupācijas muzejs. Latviešu leģions un 16.marts.
- ↑ 9,0 9,1 lacplesis.com Kaujas Kurzemes cietoksnī