[go: up one dir, main page]

Muhu

Igaunijai piederoša sala Baltijas jūrā

Muhu (igauņu: Muhu), arī Mona sala (zviedru: Moon, vācu: Moon vai Mohn)[1], ir sala Baltijas jūrā, trešā lielākā Igaunijai piederošā sala. Ietilpst Sāres apriņķī, kopā ar apkārtējām salām veido atsevišķu pašvaldību. Salā salīdzinoši labi saglabājusies Igaunijas lauku kultūrainava.

Muhu
Muhu
Salas ziemeļu krasts
Muhu (Igaunija)
Muhu
Muhu
Ģeogrāfija
Izvietojums Baltijas jūra
Koordinātas 58°36′0″N 23°15′0″E / 58.60000°N 23.25000°E / 58.60000; 23.25000Koordinātas: 58°36′0″N 23°15′0″E / 58.60000°N 23.25000°E / 58.60000; 23.25000
Arhipelāgs Monzunda arhipelāgs
Platība 198 km²
Garums 22 km
Platums 17 km
Augstākais kalns 25 m
Administrācija
Karogs: Igaunija Igaunija
Apriņķis Sāres apriņķis
Lielākais ciems Līva
Demogrāfija
Iedzīvotāji 1697
Blīvums 8,6/km²
Pamatiedzīvotāji igauņi
Muhu Vikikrātuvē

Ar netālo Sāmsalu savieno 1896. gadā izbūvēts dambis, bet salas austrumos Kuivastu ar Igaunijas kontinentālo daļu — Virtsu ciemu — savieno intensīva prāmju satiksme. Ziemā, ja ir spēcīgs sals, šaurumu iespējams šķērsot ar mašīnu pa ledu, braucot pa iezīmētu ceļu.

 
Muhu salas karte

Muhu sala radusies aptuveni pirms 8000 gadiem, pēc ledus laikmeta ceļoties Baltijas jūras gultnei. Celšanās process turpinās arī tagad. Salai raksturīga salīdzinoši maz pārveidota vide, šeit ir daudz mežu, kadiķu pļavu, jūras krastā vietām kaļķakmens klintis. Salā aug 23 sugu orhidejas.

Cilvēki salu apdzīvo vismaz 4500 gadu. Salā ir daudz senkapu, divi pilskalni.

1227. gadā pie Muhu pils (castrum Mone) notika liela kauja, kurā ap 20 000 krustnešu, letu, līvu un igauņu uzvarēja vietējo iedzīvotāju karaspēku, pēc kuras Sāmsala nokļuva Zobenbrāļu ordeņa un Livonijas bīskapa Alberta pakļautībā. Kauja esot ilgusi 7 dienas. 1270. gada ziemā uz aizsalušā jūras šauruma ledus pie Muhu salas notika Karuzes kauja starp Lietuvas dižkunigaiša Traideņa vadīto lietuviešu un to sabiedroto zemgaļu karaspēku no vienas puses un Livonijas ordeņa mestra Oto fon Luterberga vadīto krustnešu karaspēku no otras puses. Savukārt Pirmā pasaules kara laikā jūras šaurumā notika lielas jūras kaujas starp vācu un krievu flotēm, kurās piedalījās arī britu zemūdenes — 1915. gada kauja Rīgas jūras līcī un Monzunda kauja 1917. gadā.

19. gadsimtā liela daļa salinieku pievērsās pareizticībai — šajā laikā salā tika uzceltas divas pareizticīgo baznīcas. 20. gadsimta sākumā salā dzīvoja ap 6000 cilvēku — trīsreiz vairāk nekā tagad.

Mūsdienās salā joprojām saglabājusies tradicionālā amatniecība, tai skaitā aušanas prasme.

Dabas un kultūras pieminekļi

labot šo sadaļu
  • Muhu pilskalns, pie kura 1227. gadā notika izšķirošā kauja starp sāmsaliešiem un krustnešiem
  • Svētās Katrīnas baznīca — atrodas Līvā, celta 1267. gadā, agrīnā gotika, kapakmeņi ar pagāniskiem simboliem — baznīca celta senā svētvietā
  • Koguvas brīvdabas muzejs — Koguvā jau 1532. gadā dzīvoja brīvzemnieki, kas vēlāk noteica salinieku neatkarīgo dabu. Šeit atrodas arī Juhana Smūla dzimtās mājas
  • Ēmu vējdzirnavas — Linnuse, vienīgās darbojošās vējdzirnavas Igaunijā
  • Pedastes muižas pils salas dienvidu daļā
  • Īgu (Üügu) klints — līdz 6 m augsta un 440 m gara kaļķakmens klints salas ziemeļaustrumos

Interesanti fakti

labot šo sadaļu
  • Vācijas filma "Jūra sauc" (Das Meer ruft) 1932.-1933. gadā tika uzņemta Muhu salā.[2]
  • Muhu tautas tērpā ģērbta sieviete simbolizē Igauniju Maskavā PSRS laikos uzceltajā Tautsaimniecības sasniegumu izstādē.[3]
  1. «Atskaņu hronika». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 2. decembrī. Skatīts: 2012. gada 18. jūlijā.
  2. Europeanfilmgateway: Das Meer ruft
  3. «16 аллегорических скульптур фонтана «Дружба народов»». vdnh.ru (krievu). Skatīts: 2020-11-01.

Attēlu galerija

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu