Sāmsala

• Zviedru un vācu nosaukums salai ir Ēzele (Ösel). Šis nosaukums cēlies no vikingu sāgās pieminētās salas Eysysla — ‘Salas apriņķis (sisla)’.
• Latīņu valodā rakstītajās hronikās Sāmsala tiek dēvēta par Osilia.
• Kontinentā dzīvojošo igauņu agrākais salas nosaukums ir bijis "Kuršu sala" (Kuresaar), kas vedina domāt par salas pakļautību kuršiem pēc vikingu laikmeta beigām.
• Savukārt līvi šo salu 12.—13. gadsimtā saukuši par "Sāmu zemi" (Sāme mō), šis vārds lietots arī Indriķa hronikas tekstā.
• Mūsdienu igauņu un somu valodās šo salu dēvē par "Salas zemi" (igauniski — Saaremaa, somiski — Saarenmaa).

Salas krasta līnijas garums ir apmēram 854 km, ap salu ir ap 600 mazāku saliņu. Ap 40% salas klāj mežs. Lielākais ezers ir Sūrlahts. Salā atrodas ap 10 pirms aptuveni 4000 gadiem meteorīta trieciena rezultātā radušies meteorītu krāteri, tai skaitā izcils dabas piemineklis — Kāli meteorīta krāteris.

Pateicoties salīdzinoši siltajam un maigajam klimatam, salai raksturīga augsta sugu daudzveidība, tai skaitā 35 orhideju sugas. Sāmsalā aug arī viens no ļoti retajiem Ziemeļeiropas endēmiem — augs Rhinanthus osiliensis, kas nav sastopams citur pasaulē. Austrumos no salas atrodas Vilsandi nacionālais parks (daļa rezervāta ir arī uz Sāmsalas), dienvidrietumu daļā — Vīdumē rezervāts.

Salā ir šādi ģeogrāfiski objekti:

• Kibasāres pussala — salas ziemeļaustrumos, vistuvāk Igaunijas pamatdaļai;
• Pammanas pussala — salas ziemeļos;
• Rietumsāmsalas augstiene — atrodas salas ziemeļrietumos;
• Serves pussala — dienvidos, vistuvāk Kurzemei;
• Vetas pussala — dienvidaustrumos;
• Tagameizas pussala — ziemeļrietumos.

Daži no Sāmsalas ciematiem un pilsētām:

• Kihelkonna
• Kuresāre — vienīgā pilsēta, ap 16 000 iedzīvotāju
• Leizi
• Orisāre — otra lielākā apdzīvotā vieta Sāmsalā
• Sēre — Serves pussalā
• Vēre

 

 

Arheoloģiskie atradumi liecina, ka Sāmsala apdzīvota vismaz 5 000 gadus ilgi. Senās skandināvu sāgās salu dēvē Eysysla, kas devis salai tās nosaukumu zviedru, vācu dāņu un latīņu valodās. Igaunijas pamatdaļu pretstatā salām igauņi dēvēja par Suuremaa — ‘lielo zemi’, ko senie skandināvi tulkoja savā valodā kā Adalsysla.

Skandināvu sāgas liecina par biežām sadursmēm starp saliniekiem un vikingiem. Arī paši salinieki nereti devās laupītāju gaitās. Sāmsala bija turīgākā senās Igaunijas daļa.

Livonijas krusta karu laikā 1227. gadā krustneši ieņēma Sāmsalu. Kad 1236. gadā Sāmsalā sākās dumpis, kas beidzās ar salinieku un ordeņa mestra vienošanos. 1270. gadā salu izpostīja lietuvieši un zemgaļi, kas uzvarēja Livonijas ordeņa karaspēku kaujā uz ledus pie Karuzes. Kaujā krita arī ordeņa mestrs Otons Rodenšteins.

