Ievainojuma nozīme

Ievainojuma nozīme (vācu: Verwundetenabzeichen) bija Vācijas Impērijas, Veimāras Republikas un vēlāk Trešā reiha apbalvojums, ko piešķīra ievainojumus vai apsaldējumus guvušām militārpersonām, kā arī Sabiedroto uzlidojumos pēc 1943. gada marta ievainotām civilpersonām.

Ievainojuma nozīme tika izveidota 1918. gada 3. martā ar ķeizara Vilhelma II pavēli kā apbalvojums Vācijas Impērijas visu ieroču šķiru kareivjiem, kas tikuši ievainoti Pirmajā pasaules karā. Sākot ar 1918. gada 8. jūliju tika piešķirta arī Vācijas koloniālajiem spēkiem.

Tika piešķirtas trīs Ievainojuma nozīmes (1918) šķiras:

• Melnā (par vienreizējiem un divreizējiem ievainojumiem)
• Sudrabā (par trīsreizējiem un četrreizējiem ievainojumiem)
• Zeltā (par piecreizējiem un vēl vairākas reizes gūtiem ievainojumiem)

1918. gada 24. jūnijā ar Vilhelma II tika izveidots Trieciena nozīmes atvasinājums jūras spēkos dienošajiem karavīriem - Flotes ievainojuma nozīme, kas tika piešķirta tikai par jūras kaujās gūtiem ievainojumiem, kas tāpat tika piešķirta trīs šķirās. Otrajā pasaules karā ievainotās flotes militārspersonas tika apbalvotas ar parasto Ievainojuma nozīmi (1939).

Ievainojuma nozīme vācu brīvprātīgajiem Spānijas brīvības cīņās tika izveidota ar Ādofla Hitlera pavēli 1939. gada 22. maijā kā apbalvojums vācu kareivjiem, kas tikuši ievainoti kā brīvprātīgie Spānijas pilsoņu karā.

Tika piešķirta divās šķirās:

• Melnā (par vienreizējiem un divreizējiem ievainojumiem)
• Sudrabā (par trīsreizējiem un vēl vairākas reizes gūtiem ievainojumiem)

Zeltā Spānijas brīvprātīgajiem netika piešķirta, taču tika izmantota un pasniegta arī zeltā vēl Otrā pasaules kara laikā līdz par 1940. gadam, jo jaunās Ievainojuma nozīmes (1939) netika izgatavotas pietiekošos apjomos.

Ievainojuma nozīme (1939) tika izveidota 1939. gada 1. septembrī un tika piešķirta kareivjiem, kas tikuši ievainoti vai guvuši būtiskus apsaldējumus Otrā pasaules kara laikā. Smagu ievainojumu gadījumā bija iespējams kādu no secīgajām zemākajām apbalvojuma šķirām izlaist. Lielākoties tika nēsāta uz kreisās krūšu kabatas.

Tika piešķirtas trīs Ievainojuma nozīmes (1939) šķiras:

• Melnā (par vienreizējiem un divreizējiem ievainojumiem)
• Sudrabā (par trīsreizējiem un četrreizējiem ievainojumiem)
• Zeltā (par piecreizējiem un vēl vairākas reizes gūtiem ievainojumiem)

Ievainojuma nozīme 1944. gada 20. jūlijs tika izveidota pēc 1944. gada 22. jūlija atentāta mēģinājuma pret Ādolfu Hitleru. Tika piešķirta ievainotajiem vai bojā gājušajiem atentāta mēģinājumā.

• Kurt-Gerhard Klietmann: Deutsche Auszeichnungen - Eine Geschichte der Ehrenzeichen und Medaillen, Erinnerungs- und Verdienstabzeichen des. Deutschen Reiches, der deutschen Staaten sowie staatlicher Dienststellen, Organisationen, Verb. usw. vom 18. - 20. Jahrhundert. In Zusammenarbeit mit der Internationalen Gesellschadt für Wissenschaftliche Ordenskunde e. V Band 2: Deutsches Reich. 1871–1945. Die Ordens-Sammlung, Berlin 1971.
• Jörg Nimmergut: Deutsche Orden und Ehrenzeichen bis 1945. Band 4: Württemberg II – Deutsches Reich. Zentralstelle für wissenschaftliche Ordenskunde, München 2001, ISBN 3-00-00-1396-2, S. 2228–2229.