Daļu no salas tieši pārvaldīja Livonijas ordenis, daļu — Sāmsalas—Vīkas bīskapija. Pēc Livonijas Konfederācijas sabrukuma ordenis 1560. gada 15. aprīlī pēdējais Sāmsalas—Vīkas katoļu bīskaps Jānis V fon Minhauzens savu bīskapiju pārdeva Dānijas karalim Frederikam II, kura jaunākais brālis Magnuss, vēlākais Livonijas karalis, tika ievēlēts par bīskapu. 1560. gada maijā Dānijas karalis no Ulriha Bēra atpirka arī Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. Teritoriju apvienošanas nolūkā Dānija iemainīja Polijai—Lietuvai bīskapijas kontinentālo daļu pret to Sāmsalas daļu, kas agrāk piederēja Livonijas ordenim, tādējādi visa Sāmsala un Kurzemes bīskapija kļuva par Dānijas īpašumu.

1645. gadā Sāmsala nokļuva Zviedrijas pakļautībā un ietilpa Zviedru Vidzemes sastāvā. 1721. gadā Sāmsala kļuva par Vidzemes guberņas daļu Krievijas Impērijas sastāvā.

Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada oktobrī vācu armija no Kurzemes pārcēlās pāri Irbes šaurumam un ieņēma Igaunijas salas un turēja tās savā kontrolē līdz kara beigām. Pēc pirmā pasaules kara kopā ar pārējo Igauniju ieguva neatkarību no Krievijas Impērijas. Otrā pasaules kara laikā un pēc tam uz Vāciju un Krieviju tika izsūtīti ap 30% salinieku.

Igaunijas PSR laikā, pateicoties tam, ka sala ir izolēta, to maz skāra pārkrievošana, ap 98% salas iedzīvotāju ir igauņi.

Salu var sasniegt pa dambi no Muhu salas, ar prāmi no Pērnavas un Hījumā. Regulārā prāmju satiksme ar Ventspili ir pārtraukta. Kuresārē ir lidosta; regulāri lidojumi uz Tallinu un sezonāli lidojumi — uz Pērnavu, Helsinkiem, Rīgu un Stokholmu.

Sāmsalu ar Muhu salu savieno 1896. gadā uzcelts dambis, pētīta arī iespēja to savienot ar Igaunijas pamatdaļu ar liela tilta palīdzību. Kārmas karjerā iegūst dolomītu, kuru izmanto dekoratīvajai apdarei. Ar Sāmsalas dolomītu apdarinātas Rīgas Stacijas laukuma tuneļu ieejas un citas celtnes.

• Kāli meteorīta krāteris — krāteris ar 110 metrus lielu diametru, izveidojies vēsturiskajā laikā — aptuveni pirms 4 000 gadiem.
• Karjas baznīca — 14. gadsimtā celta, maza baznīca ar greznu, autentisku interjeru
• Kuresāres viduslaiku pils — 1380. gadā celta labi nocietināta un labi saglabājusies pils
• Pangas klints — ap 22 metrus augsta kaļķakmens klints salas rietumu krastā.
• Poides pils, 13. gadsimtā celto ordeņa pili sāmsalieši iznīcināja Jurģa nakts sacelšanās laikā
• Undvas klints — klints salas ziemeļrietumos
• vējdzirnavas — salas kultūrainavu veido daudzas senatnīgas vējdzirnavas.
• Zoneburgas pils, 14. gadsimtā celta ordeņa pils

• Fabiāns Gotlībs fon Belinshauzens (1778—1852) — viens no pirmajiem cilvēkiem, kas sasniedza Antarktīdu
• Luijs Kāns (1901—1974) — ievērojams ASV arhitekts
• Arnolds Rītels (1928) — bijušais Igaunijas prezidents

•  
  Kāli meteorīta krāteris
•  
  Kuresāres viduslaiku pils
•  
•  
•  
•  
•  
•  

• Kibasāres bāka
• Lodes bāka

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sāmsala.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Sāmsala (angliski)/(igauniski)/(krieviski)/(somiski)
• Sāmsalas valdnieku uzskaitījums (angliski)
• Saaremaa.org #1 Sāmsala informācijas portāls